Man vēl padomā pāris ierakstu, ko visticamāk drīzumā izlikšu blogā. Viens turpinās iesākto nepilsonības – sabiedrības konsolidācijas tēmu. Ļoti iespējams, ka es ierakstus tweetošu daudz mazāk, nekā līdz šim, varbūt vispār netweetošu. Kad būšu nopublicējis to, ko tagad apdomāju, ir ļoti iespējams, ka sākšu rakstīt retāk.
Menu
4 thoughts on “Par blogošanu”
Butu loti zel, ja Jus rakstitu retak. Dazkart Jums nepiekritu, piemeram, par nepilsonu jautajumu, bet vienmer Jusu blogu ir interesanti un iersosinosi lasit. Liberala doma Latvija ir parstaveta maz, un tas ir neadekvati musu situacijai. Jus esat viens no retajiem konsekventajiem liberaliem, un vienigais, kurs pastavigi komente tekosos notikumus no liberalam pozicijam. Ceru, ka turpinasiet rakstit, un nevis retak, bet gan biezak, ka lidz sim!
Paldies par atbalstu! Jums taisnība par liberālo domu Latvijā. Es jūtu, ka mana pozīcija izklausās pārāk eksotiski uz kopējā fona. Laikam tā nesaskan tik daudz un nonāk tik lielā disonansē ar kolektīvo domāšanas ritmu un virzienu, ka sāk līdzināties ultraskaņai, kuru cilvēka auss pat nereģistrē 🙂 Es galīgi negribu ne žēloties, ne ākstīties, bet blogošana kā nodarbe acīmredzami necieš klusumu otrā galā. Ja nav vēlēšanās komentēt, ir iespējas reaģēt atzīmējot vienu vai otru vērtējumu 🙂 Es tagad skatos, man katru dienu ir ap 150-200 klikšķu, kas uznes mani uz kārtējo personīgo rekordu, bet tas patiesībā ir botu, jeb robotu, \”uzbrukums\” no Ķīnas un Krievijas. Īsto visitoru man ļoti, ļoti maz šais dienās. Ultraskaņa 🙂 Paldies vēlreiz! Centīšos arī turpmāk motivēties uz kaut ko sakarīgu.
Jusu balss ir vajadziga! Loti vajadziga!
Paldies 🙂