Padomju ē-dūceklis rūpēm par investīciju klimatu

No vecās anekdotes: “Kas tas ir: nedūc un pakaļā nelien? Padomju dūceklis pakaļai.” Kas nesavienojas ar tīklu un nav pieejams datorā?

Rīgas Zemesgrāmata… Man nepatīk, kā šī iestāde komunicē ar mani internetā.

Vietne ir blāva, neizteiksmīga, neatbilst modernu ekrānu prasībām. Dizains nav mainījies, kopš es pirmoreiz tai uzgāju ļoti sen, ļoti, ļoti sen. Tas vien jau tāds kā interneta analfabētisms. Nospļauties? Viņiem par mani? Rīgas Zemesgrāmatai – jā, ļoti ticami, nospļauties par zināšanām, par savu reputāciju, par saziņu ar sabiedrību – ar mani, un par pašu sabiedrību. Vai ne? Tas nav viss.

Pamēģiniet palasīt, kas Zemesgrāmatai ir sakāms par saviem pakalpojumiem. Man personīgi, lai kaut ko saprastu un sistematizētu, vairākas lapas no vietnes bija jāizdrukā. Pilnīgi noteikti Zemesgrāmatai ir nospļauties, vai kāda teknokrāta uzrakstītie palagi vispār ir izlasāmi. Un arī tas nav viss.

Pēc visas garās lasīšanas tu uzduries pasāžai par to, ka vispār varbūt vajadzēs arī izziņu – jā jā, izziņai pakaļ tevi sūtīs Valsts — iedomājieties! – VIENOTĀS DA-TO-RI-ZĒ-TĀS Zemegrāmatas tantuks,- par n.ī. nodokļa samaksu, ja tava pašvaldība “nenodrošina pieeju nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju datu bāzei”. Šie vārdi ir pat iezīmēti kā links – uz ko, jūs domājat? Uz pašvaldību sarakstu, kuras “nodrošina pieeju”? Gaidi vien! Links, protams, ir kaut kādu mazinformatīvu figņu.

Tā vairs nav pat nospļaušanās. Tā jau ir ņirgāšanās. Nojaušot, ka tur, kur sovoki, neko labu labāk negaidīt – te es domāju par Rīgas pašvaldību, kur protams viss ir pieejams digitāli, bet vēl ir jautājums, tas ir pietiekami “vienoti datorizēts”, lai savienotos ar Vienoto Datorizēto Zemesgrāmatu,- es sāku gatavoties dubult-, stereo-ņirgāšanai par sevi.

Tā pati Rīgas pašvaldība izdomāja „rīdzinieka karti”, pilnīgi fizisku „izziņu”, kas apliecina tavu rīdzinieciskumu. Kur kādam nolūkam apliecināt – tas lai paliek ārpus šī teksta. Pietiek ar to, valsts iedzīvotāju reģistra un Rīgas pašvaldības digitāli pieejamie dati par iedzīvotājiem nav pietiekami labi, lai tos pa taisni no viena servera uz otru, no viena datora uz otru, no viena tantuka uz otru izmantot Rīgas pašvaldības uzņēmuma pietiekami digitālajam pakalpojumam. Not good enough – vajag izziņu. Tā ka ir grūti nenojaust, ka, kur ir sovoki, tur ir sovokisms, smirdīgs, slimīgs, padibenīgs sovokisms.

Ufff, nē, arī tas vēl nav viss.

Pamēģiniet “pievienoties” Vienotajai Datorizētajai paši – piemēram, lai pārbaudītu, kas tur tai kadastrā par jūsu īpašumu stāv rakstīts. Nu pamēģiniet. Ja jums izdosies, pamāciet mani, kāds buramvārds kurā vietā datorā ir jāpačukst.

Latvija 2014. Cilvēki, kas šitādi komunicē ar sabiedrību par nemazo naudu, ko viņi valsts vārdā plēš no n.ī. transakcijām, nodrošinot valsts garantēto pakalpojumu, kas izdomāts, lai sistēmā ir kārtībā un neviens nepaliek apkrāpts, – šie cilvēki ir jāatlaiž no darba. Ne tāpēc, ka dizains ir novecojis, ka teksts ir nelasāms, ka linku var uztvert kā mēģinājumu paņirgāties par apmeklētāju, ka nevar pievienoties Vienotajai Datorizētajai. Ne tāpēc. Par to jāatbild tiem amatieriem, kas to visu īsteno. Vadītājiem jāatbild par to, ka viņi to ir pielaiduši. Ka viņi ir pielaiduši kaunu. To, ka blakus valstij, kas pamazām sāk apvienot savus valsts e-pakalpojumus ar valsts e-pakalpojumiem Somijā, – ka blakus šai valstij 2014. gadā atrodas tāds “e”-Sovoks, kur “e” nez kāpēc nozīmē ņirgāšanos.

Jā, to un daudz ko dramatiskāku par “nevainīgo” ņirgāšanos der atcerēties, runājot par konservatīvismu, tradīcijām un saknēm. Der atcerēties, ka mūsu sabiedrība, “šī sabiedrība”, neko daudz senāk par sovoku nezin, nepazīst, neatceras, neko citu nav piedzīvojusi. Konservējot un konservējoties, der lieku reizi pārbaudīt, ko mēs īsti konservējam, kādus padomiskus, “dzīvākus par dzīvu” sūdus gribam saglabāt.

Rīgas Zemesgrāmatu, tādu, kāda tā ir uz šo brīdi, konservatīvie nostaļģisti var uzskatīt par savu lielo uzvaru, ko viņi katru dienu gūst, nemaz par to necīnoties.

Jā, un vēl viens sīkums. Rīgas Zemesgrāmatai ir ārkārtīgi svarīga loma tajā ko sauc par investīciju klimatu valstī. Tas, ja “vienkāršo” cilvēku ērtums saskaroties ar valsts pakalpojumiem to sniedzēju viņu politisko priekšnieku vidū īpašu entuziasmu ķerties pie tā uzlabošanas neizraisa.