Pēcraksts (raksta sākumā, tāpēc ka daži lasītāji līdz sālim neiztur)
Runājot par Ukrainu, es saku abi ir „goblini”. Taču domāju es, protams, par Latviju: vai mums ir kāds balts un pūkains negoblins?
Starp citu es nevilktu paralēles starp Ukrainu un Latviju „promaskaviskumā”. Kādam V.V.Pū piedēvē vārdus: Ukrainā neesot prokrievisku politiķu, Ukrainā esot tikai proukrainiski politiķi. Tam, jāsak, piekrīt daudzi, pat tie, kas šo te Pū uzskata drīzāk par liela mēroga kleptomānu, nevis par autoritāti. Bet ja abi Ukrainas goblini ir proukrainiski, Latvijas goblinu parkā promaskaviskās sugas atrast nebūs grūti.
Ko es ar to gribu teikt? To pašu, ko ierakstos par Jedlu, kas Latvijā it kā stāvot pretī promaskaviskajam goblinam. Stāvēt pretī vēl ir par maz. Nosaukties par „Vienotību” ir vispār sovjetu stila izrādīšanās, tāds pats no-brainer kā Di-na-mo! vienam Jedlas darbonim un treniņbikšu nostaļģija otram, jā, un gudrā Saeima vēl vienai. (Solvita, šai-bu! Jed-la!)
Ļoti vienkārši: es Latvijā negribu izvēlēties starp dieviem (trim, trīsdesmit trim) gobliniem. Es gribu, lai kaut viens no viņiem nebūtu goblins. Solvita, Einar, Valdi, Arti, Aigar, Ģirt, Sandra, 2010. gadā mums to jau vajadzētu iespēt.
Janukovičs nav Krievija un Timošenko nav Rietumi
Daudzi saredz Timošenko spēcīgu varas uzurpatora potenciālu, sak, „Putins svārkos” ar ļoti izteiktām oligarchiskām interesēm par īpašumiem un ietekmi ekonomikā. Un jā, ar kolosālu varas kāri.
Janukovičs nav uzurpators, viņš pārstāv Ukrainas brangāko oligarchu kohortu. Un laikam ne bez iemesla Janukoviču, cilvēku bez izglītības un ar ļoti neglītu vardarbīgu pagātni (sodīts arī par izvarošanu, ja nemaldos), uzskata par Donbasa ogles un metāla karaļu marioneti.
No otras puses svarīgs ir arī tas, ka par Janukoviču Ukrainā nobalsoja tikpat daudz (es salīdzinu ar 2004.gada vēlēšanu otro, pirms-Maidana, kārtu), cik pirms pieciem gadiem. Tātad izmaiņas ir notikušas nevis „slikto puišu” lēģerī, bet otrā pusē.
Rezultātā
Rezultātā Ukrainā vēl uz vairākiem gadiem saglabāsies status quo. Ukraina turpinās pietiekami distancētu no Krievijas kursu, jo Donbasa karaļu intereses nav komplementāras Krievijas oligarchu interesēm. Taču būs jāmeklē arī kompromisi sakarā ar Nord Stream arvien reālāku īstenošanos un ar tiem miljardu dolāru aizdevumiem, par kuriem Janukovičs lūgs Maskavu, lai izglābtu valsti no bankrota. Rietumi, protams, tāpat kā līdz šim, nebūs gatavi integrēt Ukrainu. Absolūti tas pats notiktu, ja pie varas paliktu jancīgā Timošenko.
Daži saka, labs vēlēšanu iznākums ir tas, ka tagad Ukrainā tagad būs spēcīga opozīcija. Laikam pat ja Timošenko bloks arī sadrups, kā to tagad pareģo, šī opozīcija spēs uzlabot savus rezultātus nākamajās parlamenta vēlēšanās, un šī opozīcija dzels Janukovičam sāpīgāk, nekā ja Janukovičs, būdams opozīcijā, dzeltu Timošenko.
Vārītie sovjeti
Vispār ir interesanti, ka šitādas sovjetu partijas gan Ukrainā, gan Latvijā – SC -, gan pašā Krievijā (abas divas putiniskās brigādes – „Jedinaja” un „Spravedlivaja”), ir visas kā vārītas, gļēvi klusas aizkulišu murminātājas, jo par katru soli taču jāskrien pēc instrukcijas. Kam Kremlī. Kam pie Donbasa pacaniem. Kam, kā saka kāds kleptomāns V.V.Pū, šakālīt pie vēstniecībām. Ne jau ar dazibao kāds tīra jūsu kabatas tramvajā. Tīra klusi un upurim sākumā pat ļoti komfortabli. Dazibao nāk vēlāk, televizorā, lai pieregulētu auniem izpratni par kluso varas pārstāvju uzdarbošanos tramvajā.
Pū-paaudzes sovjeti, „pragmatiskie” neostaļinisti nedzeļ un ar prieku gultos/gulsies vienā koalīcijā ar jebkuru. Nebaidās aplipināties. Jo būtībā ar ko var aplipināties marionete? Tajā bez jebkāda riska pašai lupatiņai var klepot, šķaudīt un, es atvainojos, noslaucīties. Jāuzmanās tiem otriem, kas spiedīs roku apšķaudītajai marionetei.