fbpx
Search
Close this search box.

Arī otrādi šī dilemma neiepriecina diezcik vairāk. Izvēlēties no diviem ļaunumiem mazāku — šķiet, tikai to vien mums līdz šim ir spējusi piedāvāt Latvijas politiskā elite. Gribas jau kaut ko piedienīgāku. It kā jau vajadzētu.

No ierakstiem Facebookā
Mans galvenais iespaids no Valda Dombrovska intervijas BBC HARDtalk (šeit) ir tāds, ka sekmīgākajam Latvijas valdības vadītajam un vadošajam politiķim ar lielisko reputāciju mājās un Eiropā nav izpratnes par sabiedrības konsolidācijas jēgu (nepilsonības paralīze) un par masveida neatgriešanos no emigrācijas.
Par to nav izpratnes ne tikai Dombrovskim. To var saukt par ideju trūkumu un politiskā piedāvājuma nepietiekamo kvalitāti. Tas stāv aiz partiju reitingu krišanas un neveiksmēm vēlēšanās.

Bez labākas izpratnes par sabiedrības konsolidāciju (un tikai tā var cerēt uz nācijas ģenēzi), tiesiskumu, nodokļu izlietošanas caurskatāmību, uzsvaru uz atbalstu jaunām paaudzēm sociālajā politikā un gudrās infrastruktūras prioritāti valsts investīcijās Vienotība neizturēs nākamās Saeimas vēlēšanas, dezorientētais vairākums atkal nobalsos par blēdīgo fašistu ūniju.

Arvis Kolmanis: „Dezorientētais vairākums vienkārši grib normāli dzīvot bez saukļiem un lozungiem.”

Ļoti interesanta doma. Refleksijas: (1) Un tāpēc nobalso par konfliktu? (2) Es neesmu vairākums, bet es arī gribu normāli dzīvot un tāpēc es nebalsoju par fašistiem. (3) Pārāk daudz pretrunu – vai nu negrib normāli dzīvot, vai nezin kā, vai nesaprot, par ko balso. Tāpēc (4) jābūt kādam, kas izskaidros arī vairākumam, ka tumsonīgāks nav tā labākā alternatīva tumsonīgam, idiotisms nekompetencei, feodālo blēžu diktatūra nepilnvērtīgai parlamentārai demokrātijai.

Arvis Kolmanis: “Protams, nav jau tik vienkārši, bet tas notiek un nebeidzas. kādreiz bija arī slavenās banānu vēlēšanas.”

Banānu jokeri, manuprāt, ir tomēr noiets etaps. Ļevaku klienti jau lielā mērā izvēlējušies savus glābējus. Dezorientētajam vairākumam trūkst zināšanu un informācijas. Tas ir intelektuāļu darbs plus tāda mediju darbības noregulēšana, kas sekmētu cunftes ētiskās latiņas uzturēšanu augstā līmenī un kardināli mazinātu kropļu un blēžu dominēšanu medijos. Tas ir, protams, politiķu darbs, politisko līderu misija. Tam ir nepieciešama politiskā konkurence un pašu līderu skaidrā izpratne par lietām. Manuprāt, tās izpratnes nav.

Pārfrāzējot sevi pašu es balsoju par nekompetenci un nepilnvērtīgu demokrātiju pret idiotismu un diktatūru. Labs politisks piedāvājums? Protams, nē! Vismaz es nobalsoju pret vēl sliktāku.

Didzis Melbiksis: “Mēs esam bišku tālāk demokrātijas attīstībā nekā Ēģipte. Bet laikam ne stipri tālāk. Lūk, arī rezultāts.”

Slikti, ka mūsu politiskie līderi nav diezko tālāk par mums sava izpratnē pavirzījušies.
The Economist par Ēģiptes Morsi tieši sakarā ar politisko līderu izpratni un viņu piedāvājumu:

“Instead of trying to build up the independent institutions—the courts, the media, a neutral civil service, army and police—that check the power of government in mature democracies, Mr Morsi did his best to undermine them.”

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *