Blogging. Bija taču labas domas!

Neesmu postojis kopš marta. Nezinu vēl, vai esmu noslēdzis blogera “karjeru” vai tas ir tikai “atvaļinājums”. Lai vai kā, negribas vienkārši pazust, nepasakot goodbye.

Pirms neilga laika pēkšņi apjēdzu, ka esmu kļuvis pesimists. Nezinu, vai vecums nāk – it kā par agru, 47 gadi? Nav jaunu iespaidu, – vāros vecos atzinumos un tikai rodu arvien jaunus apstirprinājumus saviem iepriekšējiem secinājumiem.

Pesimists, pesimists. Kāpēc es rakstīju šo blogu? Vai jūs, kas lasāt manu blogu, – jūs – zinājāt, kāpēc jūs to lasījāt? Kaut ko mēģinājāt atrast? Es arī – mēģināju. Ļoti trāpīgi izteicās kāds komentators – tā ir tā ka mana dzeja. Yep, tā ir dzeja. Neesmu dokumentālists, neesmu analītiķis, neesmu filozofs. Ja jums likas simpātiskas vai uzmanības vērtas dažas manas domas – super, liels paldies jums par to!

Tāpēc arī dalījos. Vairs nav tādu domu. Tāpēc vairs nedalos.

Varbūt jums vajadzeja vairāk sazināties ar mani, ļaut man saprast, ko domājāt jūs paši, vairāk šerot? Dzeja sprāgst nost bez iedvesmes, bez atbalsta. Kāpēc neatbalstīt, ja kāda doma šķiet simpātiska? Ja šķiet, kādu domu pat var aizņemties, – kāpēc nenosaukt avotu? Liekas, esmu novērojis, viena otra doma no šī bloga šur tur pavīd. Varbūt, tikai sakritība. Velns ar tām sakritībām, vairs laikam nesakritīs 🙂

Ok. Biju blogojis bez īpaša atbalsta gadiem. Ja nav, tā nav. Tumsonība uzvar – tad uzvar. Un ne tādā ziņā, ka jūs arī kļūstat tumsoņas, vai es kļūstu. Varbūt ne. Ne visi, ne vienmēr, ne uz visu mūžu, ne pilnībā, ne neatgriezeniski.

Varbūt tumsonības, obskurantisma, naida, nebrīvības epidēmija putiniskās smadzeņu skalošanas rezultātā nevienu neatstāj neskartu, neietekmētu.

Mani tā atsvešina. Es lēni, pamazām, bet nenovēršami zaudeju saikni ar Latviju, izpratni par procesiem un to motīviem, un – interesi. Tad latviski es vairs tikai klausīšos radio raidījumu podkāstus pāris reizes nedēļā, bet pats latviešu valodu vairs neražošu. Tas man bija svarīgs intelektuāls exercise. Esot laba profilakse pret Alzheimer.

Varbūt, kad būs ko pateikt jaunu, kad būšu gudrāks, uzrakstīšu vēl.