Lasītājs: Ne visas nejēdzības ir mantotas no padomju kārtības. Mūsu valstī notiekošajām nejēdzībām ir daudz līdzīga ar Grieķijas vai, teiksim, Meksikas slikto valsts pārvaldi. Un tur nekāda padomju vara nav bijusi. Valdošā elite pieņem kaut kādus deformētus morāles kritērijus – un tad ilgāku laiku no tā nevar viegli tikt vaļā. Tieši tas pats notiek pie mums ar mūsu zaglīgo valsts pārvaldi.
Protams, runa ir par pašu deformētajiem morāles kritērijiem. It īpaši tagad, 2010. gadā. Varbūt te parādās mans naivums un paša kultivētais ideālisms, bet kaut kas liek man ticēt, ka Latvija nemaz nebūtu saskārusies ar “Grieķijas” problēmām, ja tai būtu attīstījusies tādos vēsturiskajos apstākļos, kādus baudījusi Grieķija pēckara laikā (te es protams nedomāju Grieķijas iekšpolitiskos procesus).
Es personīgi esmu pārliecināts, ka morāles kritēriju deformācijas iemeslus jāmeklē tieši padomju liekulībā, necieņā pret cilvēka dzīves vērtību, pret cilvēku kā tādu, izpratnē par valsti kā par “politiskās klases” egoistisko privilēģiju realizācijas instrumentu.
Principā Jums ir taisnība, ka ne jau Sovjetos izdomāja sultānisku despotiju. Bet mūsu sultānīši — Nigērijas, vai varbūt tagad jāsaka „Grieķijas” prinči — tika audzināti padomju ģimenēs un gāja padomju skolās, kur viņiem neko par cilvēka tiesību un brīvības kā augstāko vērtību un citām liberālajām vērtībām nestāstīja. Stāstīja par dzimtenes primātu, par to, ka jāatdod dzīvība, ka paša intereses nav nekas.
Un šī te ir lieliska augsne, lai noslāņotu sabiedrību tajos, kam jāziedo sava dzīvība, un tajos, kam šis process jāvada. Slāņi, kārtas, klases, kas savā starpā gandrīz nemaz nerotējas. Te rodas bezatbildība un visatļautība.
Atšķirība no liberālās sabiedrības ir kolosāla, jo tur katra indivīda dzīvības vērtība ir vienāda, indivīdi ir līdzvērtīgi un līdzatbildīgi likuma priekšā, kas padara viņus līdzvērtīgus arī politikā un nodrošina šo rotāciju elitē, kas līdz ar to ne uz mirkli neaizmirst par savu atbildību vēlētāju priekšā.