Nils Ušakovs starp neadekvātumu un nepilnvērtību

Nils Ušakovs Rīgas Domē starp neadekvātumu un nepilnvērtību. Attēls: Rauno Volmar – Postimees

Šo attēlu burtiski tikko – jau pēc traģēdijas Zolitūdē – ir uzņēmis igauņu laikraksta Postimees fotogrāfs Rauno Volmar intervijai ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu, kas tika publicēta gan laikrakstā, gan pārtulkota krievu valodā webmedijā Delfi (šeit).

37-gadīgs vīrietis ar maģistra grādu no labas dāņu universitātes, piedzīvojis izcili strauju lēcienu, dažos gados kapitalizējot naturalizācijas procesā iegūto pilsonību partijas līdera un galvaspilsētas mēra amatā, sēž savā Rīgas Domes kabinetā kā midzenī apkrāmējies ar kaķiem un ikonām. Es nebūtu pārsteigts, ja arī kaudzes avīžu un žurnālu lasīšanu viņš sāk no horoskopiem.

Vērojot šī cilvēka tēlu politikā, sekojot viņam medijos vai aplūkojot šīs bildes, kuru uzņemšanai visticamāk nebūtu ticis klāt neviens vietējais žurnālists, nevar nesajust vieglu iracionalitātes niansi. Vientulība? Mazvērtības komplekss? Neatbilstība ieņemamajam amatam?

Vai tad, kad (nedod dies) šis jauneklis kļūs par nabaga Latvijas valdības galvu, Ministru kabineta ēka pārvērsies par kaķdievības pielūgsmes templi ar daudzstāvu ikonostasiem ne tikai Šefa un Murzika palātās, bet arī praktiski visos pārējos kabinetos? Jo neatbilstība un ar to saistītās fobijas būs daudz lielākas.

Vai tāpēc viņš tik paniski atkratās, – domā, ka atkratās, – atrunājas žurnālistiem un sabiedrībai, atlūdzas kaķiem un ikonām no savas atbildības par Zolitūdes traģēdiju?

Pareizi saka Prezidents Bērziņš – tā bija mūsu pašu ilgi krātā nelaime. Absolūti pareizi. Katrs no mums to ir krājis, spļaujot virsū normām, veselajam saprātam, morālei, sirdsapziņai, vienkārši nepieprasot atbildību, morālu, politisku, tīri praktisku, ne no valsts, ne no pašvaldības. Šis vientuļais karjerists starp kaķiem un ikonām, starp Jedinaja Rossija un misteriem 20% to bija aktīvi krājis kopš 2009. gada. Mēs to viņam esam ļāvuši.

Nopietni – šis cilvēks starp neadekvātumu un nepilnvērtību ir Rīgas, senās un slavenās Rīgas mērs?! Nopietni viņu var uztvert tikai tiktāl, cik nopietns ir viņa neadekvātums. Skaidrs, ka ne jau kaķi un ikonas ir lietu īstais saturs. Kaķi un ikonas ir tikai aksesuāri, tikpat bezgaumīgi, kā tie apparatchik style aizkari viņa ar moderniem gaiša koka paneļiem atdarinātajā kabinetā Rīgas Domē. Lietu būtība ir daudz nopietnākā bezgaumībā – morālo orientieru izvēlē.