Boriss Cilevičs (SC) Delfos par Vienotības paštaisnīgumu – Godīguma privatizācija.
Negodīgums – tas ir viss un jebkas, kas saistīts ar trim oligarhiem. Savukārt viss, kas pret trim oligarhiem, ir augsti morāls un likumīgs. (Cilevičs)
Boriss pārmet Vienotībai balsošanu Saeimā par kratīšanu Šlesera dzīvesvietās. Kratīšanu izreklamēja, jēgas tai nebija, ko gribēja panākt? Nu zināja taču, ka mēs nobalsosim pret, aizstāvēsim draugu mīļo! It kā pasaka Boriss. Raksta viņš nedaudz citādāk 🙂 :
Viss tika izdarīts tā, lai provocētu deputātus. (Cilevičs)
Uz ko? Uz kārtējo cūcību?
Vajadzēja atrast formālu iemeslu sadalīt deputātus “pareizajos” un “nepareizajos”.
Nu varbūt, es nezinu, ko sev bija iedomājusies Vienotība, bet iemeslu apliecināties un ļauties, ak ļauties provokācijām uz līdzēnām vietām jums pašiem netrūkst. Dalāties “nepareizajos” jūs ar skaļu uzrkšķēšanu paši.
Redzēsim, noslēdz Boriss savu rakstu. Ar “redzēsim” viņš domā, varbūt pēc četriem gadiem dievinās to El Presidente Fingero Andri B., ko tikko kā ievēlēja, vai varbūt Vienotība “pārvarēs savu mesianismu”. Var jau būt, par El Presidenti F. gan neesmu drošs.
Man arī daudz kas Vienotībā nepatīk. Bet Vienotībā man nepatīk tieši tas pats, ko es ciest nevaru visā Latvijas politikā – kvadratainību, bezsmadzenību, austrumeiropeiskumu, zemo kvalitāti, bezatbildību. Tur ir tā lieta, ka neko labāku paša Borisa partija šajā ziņā piedāvāt pilnīgi noteikti nevar. Var pidāvāt tikai vēl sliktāku. Vēl kvadrataināku kvadratainību. Vēl bezatbildīgāku bezatbildību. Vēl zemāku kvalitāti.
Tā ka visticamāk redzēsim mēs to pašu, ko redzam tagad. Manis pēc Vienotība var turpināt zemiski provocēt provocējamos uz cūcībām. Kas attiecas uz godīgumu, tad privatizēt to diez vai kāds var. No tā gan var atteikties.