Kamēr Latvijas parlaments gļēvi vilcinās nosodīt masveida cilvēku piekaušanu un vēlēšanu rezultātu falsificēšanu Baltkrievijā 2010. gada decembrī, Latvijas žurnālists Juris Paiders (Neatkarīgā) un advokāts Andris Grūtups ar Latvijas valsts radio starpniecību pauž lielu izpratni par Baltkrievijas tautas uzvarētāja rīcību.
Šis ir raidījuma Aleksandr-studija ieraksts Latvijas Radio online archīvā (audio on-demand formātā). Paklausieties, tas ir tā vērts.
Vēl sarunā ar baltkrievu oficiāliem propagandistiem piedalās Māris Ķirsons (Db) un pats studijas saimnieks. Lai gan šie divi īpaši nesteidz atbalstīt Paidera sajusmu par Lukašenkas izcilo ekonomikas modeli un politisko meistarību, neviens no Latvijas dalībniekiem pat nemēģina apšaubīt citādi domājošo vajāšanas morālo aspektu.
Nav saprotams, kas tas bija par radio “tiltu”, ja “tilta” jēdziens paredz vienādu abas puses klausītāju iespējas. Ja Latvijā raidījumu tiešajā ēterā translēja valsts iekšējās apraides kanāls LR4, tad Baltkrievijā raidījums tika ierakstīts, nevis pārraidīts, ārpus Baltkrievijas apraides kanāls, kas nav domāts pašas Baltkrievijas iedzīvotājiem.
Vai nu Latvija nav lietas kursā, kas īsti notiek Baltkrievijā, kas ir mazticams.
Vai nu tā ir liekulīgā it kā neiejaukšanās cita “iekšējās lietās”, kaut gan cilvēktiesības jau sen pasaulē atzītas par lietām lielā mērā kopējām. Jo ja cilvēku sit, spīdzina, nogalina vai citādi norauj viņam galvu “valsts interešu” vārdā, to nedrīkst pieļaut neatkarīgi no vietas, kur tas notiek. Jo vienkārši nav tādu valsts interešu, kuru vārdā jāsit cilvēki un jāapspiež opozīcija.
Vai nu šie cilvēki pielaiko tādu pašu režīmu savai valstij – Latvijai, un tāpēc, protams, redz Lukašenkas praksēs tikai to pozitīvo. Tāpēc ir OK piekaut 70-gadīgo prezidenta kandidātu un atstāt viņu cietumā bez medicīniskās palīdzības un iespējas pat sazināties ar tuviniekiem. Tikai viens piemērs.
Tā vai citādi, cilvēki, kas piedalījās raidījumā no Latvijas puses, bauda visas demokrātiskās tiesības. Vienalga, ar kādiem mēsliem viņi neaplietu Latvijas valdību Latvijas valsts radio tiešajā ēterā, viņi ir droši par to, ko neviens viņus nearestēs un neliks atzīties, ka viņi ir Mančurijas diversanti.
Šie brīvības nogurdinātie apjūsmo Lukašenkas režīma laimes formulu: diktatūra, nekonkurētspējīga subsidētā ekonomika un citādi domājošie cietumā. Izcils egoisma un tuvredzības piemērs.