Kamēr tie ir Jedinaja Rossija filiāle Latvijā, tie krievi, protams, pie varas jālaiž nav. Te mani uzskati sakrīt ar latviešu etnocentristiem – gan VLTB, gan pašā Vienotībā. Bet etnocentristi, kā jau ksenofobi, ir pret koalīciju ar Saskaņas Centru ne tāpēc, ka Saskaņas Centrs ir Jedinaja Rossija filiāle Latvijā, bet tāpēc ka tie ir krievi, etniski svešie, no citas alas. Un te mani uzskati ar latviešu etnocentristiem vairs nesakrīt, jo es nedzīvoju alu laikmetā.
Ir pilnīgi skaidrs, ka etniskajiem nelatviešiem, jeb krieviski runājošajiem latviešiem, no paša sākumā bija jābūt proporcionāli pārstāvētiem varā. Tāpat ir skaidrs, ka šim procesam jānotiek dabiski un, ja tas nenotika vēsturisko apstākļu dēļ 90. gados, tas nebūt nenozīmē, ka tas nevar notikt tagad. Šis process nekādā gadījumā nav jābremzē.
Diemžēl, var uzskatīt, ka Saskaņa lielā mērā pārstāv lielu daļu Latvijas krieviski runājošos iedzīvotājus. Bet arī šo iedzīvotāju piekrišana šai „pārstāvniecībai” nav no labās dzīves – viņi taču joprojām dzīvo savā krievu alā (savā mediju telpā, savā virtuālajā Smaragda pilsētā). Tāpat kā latviešu ksenofobi, viņi baidās no citas – latviešu – alas iemītniekiem. Kopā ar latviešu ksenofobiem viņi dzīvo alu laikmetā.
Ārā no alas
Daudz būtu citādāk, ja gan viņi, gan latvieši pamestu savas alas. Latvijas politiskajā spektrā var arī nebūt Latvijas krievu kopienu pārstāvošās partijas. Un etnisko partiju aiziešanā no politiskās skatuves nozīmēs patieso politiskās kultūras briedumu. Kamēr pastāv bailes un neuzticība, pastāvēs manipulācija ar lētticīgo vēlētāju, pastāvēs šo viegli manipulējamo vēlētāju tumsonība un trulums, pastāvēs populistu politiskais bizness.
Ala jāpamet, pirmkārt, latviešu politiķiem, kam nav paniski jābaidās no sava elektorāta. Un te es domāju nebūt ne Visu Latvijai/Tēvzemei politiķus, jo no viņiem es negaidu atbildīgu politiku principā. Tas nav viņu kredo, un par viņiem arī balso tie, kas vēlas palikt alā.
Ar tiem, kam nav jābaidās no sava elektorāta, es domāju tieši tos, kas acīmredzot bauda lielas sabiedrības daļas uzticību, – Vienotību. Es uzskatu, ka tieši Vienotības latviešu politiķi dēļ savas infantilās attieksmes pret krieviem ļoti lielā mērā dala atbildību par to, ka Saskaņas Centrs tagad „pārstāv” Latvijas krievus.
Krievi progresē
Starp citu krievu vēlētājs ir progresējis, pierādot to ar nebalsošanu par PCTVL. Krieviski runājošie latvieši savā masā virzās arvien tuvāk centram. Taču centrā nav vietas ne starpetniskam konfliktam, ne alu bailēm, uz kā joprojām lielā mērā balsta savu piedāvājumu Saskaņas Centrs. Iznāk, ka centrā nav vietas Saskaņas Centram. Nav vietas etniskām partijām principā. Centrā var būt tikai tās partijas, kas pārstāv vienotu politisko nāciju.
Ja Vienotība vēlas būt tāda partija, tai ne tikai jāsāk runāt ar krieviski runājošajiem latviešiem, kas ir pats minimālais, kas jādara, bet arī aktīvi jāiesaista citādas etniskās izcelsmes cilvēki politiskā darbībā, valsts pārvaldē kopumā un konkrēti valdībā.
Vai Vienotība to varēs?
Es te runāju par Vienotību. Taču var izrādīties, ka Vienotība atbildību par sabiedrības konsolidāciju uzņemties nevarēs. Ja to nevarēs Vienotība, to tātad – šobrīd – nevarēs neviens cits politiskais spēks.
Bet kādos apstākļos Vienotība to izdarīt varēs? Ja pārsvaru apvienībā gūs veselais saprāts, tie racionāli domājošie, tie liberāli domājošie. Tātad ne Pilsoniskā Savienība. Visdrīzāk SCP.
Mani toreiz nedaudz izbrīnīja Sarmītes Ēlertes grupas izvēle par labu PS, jo Sarmīte atstāj saprātīga un mūsdienīgi domājoša cilvēka iespaidu. Taču viņu izvēlei var būt skaidrojošā nozīme tajā ziņā, ka PS, varbūt, ne tikai ir lielāks un ietekmīgāks spēks nekā SCP, bet arī dzīvotspējīgāks nekā Jaunais Laiks.
Šajā gadījumā veselo saprātu un sabiedrības konsolidāciju no Vienotības gaidīt būtu velti. Un Vienotība tikai vilksies nopakaļ sabiedrības attīstības procesiem, nevis tos sekmēs un vadīs.
Liberāla partija
Jāsaka, es, izvēloties dzīvi ārpus alas, nejūtos pārstāvēts parlamentā. Protams, ir arī citi indivīdi, kas nolēmuši pamest alu un dzīvot saules gaismā. Tie paši SCP cilvēki. Vismaz man tā liekas. Bet arī viņi savā politikā visvairāk joprojām apkalpo tos un apvienojas ar tiem, kas palika alā.
Ir, ir vajadzīga tāda neliela, bet par sevi pārliecināta, spēcīga savā pārliecībā liberāla partija Latvijā, kas katalizētu politiskās kultūras un spektra briedumu. Tā parādītu, ka no politiķiem var pieprasīt – un tie spēj sniegt – atbildīgu politiku. Anti-alas partija cilvēkiem, kas izvēlējušies dzīvot ārpus etnisko aizspriedumu alas. Tā nekad nevarēs būt liela, jo liberāļu, saprātīgi domājošo cilvēku vienmēr ir ļoti maz. Tā ka tas nevar būt kāds politisks bizness. Taču iekustināt Latvijas alu laikmeta politisko tizlumu tā varētu.