Tomēr, lai nepaliek apglabātas kaut kur perifērijā, izvilkšu ārā no komentāru chaosa savas atbildes komentētājam:
– Par to, kas neapdraud latvietību.
– Par Grūtupu.
– Par to, kas krieviem ir pret latviešiem.
– Par to, kur meklēt krievus.
– Par „sakarīgi domājošajiem”.
– Par SCP.
– Par to, ko latvieši nezin par krievu medijiem.
Nekas epohāls tas nebūs. Nolēmu izvilkt, jo par to tā atklāti maz runā. Paša blogā, domāju, paust savu viedokli par būtiskiem jautājumiem būs OK 🙂 Jau saņēmu atbildi, par ko paldies!
Komentāra fragments: Man kā latvietim širmis uz apkārtējo pasauli reizēm veras ciet — un tad es sāku vainot pie visa, kas ar mani notiek – homoseksuālistus un pederastus, sorosītus, ES-optimistus, žīdus, okupācijas fakta apšaubītājus, 9.maija svinētājus, utml.
Nesaprotu, kā tad šis širmis veras ciet „kā latvietim”.
Homo ir seksuāla orientācija. „Latvietis” nav dzimums. Pederasti? Kā seksuālā agresija pret bērniem būs apdraudējusi latvietību? Sorosīti? Nezinu, kas tie tādi. EP-optimisti? Come on. Žīdi… Ebreji. Kāpēc ne marsieši? Bet tad noteikti ar optimistiskajiem sorosītiem un makaroniem. Apšaubītāji un svinētāji? Beidzot, politiskā pārliecība un brīvā izvēle. To es varu saprast bez ironijas.
Komentāra fragments: Latviešu tautai ir maza valstiskuma pieredze…
Pirms 2.pasaules kara tāda pati kā, piemēram, somiem. Igauņiem – kā spogulī.
Komentāra fragments: Mūsu tauta vēsturiski/ģeogrāfiski/ekonomiski ir unikāla, vispārīgas vēsturiskas likumsakarības uz mums neattiecas.
Jā, unikāli ir tikai latvieši, visi pārējie ir kloni. Izklausās pēc reklāmas par kādu superīgu veļas pulveri salīdzinājumā ar „parasto”.
Attiecas gan. Par to arī rakstu: tas pats notiek Krievijā (un ne tikai, par Krieviju vairāk informācijas). Mans vēstījums: neatkārtosim kļūdas. Nekas no tā, kas Latvijā notiek, nav ne jauns, ne nepieredzēts.
Komentāra fragments: Grūtups taču ir loģiski domājošs cilvēks, citādi diez vai varētu sarakstīt slavenos Civillikuma komentārus.
Redziet, arī maniakiem [nekādā gadījumā nesalīdzinu minēto personu ar kaut ko nepiedienīgu] mēdz būt profesija un attiecības ar darba devēju. Cits stāsts, ko šis cilvēks dara ārpus Civillikuma komentāru uzrakstīšanas.
Pēc tā, ko es izlasīju un noskatījos, es diezvai varētu piekrist šādam Grūtupa raksturojumam – loģiski domājošs. Viņa viedoklis par autoritāru varu Latvijā ir diezgan chaotisks, neloģisks un neracionāls.
Starp citu, Medvedevs ir Putina jurists kopš 90.gadiem. Visticamāk ļoti loģiski domājošs, kas netraucē viņam nepamanīt kliedzošās falsifikācijas vietējās vēlēšanās oktobrī, sūtīt OMON kliedēt dažus mierīgus opozicionārus, nesaredzēt nekā pretlikumīga safabricētās tiesas prāvās un spīdzināšanā.
Profesionāls jurists ir vienmēr uzticīgs savam labākajam klientam. Pat būdams valsts prezidents, vai, teiksim, kāds publicists vai sabiedrisks darbonis, vai ne?
Komentāra fragments: Krieviem ir pārāk daudz ilūziju saistībā ar lielām/varenām valstīm jeb impērijām. Viņi salīdzinoši vieglāk nekā latvieši ir gatavi piedot impērijai jebkuru citu nejēdzību, ja vien tai piemīt diženums un spēks.
Ilūziju ir gana, tas tiesa. Par „piedošanu” nezinu. Nav Krievijā ne diženuma, ne spēka. Tur tikai sprāgst un salūst.
Latvijā varētu būt vēl zināma pretreakcija uz latviešu attieksmi, kurā būtībā nav daudz vairāk par formulu „latvietis nav krievs, jeb krievs nav latvietis”. Tā ir ļoti populāra, jo ir ļoti primitīva un otrādi.
Tie okupanti un svinētāji ir tikai noslāņojums. Pie tam abos galos. Latviešiem visi krievi ir vienā maisā bāžami. Okupants, neokupants, kāda atšķirība… Krievs nav latvietis, krievs – ārā, punkts. Tas ir psicholoģisks spiediens, stress.
Krievu reakcija uz šo spiedienu izpaužas kā latvietības nepieņemšanā, tā impērisko kultu pielūgšanā. Ticiet man, to tagad dara arī tie, kuri līdz šim ieņēma neitrālu pozīciju latviešu un okupantu disputā. To sāk darīt skolu jaunieši. Tas ir noslāņojums, jeb momentānā reakcija uz negatīvo attieksmi, – izdarīt kaut ko tādu, kas pretējai pusei sagadās nepatīkamu pārdzīvojumu.
