[youtube https://www.youtube.com/watch?v=0zMp8ua_N_c?version=3]
Laba filma par latviešiem Norvēģijā. Ļoti profesionāls darbs. Liels paldies Latvijas Televīzijai un Madarai Līcītei personīgi.
Filmas beigās ir vārdi, kurus ņēmu par virsrakstu. Pareizi un pat aizkustinoši. Pievienojos tiem pilnībā. Parakstos. Bet nevar, nevar, diemžēl, nevar nepamanīt, ka filmā nav neviena latvieša, kam dzimtā valoda būtu krievu.
Varbūt, es to uztveru nedaudz sakāpināti. Piemēram, ja līdzīgu pārmetumu Somijā izteiktu zviedriski runājošs soms, par viņu noteikti padomātu kašķīgs čīkstulis, galīgi neaktuāls, dzīvo vakardienā, kasās pie sīkumiem.
Jā, bet Somijā tik tiešām somiskuma un piederības sajūtas ziņā starp tādi un citādi runājošajiem atšķirības nav. Visi ir somi. Gan Pekka Yrjölä, gan Yngve Blomqvist. Neatkarīgi no tā, kurā valodā Pekka vai Yngve runā mājās. Arī no tā, cik daudz Yngvem ir kļūdu tik atšķirīgajā no viņa paša dzimtās somu valodā. Vai no tā, ka Pekka, varbūt, zviedriski nerunā un nesaprot it nemaz.
Ja Dimitrijs Alehins dzīvotu Bergenā, jādomā, Dimitrijs Alehins netiktu intervēts Latvijas Televīzijas filmai. Jo Dimitrijs Alehins nav tas “katrs latvietis”, kas ir svarīga daļa mūsu nācijai. Jo Latvijai un tās nākotnei ir gan ļoti svarīgi, kā mani sauc un kurā valodā es runāju mājās?
Protams, nav. Es labi zinu, ka nav. Jo es pats esmu Latvija. Tāpēc es zinu, kas Latvijai ir svarīgs. Pat ja rodas iespaids par kaut kādu nošķirtības kultivēšanu.
Nē, laikam tomēr ne kultivēšana. Tāds ir tikai iespaids. Nepietiek dūšas atzīt arī tos citādi runājošos par Latvijai svarīgu daļu. Varbūt viņš runā latviski ar kļūdām, neatzīst okupāciju, ir no Daugavpils? Nepareizs. Katastrofa! Mums tādu nepareizu puse Rīgas. Mīnu lauks. Ne dzīve, vienas mokas!
Jā, Somijā padomātu vakardiena. Bet mums tā ir dienišķa katastrofa. Var padomāt, ka mēs vēl dzīvojam savā kroplīgajā vakardienā, kur cilvēki ļauj sevi šķirot un nošķirt. Un ja tā labi padomāt, tieši tā mēs arī dzīvojam, un tā ir kolosāla problēma. Mūsu kopējā, neatkarīgi no…
Somija, laimīga zeme, tur gan Pekkam, gan Yngvem ir nākotne, viņu bērni ir vienlīdz vēlami, un abi ir laimīgi savās mājās.
“Katrs latvietis ir [protams] kā svarīga daļa”, bet kāpēc jūtas tāds mazsvarīgs un nevajadzīgs? Kāpēc Latvija ir tik nelaimīga? Varbūt arī daļēji tāpēc?
Varbūt tomēr paliktu vieglāk, ja pietiktu dūšas atzīt, ka mūsu nācijai ir svarīgs tik tiešām katrs latvietis Latvijā un pasaulē, neatkarīgi no…