Vakar Ir.lv tika publicēts ļoti interesants raksts Par liberālnacionālismu (šeit), ko es protams nevaru atstāt bez ievērības, jo tam – vismaz pēc virsraksta – jāsaskan ar to, ko šad tad klusi paužu arī es. Man gan ir daži komentāri, par ko es labprāt uzrakstītu blogā, bet diemžēl tikpat kā nav laika. Galvenais tomēr ir tas, ka es īsti nesaskatīju liberālo daļu “liberālnacionālismā”. Es atradu vairākas norādes uz ultrakonservatīvo un hate speech pielīdzināmo “valstsnāciju”, bet ne vārda ne par atbildību, kas ir viens no liberālās ideoloģijas pilāriem, ne par liberālismu kā tādu. “Valstiskais nacionālisms” ar valsti kā nācijas ietvaru ir apspriežams, bet ar lielu kriticisma devu. Un pats pēdējais, par ko varētu runāt šajā īsajā replikā ir tas, ka raksta pamatideja tomēr nav par nacionālismu un nāciju. Par ko tā ir, būtu grūti pateikt vienā tiekumā. Varbūt, par to, ka mēs, “valstsnācija”, tomēr esam ļoti jauki, nice and jolly, bet ir tādi, kas nav. Latviešu emancipācija ir laba lieta jebkurā kontekstā. Pat neliberālā “liberālnacionālisma” sakarā. Būs vēl pāris reizes jāizlasa 🙂
Menu