Mediju brīvība un karš

Protams, mēs dzīvojam mediju pasaulē un mediji manipulē ar mūsu apziņu. Tā nav nekāda sazvērestību teorija – ar mums manipulē mūsu ģimenes, kolēģi, kaimiņi, ar mums manipulē daba, laiks ārā. Manipulācijas fakts nav uzmanības vērts. Svarīgs ir tas, kā mēs to izmantojam. Tikai iedomājieties, kādas pārmaiņas notiktu jūsu personīgajā dzīvē, ka pēkšņi mediji vairs nebūtu tik pieejami, tas ir, informācija vairs nebūtu tik pieejama, tas ir, ja jums pēkšņi liegtu lielu daļu tās informācijas, ko jūs šodien gūstat no dažādiem technoloģizētiem avotiem, tas ir, ja jūs pēkšņi paliktu neinformēts. Nu apmēram tāpat kā pirms interneta.

Tad sāksies karš. Jo karš vienmēr ir manipulācijas rezultāts. Jo manipulē parasti ar mērķi uzspiest domu, kura pati par sevi jums galvā neienāks, jo ir pret jūsu veselo saprātu, jo tā ir par kaut ko tādu, kas nav jūsu interesēs un visticamāk ir tām pretēja un jums bīstama. Un tā īstā – pret jūsu apziņu tēmētā – manipulācija tikai sākas tad, kad mediju chaoss, kakofonija un “manipulācija” iet mazumā, kad jūsu apziņa ir brīva no sliktām un sarūgtinošām ziņām. Tad manipulatīviem meliem vairs nav jācīnās par jūsu uzmanību, tad tiem vairs nav konkurentu. Tā vēl – un jau – dzīvo dažas sabiedrības. Viena no nozīmīgākajām ir, protams, Krievija. Tā apzināti atteikusies no sliktām ziņām par sevi, jo patiesības plūdi 80. gadu sākumā un 90. gados likās tik traģiski un bezcerīgi, ka Krievijas sabiedrības vairākums tos nespēja sagremot. Tāpēc Krievija jau vairs nedzīvo mediju manipulējamajā pasaulē. Jau.

Krievija dzīvo to cilvēku melu manipulējamajā pasaulē, kuri sevi uzskata par Krievijas varas un pašas Krievijas īpašniekiem. Un kā mēs labi zinām – jo to skaidri dzirdam un redzam – Krievijas gatavojas karam. Visticamāk arī tie ir meli – par karu vai ka paši krievi tam gatavojas un ka pats bandītiskais režīms vēlas karu. Melo, ka gatavojas. Melo, ka vēlas. Melo par pasauli, melo par sevi, melo sev un mēģina ar tiem pašiem meliem manipulēt par mums, ar pasauli.

Mediju chaosa – mediju brīvības – informācijas pieejamības apstākļos ir viegli sanaidot dažu ideju aizstāvju grupas, viegli tiražēt melus, kā to dara un darīs apmaksātie troļļi, bet ir grūti konkurēt ar citu informāciju, liela daļa no kuras ir patiesība. Brīvībā ir grūti konkurēt ar patiesību. Tāpēc brīvības apstākļos arvien vairāk cilvēku vairs nemeklē vienkāršotās atbildes uz dzīves jautājumiem, kas nekad nav ne viegli, ne vienkārši. Tāpēc mediju brīvības un informācijas pieejamības apstākļos – caurspīdīgā pasaulē – nav iespējams masveidīgais prata aptumsums. Un tāpēc nav iespējams arī pats karš.

Tāpēc arī Krievija dzīvo savu melu pasaulē ne tikai jau, bet arī vēl. Jā, acīmredzot, no 21. gadsimta pasaules sabiedrībām Krievijai ir vājākā imunitāte pret brīvības nodošanu bez cīņas, pret brīvprātīgo paverdzināšanos un līdz ar to pret prata aptumsumu. Bet tai ir pašas – nav svarīgi, cik īsa – pieredze, nogaršojot arī brīvības rūgto patiesību. Lai novērstos no tās, Krievijai bija jāizdara puslīdz apzināta izvēle un jāatgriežas pie diktatūras, – es ceru, tikai tāpēc, ka kritiskā uztvere un tieksme pēc patiesības Krievijai ir tikpat dabiska kā jebkurai citai 21. gadsimta sabiedrībai. Un ka Krievijas dabiskā vieta ir starp šīm sabiedrībām.

Pasaule virzās tālāk no kara, nevis tam tuvinās. 21. gadsimta pasaule, protams, – kas diemžēl neietver visu planētu. 21. gadsimta pasaulē karš nav iespējams.