Izskatās, ka mans blogs kļūst mazāk aktuāls un pieprasīts. Te ir statistiski dati par periodu no 16. novembra līdz 26. martam pa četriem gadiem. Grafikā skaidri redzams, ka šogad mani apmeklē un lasa pat mazāk neka šī bloga sākotnējā pastāvēšanas periodā. Šķiet, ka visu jau esmu pateicis, nevienam tas vairs nav ne jauns, ne saistošs, un, lai tagad atjaunotu interesi par sevi, man ir “jāpiedzimst” no jauna. Iespējams, intereses izsīkšanas iemesli jāmeklē arī sabiedrības viedokļu radikalizācijā, kas sākās apmēram ap to pašu laiku, 2013. gada novembrī – decembrī. Februārī uzsāku eksperimentu, pārstājot anonsēt jaunus ierakstus Twitterī un Facebookā. Tagad sociālo tīklu rādītāji zem ierakstiem paliek tukši. Taču, ja salīdzināt janvāra un februāra datus, apmeklētāju nav palicis mazāk. Tas nozīmē, ka tweetošana un anonsēšana Facebookā man pēdējā laikā nemaz nelīdzēja – my writing simply doesn’t make much difference.
Nē, es netaisos atteikties no bloga un pilnībā pāriet uz Facebooku. Es tikai gribu pateikt, ka lieliski apzinos savas “popularitātes” līmeni. Vai es to uzskatu par adekvātu saturam? Nē, es tā neuzskatu, jo redzu, satura un tā kvalitātes ziņā es gan esmu konkurētspējīgs latviešu valodas un arī krievu valodas (Latvijā) sociālo tīklu telpā. Es turpināšu neanonsēt ierakstus, jo ticu “orgāniskai”, jeb neforsētai, attīstībai. Policy nemainās. Anonsēšu tikai to, kas is svarīgāks par savām ikdienišķām domām. Tā ka es turpināšu darīt to, ko darījis līdz šim. Gribat lasīt, laipni lūdzu un liels paldies par interesi, prieks iesaistīties dialogā. Nu, ja negribat, tad arī nelasiet.