Taču galvenais, manuprāt, tomēr nav ne mērķgrupas, ne ideoloģijas. Arī partijas nav būtiskais. Galvenais ir politiskais piedāvājums un politiskā konkurence.
Arī konkurence ir piedāvājumu konkurence, tomēr pats par sevi piedāvājums – ne konkurence – ir tas, kas īstenosies, kļūstot par valsts politiku un ietekmējot katra indivīda dzīvi. Bet konkurencei jābūt, lai nepārtraukti celtu piedāvājuma kvalitāti.
Politisko piedāvājumu ģenerē partijas. Tiktāl skaidrs. Politiskais piedāvājums pastāv pat neattīstītās demokrātijās, un pat nedemokrātijās.
“Vienotības” piedāvājums, piemēram, kas? Pareizi, pati “Vienotība”. Ko par to var teikt? Ļoti nekvalitatīvs piedāvājums. Par ko tas liecina? Par nepietiekamu politisko konkurenci. Kāpēc Latvijā ir nepietiekama politiskā konkurence?
Varbūt atbilde slēpjas šīs konkurences aktieru – partiju – veidošanas mechānismā? Kāpēc partijas neatjaunojas un tur neiet ne jaunatne, ne intelektuāļi? Tāpēc ka partijas nav konkurētspējīgas tirgus apstākļos. Kāpēc?
Tāpēc ka Latvijas partijas ir čomu būšana, ka raksta Sociāldemokrāts. Kādi var būt ideoloģiski strīdi starp čomiem? Čomi vienkārši pieņem, ka nav starp viņiem ideoloģisku atšķirību. Čomi taisa augšā partiju. Ja čomiem ir arī pīķis raskrutkai, tad šai “partijai” ir labas izredzes. Un dažām čomu būšanām izredzes varbūt arī realizējas. Piedāvātais produkts, protams, nav nekāds “politisks piedāvājums”. Čomi pārdod apmēram to pašu, ko tagad piedāvā “Vienotība” vai Lembergs vai Šķēle vai Urbanovičs vai Abcdefgh… – gaisu.
Līdz pat šim momentam nav nekādas vajadzības pēc ideoloģijas. Varbūt nedaudz pēc mērķgrupas. Teiksim, latvieši un krievi. Ir pieņemts uzskatīt, ka visi latvieši rij Produktu A, un visi krievi rij Produktu B. Allons-y.
Es vedu pie tā, ka atšķirībām jābūt. Un atšķirībām jābūt ideoloģijās un, kā konsekvence, mērķgrupās. Tas pacels partiju konkurētspēju un politisko piedāvājumu kvalitāti un līdz ar to valsts politisko risinājumu kvalitāti.
Bet vai nekonkurētspējīgās partijas spēs tikt galā ar šo izaicinājumu bez jaunās intelektuāļu paaudzes rekrutēšanas un elites atjaunošanas, tas paliek nezināms. Teikšu tā.
Par Visu Latvijai
Starp citu, šai ziņā, man arī imponē VL, jo tai, šķiet, ir izpratne par ideoloģiju. Kas man liek uzmanīties ir tas, ka čaļi izvēlējušies bezzaudējuma retoriku. Patriotisms ir laba lieta, bet patriotam jābūt katram. Sanāk, ka VL “ideoloģiju” māca skolās. Ne patriotismu, ne reliģiju, ne, teiksim, ģimeni nevajadzētu sākt politiski “pārdot”.