Jā jā, tik primitīvi. Visa šī kņada starp latviešiem un krieviem Latvijā ir žilbinoši primitīva.
Un tā protams iespaido lietu gaitu Latvijā. Pirmkārt, sabiedrības morāli. Ilgstošs spiediens uz vienu sociālo grupu, it īpaši lielu, nevar neatstāt iespaidu uz visu sabiedrību. Neviens netiek cauri sveikā – ne krievi, ne latvieši.
Patiesībā skatoties no malas, abstrahējoties, nevar nepamanīt, ka šis spiediens un stress uz etniskās piederības un valodas lietošanas pamata izskatās tik mežonīgs uz pasaules, Rietumu protams, humanizācijas fona, ka nekāda iekļaušanās mūsdienu Rietumu dzīvē sabiedrībai ar tādu morālo dominanti nav iedomājama.
Komentāra fragments: Man ir tomēr jautājums par tiem 10-12% liberāli domājošo (Alehina lietojumā “liberāli domājošo” laikam nozīmē – sakarīgi domājošo) Latvijas krievu.
Liberāli domājošie ir tie, kas ir gatavs atbalstīt liberālas idejas, kam pamatā ir indivīda brīvība un indivīda atbildība. Vai liberāli domājošs ir tas pats kā sakarīgi domājošs? Protams, es tam piekrītu, bet daži laikam uzskatīs, ka sakarīgi domā tikai konservatīvie, vai sociāldemokrāti, vai komunisti, vai fašisti.
Komentāra fragments: Un gan jau ir arī vismaz tikpat daudz arī latviešu…
Visticamāk.
Komentāra fragments: Jautājums par to – kur viņus var sastapt? Vēlams tos, kuri ir politiski aktīvi, kuri kaut ko vēlas mainīt sev apkārt.
Nu, vismaz internetā. Bet vispār es arī to gribu zināt.
Un te svarīgi tomēr apzināties, ko mēs uzskatām par „sakarīgi domājošo”. Ja tie ir liberāļi, šī ir reta suga. Liberālis ir individuālists, kam nav viegli pievienoties kādai organizācijai (varbūt es stāstu tikai par sevi). Tāpēc pasaulē ir tik maz liberālu partiju, tās nekad nav lielas, un Latvijā tādas protams nav.
Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks pozicionē sevi kā sociālliberāļus. Es domāju, ka piekrītu idejai par sociāli atbildīgu liberālismu. Bet nezinu, ko īsti domā ar vārdu „liberālisms” Štokenbergs un Pabriks, kas sākuši savu politisko karjeru vienā no daudzām Latvijas konservatīvām partijām. Bez tam mani mulsina tas, ka abi divi pazuda no debatēm internetā (varbūt tikai es neredzu?). SCP ir lielā mērā virtuāls projekts, un ja tas nav internetā, tas patiesībā neeksistē. Nezinu, vai nu viņi to nesaprot, vai nu SCP tiešām ir beigusies. Tāpēc es nesteigtos pievienoties SCP.
No otras puses, varbūt, būtu vajadzīgs kāds rāmis, kas iedrošinātu liberāli domājošos. Ja ne SCP, tad kāds cits.
Komentāra fragments: Ja reiz “Saskaņas Centrs” kā partija ir izblamējies…
Garš stāsts. Tur vēl Rubiks pašā SC. Bet pat tas nav svarīgs. Varbūt tur ir kādi „sakarīgi cilvēki”, karjeristi, pragmatiķi, ciniķi. Bet liberāļu tur nav.
Komentāra fragments: Tad kur ir sastopami sakarīgie krievi?
Tieši šo pieeju kritizēju ieraksta „SC ar balalaiku” – meklēt „krievus” kā alternatīvu latviešiem. Vajag krievus, meklējiet viņus Krievijā. Latvijā dzīvo latvieši (dzimtā valoda gan var būt dažāda). Ja cilvēks, dzīvodams Latvijā, uzskata sevi par piederīgu citai valstij, viņš visticamāk ir ļoti konservatīvs savos uzskatos.
Protams, es pats lietoju vardu „krievi”, lai vienkāršāk. Bet ar to saprotu latviešus, kam krievu valoda ir dzimtā. Etniskā piederība, runājot par liberālismu, ir nonsenss.
Komentāra fragments: Būtu svarīgi (1) latviešiem uzmanīgāk lasīt, ko šie Latvijas krievi raksta, (2) iepazīstināt ar viņiem JL/PS/SCP apvienības saprātīgāko daļu.
Latvijas partijām jau sen vajadzēja pievērsties krieviem. Bet šīs ir konservatīvas – infantilo neintelektuāļu partijas (ja ir jārunā par kaut kādu šo partiju „saprātīgāko daļu”). Tām jāmirst, pirms veidojas jauna politiķu paaudze.
Komentāra fragments: Latviešu sabiedrības attieksme pret krieviem, kuri kaut ko raksta par Latvijas politiku esot apmēram viena un tā pati – “nu ko viņi tur muld”. Protams, kopš tā laika ir pagājuši gandrīz 20 gadi un daudz kas ir mainījies.
Cik es varu saprast no tā, ko raksta latvieši par krieviem un krievu medijiem, nav mainījies nekas. Latvieši joprojām nezina, ko raksta krievu mediji. Ja 90.gados krievu medijos nekā pretlatviskā, kas būtu bijis vērsts pret latviešiem kā kopienu, praktiski nebija, tad pēdējos gados ironija un kritika pieņēmusies spēkā.