Liels paldies Veiko par izvērstu atbildi uz maniem jautājumiem. Gribu
vēlreiz pievērst uzmanību politiskā dalījuma jautājumam. Acīmredzot, šis dalījums Latvijas politikā aizstāj politisko ideoloģiju konkurenci.
Veiko raksta:
Ļoti raupji analizējot šodienas situāciju Latvijā (..) politiskajā līmenī mums izveidojusies viena pilsētas un viena lauku latviešu partiju apvienība, krievu partiju apvienība, un vesels lērums sīkpartiju. Šāda situācija nav optimāla jo turpina etnisko dalījumu kurš iepriekšējos gados ir indējis politisko vidi. (..) Nākotnes izvērsumā šodienas SC varētu cerēt uz RKP lomu.
Man šķiet, ka tas, kas izveidojies, ir drīzāk iedalījums nacionālās intereses atzīstošā (viena?) un feodāļu intereses aizstāvošās (vairākas) elitēs. Nosacīti pro-demokrātijas un autoritārās elites. Autoritārās apkalpo savus seniorus, whoever/whereever they are, un viņu propagandēto autoritāro viedokļu sarkani brūno garu kopumā dala liela, sarkani brūni noskaņotā daļa post-sovjetu sabiedrības. Šis dalījums, man šķiet, ir uzskatāms par dabisku, jo post-sovjetu sabiedrība ar saviem totalitārisma dēmoniem, gariem un rēgiem dabiski nedemokrātiska.
Etnisko dalījumu par dabisku uzskatīt nevar. Protams, ne tāpēc ka tas ir viennozīmīgi destruktīvs. Lai gan arī tas ir totalitārisma mantojums, tas tomēr neiztur kritiku sociālo grupu interešu griezumā. Krieviem nav no latviešiem atšķirīgu interešu, izņemot pārstāvniecību elitē, valodas lietošanu un vidējo izglītību savā valodā. Demokrātiskā sabiedrībā šīm interesēm jābūt atzītām un pārstāvētām mainstream politisko partiju līmenī un garantētām valsts līmenī. Un no tā neizspruksim arī mēs, un kādudien tas materializēsies, taču, protams, tikai tad, kad Latvija būs atbrīvojusies no saviem dēmoniem. Alternatīvi Latvija būs atbrīvojusies no saviem krieviem. Taču paliks ar saviem dēmoniem.
Tāpēc es uzskatu, ka pēc etniskā principa mobilizētā elite ekspluatē etniski lādētās (sarkani brūnās) emocijas citas dabas egoistisko interešu aizstāvībai (tas, lai neizmantotu lieku reizi apzīmējumu feodāļi vai oligarchi, jo viņi kā tādi mani neinteresē).
Un tieši tāpēc es uzskatu, ka Vienotībai vai Vienotības partijām vai Latvijas pro-demokrātijas partijām vai Latvijas liberāļiem ir ar abām acīm, visu galvu, visu korpusu – tikpat daudz kā pie etniskajiem latviešiem – ir jāgriežas pie etniskajiem krieviem, nelatviešiem. Latvijas liberāļi nedrīkst atzīt nekādu etnisku dalījumu politikā. Ja viņu latviešu elektorāts to neatbalsta, tas (īsti vēl) nav viņu elektorāts, tas (īsti vēl) nav liberāļu elektorāts. Vai viņi (īsti vēl) nav nekādi liberāļi.
Jo liberālis Latvijas politikā, kad ienāks, pateiks tā – mēs visi esam Latvija, mēs visi esam latvieši, mums Latvijai ir vajadzīgi visi latvieši neatkarīgi no viņu dzimtās valodas. These are the very basics. Until this is in place, don’t even bother speculating about any democratic future.
Skaidrs, ka mūsdienu Latvijā tādu liberāli tūlīt noknābās. Tāpēc acīmredzot arī nav liberāļu. Bet kādam jau būs jāiztaisno sačakarētās, sazombētās smadzenes savam elektorātam, jāizdzen šis dēmons. Es domāju, ka laiks jau ir pienācis un cilvēki gaida sakarīgus, racionālās domāšanas, common sense signālus no savas elites.
Skaidrs, ka Vienotībai „trūkst dūšas” runāt tādu valodu ar savu elektorātu. Es to varētu arī neņemt pēdiņās, jo es tiešām uzskatu, ka Vienotības politiķiem vistiešākā vārda nozīmē trūkst dūšas pretstatīt sevi traibālajiem tabu. Bet pēdiņas tāpēc, ka pati Vienotība kā politisks aktieris tam nav gatava, jo tās ļoti liela daļa šīm vērtībām vienkārši netic. Traibālā Vienotība ir konservatīvi ierobežota, ierakumu, defensive rhetoric partija, kura, tāpat kā šobrīd, konkurēs ar pārējām antiliberālo etnocentristu partijām.
Par Saskaņas likteni šajā sakarā runāt ir garlaicīgi. Demokrātiskā sabiedrībā tādai partijai vietas nebūs. Bet ja tajā nākotnes sabiedrībā būs vajadzība pēc krieviskas Svenska folkpartiet tipa partijas, tā būs pavisam cita partija, pat ja veidota uz šodienas Saskaņas bāzes, kas ir mazticams. Tikpat mazticama arī pati vajadzība pēc tādas etniskās partijas.
Pats svarīgākais ir piebeigt vai, drīzāk, marginalizēt tos sarkani brūnos dēmonus. Traibālistiem tas nebūs pa spēkam. Vēl jo vairāk, traibālisms ir pats kauls no kaula totalitārisma bērns. Tāpēc laikam loģiski būtu sākumā tikt galā ar to mākslīgo etnisko dalījumu.