Ja pie latviešu liberāļu partijas izveides tagad ķersies esošie politiķi, kāzu ģenerāļi, kas vairākus gadus ir deldējuši savus uzvalkus un kostīmus sēžot savās neliberālajās partijās, sarakstos, Saeimā un ministrijās, – liberālisma piedzimšana Latvijas politikā atkal tiks pārcelta uz nenoteikto laiku.
Jebkas, ko būs dibinājuši kāzu “liberāļi”, tikai kompromitēs liberālisma ideju Latvijas sabiedrībā un pilnīgi noteikti būs lemts zaudējumam vēlēšanās. Zaudēs nemākulīgi kāzu ģenerāļi, ne liberāļi. Bet galvenā cietēja būs liberālisma un potenciālas liberāļu partijas reputācija.
Ir lieki teikt, ka cilvēkiem, kas ir atradušies politikā vairākus gadus un ieņēmuši pietiekami skaļus amatus, ir bijusi lieliska iespēja sevi parādīt – pierādīt savu liberālo domāšanu. To gan ir ļoti grūti izdarīt intrigās vai aklā pogu spiešanā Saeimā.
Liberālajai domāšanai nav arī vietas blakus izdzīvošanas instinktam – Maslowa vērtību piramīdā starp šīm divām lietām ir pārāk liela distance.
Kāzu ģenerāļus jaunās partijās var sadzīt tikai centieni izdzīvot politikā. Galu galā kāzu ģenerāļi bēg no grimstošā kuģa, kuru 2010. gadā dibināja iepriekšējās ģenerācijas kāzu ģenerāļi – lai izdzīvotu.
Droši vien var ieskatīties, kā kāzu “liberāļi” balsoja par vairākiem jautājumiem Saeimā, kā vadīja ministrijas, kādus lēmumus pieņēma.
Šobrīd, šajā kontekstā, sakarā ar partiju pietiek ar to, kā kāzu “liberāļi” balsoja 2016. gada sākumā par grozījumiem Politisko partiju likumā (var atrast šajā blogā chronoloģiski sākot ar vēlāko: šeit, šeit, šeit, šeit un šeit). Viņi visi kā viens nobalsoja par stigrākām prasībām pilsoniskām iniciatīvām. Viņi faktiski nobalsoja par politiskās konkurences ierobežošanu Latvijā un līdz ar to – latviešu politisko tiesību ierobežošanu.
Tas bija klaji antiliberāls un antidemokrātisks solis. Neviens politiķis, kas ir balsojis par tiem grozījumiem, nav pelnījis liberāli un demokrātiski domājošo cilvēku atbalstu.
Kāzu “liberāļi” ir tāda pati nomenklatura, kā ZZS, Saskaņa un tie sīkākie poļitteknoloģiskie projekti. Nomeklaturā notiek tikai iekšējā rotācija. Viņi pārtek no viena trauka otrā, no vienām kāzām otrās, saglabājot “pēctecību”, jeb sevi pie siles, jo ideju trūkuma dēļ neko citu “saglabāt” viņi nevar.
Ja Latvijā kāds beidzot dibinās liberālo partiju, es būšu pirmais, kas to apsveiks. Bet kā liberālis, es nepieņemšu feiku. Liberāļu partija nevar nākt gaismā kā tārps no izēstā Vienotības līķa. Vai nu tu esi viens no Vienotības pirkstiem, kas nobalsoja par politisko tiesību ierobežošanu, vai nu tu esi liberāls.
2 thoughts on “Kāzu liberāļi jauno kāzu gaidās?”
Latvijā liberālisms nav populārs, taču, ja labi pacenstos, īstena liberāļu partiju savus 5% balsu varētu savākt. Patlaban liberāli \”iekrāsoti\” ir PP, Latvijas Attīstībai, un daļa Vienotības. Taču katrai sava problēma – Vienotības liberāļiem tā, ko Jūs uzrādījāt – viņi sevi nav īsti parādījuši kā liberāļi līdz šim (piemēram, nav nākuši klajā ar īsteni liberālām iniciatīvām, vai neatpazina 2016.gada ierobežojumus partiju likumā kā skaidri antiliberālus, vai, vēl ļaunāk, balsoja par tiem aiz oportūnisma), PP – grūti pateikt, kas no tās izveidosies, bet zināms potenciāls tur varētu būt, Latvijas Attīstībai – šķiet, neskaidra nauda aizmugurē, politmanipulators Jaunups priekšgalā. Principā liberāļiem vajadzētu sevi apzināt, varbūt vispirms kādā biedrībā. Tad jau redzētu, vai no tās varētu izaugt partija. Vispirms tur būtu vajadzīgi pāris līderi. Taču, protams, skaidrs ir viens – liberālisma ideja (tāpat kā gandrīz visur citur Eiropā) Latvijā ir \”dziļā mazākumā\”. Tomēr pieticīgi 5% – jā, tas nav gluži nereāli.
Mēs jau nevaram to zināt droši, cik liberālisms ir nenpopulārs Latvijā 🙂 Liberāļi zem sava karoga nekad nav piedalījušies vēlēšanās. Ok, varbūt LC, kas it kā nevairījās sevi identificēt ar liberālismu, bet saukties par liberālo partiju arī nesaucās. Tagad negribu spekulēt, cik liberāls bijis LC. Bet jā, var nojaust, ka partija ar tādu nosaukumu droši vien nebūs diez cik populāra. Atkal, ne tāpēc ka visi zina, kas ir liberālisms. Citu iemeslu dēļ – un to ir svarīgi izprast. Ko sabiedrība uzņem nelabprāt? Augstprātību, lecību. Diemžēl par tādu bieži notur intelektuālismu un veselo saprātu. Es kaut kā ticu, ka var formulēt idejas bez liekas augstprātības.Piekrītu īsajam PP un LA raksturojumam. Biedrība… Man ir dziļa skepse par biedrošanos. To laikam var, varbūt vajag. Kaut kā līdz šim nav veicies liberāļiem ar biedrošanos. Liberāļi parasti nav cilvēki, kas saskrien kopā palēkdamies. Tur es protams varu maldīties, jo ne visiem liberāļiem jābūt introvertiem. Nesimpātisks man liekas arī vecmodīgais partijas modelis. Partijai nav jābūt pūlim vai klubam vai lielam kongresam, festivālam vai izklaides parkam. Partijai ir jārada idejas un risinājumi, partija ir intelektuāls kodols. Tāpēc es uzskatu, ka mūsdienu partija ir think tank, kurā darbojas tikai partijas idejai, ideoloģijai lojāli un radīt spējīgi cilvēki. Es par to kādreiz rakstīju.