 |
| Avots: Janka Pipars / Facebook |
Izrādās, ka Latvijas valdību veido ļaunums. Tas pats par sevi it kā nav ne joks, ne pārsteigums. Bet es, piemēram, līdz šim nezināju, cik dziļi visās frontēs mēs sēžam “mazākajos ļaunumos”…
Ļoti interesanta statistika (aizņēmos no Janka Pipars postojuma Facebookā, datus nepārbaudīju) par plusu likšanu un svītrošanu vēlēšanās. LKS vēlētāji svītrojuši vismazāk (attiecībā pret plusu likšanu), ZZS vēlētāji, savukārt, visvairāk.
Šī stat ir interesanta tādā ziņā, ka, šķiet, ilustrē vēlētāja attieksme pret savu izvēli. Tā parāda to sakrālo neapmierinātību ar savu politisko eliti – balsošanu par “mazāko ļaunumu”.
Kas pārsteidz: JKP arī izrādās mazākais ļaunums tiem, kas par par to balsoja. Protams, ne tikpat lielā mērā, ka ZZS viņu atbalstītājiem, bet tomēr.
Ka AP ir mazākais ļaunums tā vēlētājiem, varēja nojaust un tas, ko es šajā sakarā domāju, vairākkārt paudu agrāk. Acīmredzot, tas bija pietiekami skaidrs ne tikai man. Bet vairāki tomēr izvēlējās atdot balsi šai “aizejošai natūrai”… Nu un tikpat labi bija redzams, ka JV “natūra” bija aizgājusi pirms par to nobalsoja “die-hard” mazākā ļaunuma fani, kuri laikam vienmēr turpinās meklēt kaut kādu maziņu ļaunumiņu, par ko vēl varētu nobalsot.
Ka masu krievu vēlētājs balso pēc sirdsapziņas, arī tas, es domāju, nav liels pārsteigums. Kāpēc tāda vienprātība un tāda sirdsapziņa, ir pilnīgi cita lieta. Arī KPV atbalstītājiem, balsošana par šo baltiem diegiem šūto partiju, protams, arī nebija par mazāko ļaunumu. Varbūt par ļaunumu – bet ne mazu, un protams, ne sev, bet tiem, kam viņi to novēl – “Lai man nosprāgst govs, ka tik kaimiņam nosprāgst divas.” Tikai ne Kaimiņam, bet jums visiem, tā teikt.
Progresīvo nekritiskais atbalsts ir labs pierādījums tam, ka par Pro balsoja viņu kodolvēlētājs. Un atkal jāpasaka, ka 2.6% ir ļoti liels panākums, jo partijai ir milzīgs potenciāls. Šī ceļa beigās arī Pro ierindosies tuvāk mazajiem ļaunumiem, jo tāds ir populāro partiju liktenis.
Vēl viens secinājums:
Nekremlisko partiju vēlētājs pārsvarā nav apmierināts ar savu izvēli, bet vienalga balso par tiem, kuri visticamāk nebūs uzticīgi ne savam vēlētājam, ne dotajiem solījumiem, ne cītīgi uzrakstītajām (un vairāku vēlētāju cītīgi izlasītajām) programmām. Tāpēc, ka Latvijā izsenis tiek kultivēta formula – nebalso par mazām partijām.
Ir laiks to kritiski pārdomāt. Prātīgs cilvēks nekādos apstākļos nebalsos par lunātiķiem, kuri mums kādās piecās sešās “partijās” cepa mums dubļu maizītes. Prātīgam cilvēkam vajadzētu būt drosmei balsot pēc savas sirdsapziņas. Jo vairāk mēs balsosim pēc sirdsapziņas, jo mazāk mums arī piedāvās mazākus ļaunumus.