Falsifikācijas? Jā, bet arī tendences. Menedžēt vēlēšanas nebūt nenozīmē kontrolēt notikumu attīstību.
Es personīgi vēlēšanu rezultātiem Krievijā neticu un aicinu visus darīt tāpat. Notika masveida krāpšanās gadījumi ar vēlēšanu biļeteniem, ko fiksēja un filmēja novērotāji. Par to var pārliecināties, iegooglējot „фальсификация выборов 2011”. Tomēr, kā apgalvo pētnieki, falsificēt, jeb pierakstīt vairāk par 12% techniski ir ļoti grūti. Tas, protams, atkarīgs no vesela lēruma faktoru, ieskaitot novērotāju klātesamību, viņu aktivitāti, reģiona un tā dominējošās kultūras un tā līderu atkarības no Kremļa utt.
Un tomēr, neraugoties uz falsifikācijām, ierobežoti iespējamām vai, kā dažviet, tai skaitā Krievijas vēlēšanu iecirknī Rīgā, neierobežoti iespējamām –
Saskaņas centra mātes kuģis, blēžu un krāpnieku partija Jedinaja Rossija, šajās vēlēšanās šā vai tā guva vai arī „guva” 33 miljonus vēlētāju balsu, kas ir mīnus 12 miljonu salīdzinājumā ar 2007. gada vēlēšanām.
Tā ir tendence, kuru noslēpt, vēl jo mazāk mainīt, var pat Putina autoritārais režīms, kam smadzeņu skalošanā, vēlēšanu falsifikācijās un visādās citās manipulācijās jūra ir līdz ceļiem.
Vēl interesantāks ir fakts, ka 5,5 miljonus no šiem 33, jeb 17%, devušas Tatārija, Baškīrija un Dagestāna, kas ir Krievijas lielākās musulmaņu teritorijas. Tatārijā 80% nobalsojuši vai „nobalsojuši” par Putina partiju, Baškīrijā 70% un Dagestānā 91%. Čečenijā starp citu 99,45%.
Iepriekšējās vēlēšanās Putina partijai vajadzēja sarūpēt tikai 10% balsu no šiem reģioniem. Jādomā, ka arī šo reģionu pārstāvniecībā Putina „parlamentā” pieaug proporcionāli, bet tam droši vien ir tikai sīka nozīme periferālās anturāžas ziņā, būs nedaudz vairāk pamanāmas atbilstošās estētikas detaļas.
Arī tendence, vai ne? Galu galā tieši musulmaņu reģioni iedzīvotāju skaita ziņā tikai aug un vidēji ir daudz jaunāki un vitālāki par krievu apgabaliem, kas noveco un izmirst. Tāpēc šie rezultāti ir jāvērtē arī Krievijas iekšējo ziemeļu un dienvidu konflikta kontekstā. Krievu etnocentristus konsolidē tieši naids pret dienvidniekiem / musulmaņiem.
Tas nesola neko labu ne Krievijas iekšējam mieram, ne mums kā Krievijas kaimiņiem. Un kopumā tas jāuztver kā Putina 12 gadu valdīšanas sekas, jo šīs tendences, acīmredzami, ir tālu no kāda Putinam labvēlīgā attīstības scenārija. Neaizņemšu laiku atkārtojot pašsaprotamās lietas, ka Putina „varas vertikāle” ir blefs un Putina režīms ir sairis, kas ir pilnīgi dabiski jebkādam uz totālās korupcijas bāzētajam valsts pārvaldes modelim. Uzsvēršu tikai pašu acīmredzamāko: Putins vairs nekontrolē procesus Krievijas sabiedrībā. Cik es klausos un lasu, neviens novērotājs neparedz pozitīvu notikumu attīstību Krievijā pēc šīm un nākamā gada prezidenta „vēlēšanām”.