Krievijas iedzīvotāju bezvīzu ieceļošana EU nav Latvijas interesēs. EU būtu jāvienojas ar Krieviju par iespēju EU pilsoņiem ieceļot Krievijā bez vīzas. Bet Latvijas interesēs nav liberalizēt ieceļošanu valstī situācijā, kad Krievijas valsts pārvaldes institūti zaudē kontroli pār etnisko un sociālo konfliktu eskalāciju. Un šajā situācijā jādomā ir nevis par viesstrādniekiem, bet gan par agresīvu grupu un noziedznieku ieplūšanu, jo šie cilvēki nebūs īpaši noskaņoti strādāt.
Ir ļoti iespējams, ka mēs esam liecinieki tam, ka Krievijā jau trešo reizi pēdējos simts gados sabrūk valsts pārvalde. Atšķirība no iepriekšējām reizēm ir tāda, ka šoreiz, šķiet, neviens valsts institūts, neviena spēka struktūra, ne armija, ne policija, ne pat drošības dienests nav izglābies no totālās korupcijas sērgas. Pat Gorbačova laika PSRS valsts institūti – iekšlietu un drošības, centrālā banka – spēja turpināt funkcionēt arī jaunajās neatkarīgajās valstīs. Tas ļāva Baltijas valstīm un pašai Krievijai saglabāt sabiedrisko mieru un turpināt ekonomiskās un politiskās reformas.
Reformu gaita, veiksme un dzīvotspēja Baltijas valstīs un Krievijā bija, protams, ļoti atšķirīgas. Diemžēl, Krievija vēl 90. gados izvēlējās neturpināt liberālās reformas (Gaidara valdība atradās pie varas nepilnu gadu), bet ieviest tādu ekonomikas struktūru, kas veicinājusi noslāņošanos sabiedrībā. Šobrīd polarizētās Krievijas sabiedrības vienā galā turpina konsolidēt neticami lielus naudas līdzekļus valsts pārvaldītāji, kamēr šīs sabiedrības otrā galā briest un tagad jau sāk rauties uz āru neapmierinātība ar nabadzību, līdzekļu pārvaldītāju kārtas privilēģijām un nelikumību. Korupcijas ikgada apjomi Krievijā tiek lēsti ap 300 mlrd. dolāru, kas ir nedaudz mazāk par valsts budžetu. Kādam taču šī nauda jāatņem. To arī atņem tiem pusaudžiem, kas iziet laukumos, viņu vecākiem, tiem 140 miljoniem cilvēku, kas nepiedalās tajās sociālā nodrošinājuma otkatu schēmās, kur apgrozās miljardu Krievijas dabas resursu nauda.
Polarizācija sabiedrība var jau pavisam drīz sasniegt tādu līmeni, kad varas rīcībā nebūs spēku apturēt tūkstošus neonacistiski noskaņotus pusaudžus, un OMON drīzāk pievienosies pūlim, nekā mēģinās to apturēt un izkliedēt. Lai saglabātu kontroli pār valsti tajā fāzē varai būs vajadzīgi veselīgi un uzticīgi spēki, kuru tai visticamāk nebūs. Elite sašķelsies, valsti sāks pārņemt panika, bet organizētākie izradīsies kriminālie grupējumi un neonacistu tīkli. Sekos arī federatīvās valsts sabrukums, jo tie reģioni, kuru elites spēs noturēt situāciju zem savas kontroles, sāks nodalīties no federācijas.
Šie notikumi būs ārkārtīgi bīstami Krievijas kaimiņiem, īpaši tiem, kuri var būt pievilcīgi bēgļiem un krimināliem grupējumiem. Vai Latvija spēs sevi pasargāt no šādu notikumu attīstības un to sekām? Tagad runājot par savu atbalstu vīzu atcelšanai Krievijas ieceļotājiem EU, Latvija atstāj visai vieglprātīgas valsts iespaidu. Ir jauki un svarīgi domāt par uzņēmēju tūlītējām interesēm, bet valstij jārūpējas par visas sabiedrības prioritātēm ilgākā termiņā – drošību un iekšējo stabilitāti.