Rakstīts 2009.gada 10.oktobrī.
Laikam jau Dienai bija jāmirst. Drukātā avīze, manuprāt, jau sen nepiedāvā to pievienoto vērtību, dēļ kuras, piemēram, es to pirktu. To pašu es teiktu par jebkuru citu Latvijas avīzi abās valodās. Un ja avīzei nav interneta versijas, tā vienkārši neeksistē ― vismaz manā pasaulē.
Es nezinu, cik lielā mērā tas var būt tieši otrādi ― ja nav „reālās” avīzes, nav arī internetversijas. Vismaz līdzšinējā prakse pierāda, ka pat pašu populārāko ziņu portālu satura kvalitāte visādā ziņā atpaliek no „reālo” avīžu internetversijām.
Ko var pārmest Bonnier?
Ko var parmest Aleksandram Tralmakam. Muļķīgu izpildi. Varbūt var piekrist Jurim Kažam, ka jāpriecājas par britu meistarību.
Tizli. Es nezinu, kāpēc bija jāienāk jauniem īpašniekiem, kāpēc bija jāaiziet Bonnier. Uzskatu, ka Dienas pamešana ― abandoning ―, kas robežojas ar nedraudzīgo pārņemšanu ― hostile takeover ― būs kaut kas tāds, ko Bonnier vēl ilgi neļaus aizmirst. Plus tas ir neizbēgami slikts PR zviedriem Latvijā. Plus to ir grūti uztvert savādāk nekā augstprātīgo, nedaudz koloniālā stila nevīžību par sekām iezemiešiem.
Jā, bija jau sākumā skaidrs, ka Tralmaks atnesis sliktas ziņas (sorry, citēju pats sevi). Par to laikam nebija šaubu. Tizli, ka mēs joprojām neesam saņēmuši visas Tralmaka atnestās sliktās ziņas. Kādi „Rowlands” ienāk, žurnālisti aiziet.
Un šajā sakarā pāris lietas.
Blogošana. Iespaidi
Varbūt jau drīz nebūs nekādas blogošanas Diena.lv, kas bija ļoti laba blogu platforma. Kā jau plurālisma sākotnējā posmā nevajadzētu būt par pārsteigumu, ka izteikties grib daudz cilvēku, kas rada zināmas grūtības „kvalitātes standartu” nodrošināšanai.
Bet nu ne kvalitātes standarti skolas pirmajās klasēs ir svarīgākais. Svarīgākais ir iesaistīt, ieinteresēt, iedarbināt mehānismu. Jo nevarēs saprast, kā šis ― sabiedrības viedokļu, atpakaļsaites ― mehānisms darbojas, kas jāpielabo, kādiem jābūt standartiem, iekams šis mehānisms nav iedarbināts. Šis mehānisms vēl ilgstoši jātestē. To līdz šim veiksmīgi darījusi Diena.lv, kā liberāls, moderns un populārs medijs.
Man gan ik pa laikam radās šaubas, kas ir Diena.lv auditorija. Spriežot pēc paša ierakstu „reitingiem”, par kuriem var uzskatīt klikšķu skaitu, ļoti daudz ir atkarīgs no virsraksta, kas ir absolūti loģiski. Tekstu ar virsrakstu „Lielāka demokrātija” (boring!! bet apzināti izmantoju, jo tas bija citāts un es cerēju uz to pašu auditoriju, kas labi uzņēma citējamā autora ierakstu) apmeklēja piecas reizes mazāk, nekā ierakstu par vadītāja apliecību maiņu (kas nebija pamācība par procedūru, bet gan domas par iestādes reputācijas menedžmentu). Žēl! Nu nekas. Priekš self-made blogger, kas nekādā ziņā nav kaut cik publiski atpazīstama persona, tā teikt bez mediju atbalsta, nemaz nav tik slikti 🙂 Bet paliek sajūta par to, ka Diena.lv lasītājs nav gluži liberāli noskaņots. Varbūt šis iespaids ir maldīgs, bet arī tam var atrast daudz izskaidrojumu.
Kas Diena.lv vietā?
Ir arī citas blogu platformas. Un varbūt to priekš ļoti nelielās Latvijas blogu auditorijas ir nedaudz par daudz. Bet ― varbūt es maldos ― šķiet, ka Diena.lv bija respektablākā no šīm platformām. Un ja vairāku citu platformu problēma bija nepietiekama apmeklējamība, tad dažu pavisam cita un daudz svarīgāka ― gars! Bez tam, man šķiet, ir nepareizi blogoties savstarpēji konkurējošās platformās. Ne visi biznesa PR triki ir vienādi izmantojami blogošanā.
Kā blogers, es lāgā nevaru novērtēt, ko zaudē Delfi.lv kā medijs, nepieļaujot blogošanu uz savas platformas. Katrs medijs ir tiesīgs rīkoties pēc pašu uzskatiem. Te ir cits jautājums: vai Delfi.lv ir liberāls, demokrātisks medijs? Ja tā ir, un man šķiet, ka ir, tad mans kā blogera viedoklis ir, ka tas ierobežo Delfi.lv lasītāju tiesības un iespējas. Jo tiesībām un iespējām ir jāpaplašinās līdzās tehniskajam progresam un sabiedriskās domas attīstību. Un par to, ka vajadzīgās tehnoloģijas ir pieejamas un sabiedriskā doma Latvijā nemitīgi attīstās, šaubu nav. Līdzšinējā Diena.lv to labi pierāda.