Jedla. Kurla un gudra

“Latvijai vajag gudru Saeimu. Šobrīd vairāk nekā jebkad,” saka Jaunā Laika vecākā Solvita Āboltiņa savas partijas domes sēdē.

Vienotības gēns, saka vecākā Āboltiņa par barikādēm.

Uz ilgtermiņa darbu orientētā valdība un vienotība Saeimā, saka vecākā.

Blah blah blah, saka Āboltiņa.

Hm, hm, to pašu var pateikt jebkurš no mums, kaut vai šīs platformas blogeriem. Nav jābūt dižai, gudrai, uz ilgtermiņa darbu orientētai un vienotai JL dino, lai kaut ko tādu raidītu tautu masām.

Nē, šāvu pār strīpu: Latvijas blogeris 2010. gadā laikam tomēr nevarētu pateikt kaut ko tik seklu kā “vajag gudru Saeimu šobrīd vairāk nekā jebkad”.

Nu ko, baigi vienotā, gudrā un kurlā Jedla rīpo pie vēlētāja ar superintriģējošu vēstījumu. Kādu? Skat. tekstā sākumā. Neko citu neesmu sadzirdējis.

Ok, labi, to, ka viņi nedzird mani, es, protams, pārdzīvošu. Negrib, nedzird. Mani apmierina, ka manā iepriekšējā ierakstā bija vairāk nekā 1000 apmeklējumu. Nedzird Jedla, dzird citi.

Cita lieta un arī liela problēma, ka viņi nedzird paši sevi. Viņi nedzird, cik tizli skan gan viņu Jedla, jeb t.s. “Vienotība”, un cik tizli skan tagad šī “gudrā Saeima” un vienotība tajā.

Te tiešām liela problēma ir, ka nedzirdot sevi, viņi, protams, nedzird arī sabiedrību. Latvijas politiķiem tas principā ir raksturīgi. Viņi paši sev iztēlojas esam tauta, valsts, “romas pāvests” un pati gudrība.

Ja gudrību Saeimai nevarēja pārmest līdz šim, no kurienes gan tā tagad atlidos? Jau nedaudz rakstīju par ideju trūkumu, par jaunu spēcīgu politiķu neesamību, par to, ka jauniem censoņiem būtībā nav motivācijas un nav arī iespējas nokļūt tajā Jedlas pūznī.

Vienotā Saeima. Kas tas tāds? Mums ir daudzpartiju demokrātija. Parlaments pēc savas būtības nevar būt vienots, jo tad zūd galvenais princips – politiskā konkurence.

Ja nav izpratnes par politisko konkurenci, nekāda vienotība nelīdzēs. Kā pumpurojās, tā pumpurosies. Kā SCP un PS.

Es kā nesapratu, tā arī nesaprotu, kādēļ PSiešiem bija jāaiziet no JL un TB, lai pēc tam apvienotos vienā Jedlā? Kādēļ tagadējie ļoti klusie SCPieši, ejot prom no TP, nevarēja vienkārši pievienoties kādai jau esošajai partijai, tai pašai JL, lai pēc tam radītu savu šķībo Jedlu?

Un ja tās tik tiešām ir tikai un vienīgi sīkas ambīcijas, tad kas ar šiem cilvēkiem tagad ir noticis, ka Jedlā viņiem šīs sīkās ambīcijas pēkšņi kaut kur būs pazudušas? Vai tas ir nopietni? Kā pumpurojās, tā pumpurosies. Es neredzu, kāpēc gan pēkšņi ne.

Jo nekas īpaši nopietns nenotiek. Kā nebija programmas, ne krīzes pārvarēšanas, ne ilgtermiņa, ne stratēģijas, tā nav. Ir blah blah blah. Nav mainījies nekas. Še tev būs gudrība, še tev vienotība.

Pats galvenais, ka nav mainījusies attieksme. Politika – nu, vismaz tas, ko Latvijā pieņemts par politiku uzskatīt – vēl arvien tiek taisīta aizkulisēs.

Sabiedrība nesaņem kaut cik nopietnu informāciju par partiju un atsevišķu politiķu pozīciju, ideoloģiju, vīziju un stratēģiju.

Acīmredzot, Jedlas piedāvājuma vietā uz vēlēšanām mēs atkal saņemsim solījumus, ka tagad jau gan, nu gan jau tagad, oi kā būs, galvenais nobalsojiet, visi, lai mums ir vienota Saeima, un mēs jums oi.

Starp citu, līdzīgi notiek arī ar pārējiem “labējiem” glābējiem: ar to pašu Ingunu Sudrabu.

Visai dīvaini ir pateikt visiem, lai aizveras, kad pati gan dod vaļu fantāzijai par savu iespējamo premjerēšanu. Ja neizslēdzat iespēju ieņemt Latvijas valdības galvas posteni, ja sakāt “jā, varbūt, ja aicinās”, tad laikam ir jāpasaka, ar kādu programmu, ar kādam idejām jūs tur iesiet.

Ne jau kuru katru tur var aicināt. Ne jau katram par to jautā.

Man šķiet, steidzīgi pievienoties kādai partijai, tiklīdz premjerēšana izrādīsies visai reāla, būs gana tizli.

Ar ko šīs ambīcijas un šī uzvedība atšķiras no tagadējiem “negudrajā” Saeimā mītošajiem “political animals”? Kādā vietā atrodas Latvija ar visu savu sabiedrību un nākotni tādos apsvērumos?

Vispār šis kurlums un negribēšana iesaistīties dialogā ar sabiedrību ir zemās politiskās kultūras pazīme. It kā nejūt, ka vajag. Atskrēja gan mīnusiņus man samest, jocīgi 🙂

Te parādās paralēles ar tiem pašiem neostaļinistiem, ar Šķēli. Viņš gan apsola programmu un pat runā par ēnas valdību. Mācās, runā, funktierē. Skaidrs, ka tiklīdz tiks pie varas, kur tā atklātība zudīs.

Varbūt tā Jedla domā, ka visu jau ir vinnējusi? Bet varbūt arī tiešām nav ko teikt? Tātad Latvijā vienkārši nav nopietna spēka, kas cīnītos ar neostaļinistiem, un neostaļinisti, putinieši, visādi prinči un zagļi kā sūkuši tā sūks Latvijas asinis? Tad ir bēdīgi.