Vēl būtu kaut kā saprotams, ja valstī dzīvotu, kā Islandē piemēram, kādi daži simti tūkstoši cilvēku. Tad būtu skaidrs, ka speciālistu visās jomās un visām starptautiskajām vajadzībām vienkārši nav, jo cilvēku ir tik maz. Bet tik maza Latvija tomēr nav. Es domāju, mēs ļoti, ļoti pārspīlējam to, cik izglītots ir mūsu “darbaspēks”, mēs praktiski neko nedarām, lai novērstu tālāku izglītības degradāciju. Un mēs kaut kādā mistiskā kārtā ticam, ka tomēr daudz atšķirīgi no lietuviešiem un it īpaši igauņiem profesionālā ziņā mēs neesam. Mēs esam ļoti atpalikuši. Tiem, kas uzskata, ka dzīvo savā latviskajā pasaulē, ir jāapzinās, ka ārpus Eiropas, ārpus Rietumiem, viņi var atrasties tikai vēsturiskā ghetto kopā ar Putinu.
Es redzu, ka nekas nemainās, situācija neuzlabojas, kas patiesībā nozīmē, ka situācija pasliktinās, jo padomju skolā izglītoto cilvēku vietā nāk jaunā paaudze un viss paliek pa vecam, pa pusei izdarīts, neizdarīts, sliktas kvalitātes. Nāk jauni cilvēki, it kā ar kaut kādi darba pieredzi, ar daudz sliktākām valodu zināšanām, nekā viņu lietuviešu un it īpaši igauņu vienaudži, ar puszināšanām profesionālajā jomā, ar kaut kādu bitterness, rūgtumu, – nav skaidrs – vai nu no iepriekšējās darba vietas, vai nu no savas dzīves pieredzes, vai kaut kādu iedzimtu rūgtumu, kas arī ļoti lielā mērā atšķir latviešus no praktiski visiem pārējiem. Varbūt tas ir sava veida miegs? Bet miegs vai nav, es jūtu un visus šos gadu esmu jutis tieksmi latviešiem izolēties – gan no pasaules, gan pašā Latvijā. Tai ir miljons iemeslu, tā ir ļoti populāra, to “tautās” kultivē “tradicionālā” inteliģence. Tāpat kā Krievijā tieksmē izolēties no ārpasaules mēģina rast identitāti, kas ir muļķīgi.
Ar izolacionismu ir jācīnās, to nedrīkst pieļaut. Tas ne tikai ir muļķīgs un provinciāls. Tas sekmē aprobežotību un nekompetenci personīgā līmenī un visas sabiedrības (ja gribat, valsts) atpalicību globālajā mērogā. Tas padara Latvijas cilvēkus mazāk konkurētspējīgus. Izglītība ir jāreformē steidzami un radikāli. Un tūlīt pat jābeidz dublēt ārzemju valodās – pirmkārt, angļu, bet arī franču, vācu, ziemeļvalstu – ražoto televīzijas produkciju, lai cilvēki dzird valodu, dzird, ka tur ārā pastāv lielā pasaulē, ka ārā nav tikai Krievija un Putins un nebeidzama apspiešanas un karu vēsture. Lai dzird, ka ir arī modernā pasaule, daudz modernāka, daudz humānāka par ‘krievu pasauli’.
Varbūt tas nav tikai tas, tikai miegs, tikai izolacionisms, provinciālisms, nepietiekama izglītība. Bet Latvija sen vairs nav reāli izolēta un sen vairs nav nekādu ierobežojumu – ir visas iespējas attīstīties, interesēties, mācīties, mainīties un mainīt. Man ir grūti iedomāties, kas tas vēl var būt, ja ne apzināti negatīvā attieksme. Ja kāds latviešiem skalo smadzenes, noskaņo viņus negatīvi pret pasauli – varētu nosaukt kaut vai euroskeptiķošanu, homofobiju, antisemītismu –, likuma bardzība jāvērš pret šīm nelietīgām manipulācijām ar cilvēku apziņu. Atbrīvojiet prātu, oriģinālvalodu televīzijas pārraidēs citās EU valodās, it īpaši angļu, beidziet uzskatīt tumsonību un aprobežotību par patriotismu.