Franči saka, tas ir karš. Par to šodien runāja Francois Hollande. Es tam absolūti pievienojos. Tas ir karš un par tādu tas ir jāuzskata. Un ļoti naivi būtu uzskatīt, ka Parīze, Francija būtu šī kara vienīgie mērķi.
Man liekas, galvenais jebkurā situācijā, arī tagad, varbūt īpaši tagad, ir nezaudēt galvu. Mums vienmēr paliek izvēle nepieteikt karu sev pašiem.
Vai terorisms jāsaista ar imigrantu krīzi Eiropā? Viennozīmīgas atbildes ir tikai radikāļiem. Cik es tagad redzu, drīzāk nē, nav tiešas sakarības.
Šādas akcijas tiek rūpīgi organizētas un gatavotas ilgu laiku. Lai sarīkotu kaut ko līdzīgu, vismaz daļai organizētāju un izpildītāju noteikti bija jābūt no vietējiem. Tātad tā ir drīzāk citu – vietējo, socioekonomisko – problēmu izpausme.
Ja būtu tieša sakarība ar imigrantiem no Sīrijas, teroristiem būtu daudz vairāk cilvēkresursu un iespēju Vācijā, Itālijā, Grieķijā un Zviedrijā. Es jau nerunāju par Ungāriju, kur to kādu brīdi (nezinu, vai vēl joprojām) koncentrētā veidā bēgļu ir bijis ļoti daudz, un kur attieksme pret viņiem bija izteikti negatīva. Nē, nebija teroraktu. Paldies dievam.
Tagad ir skaidrs, ka vismaz divi Parīzes teroristi gan ir saistāmi ar bēgļu plūsmu no Sīrijas. No izpildītājiem. Vai arī kādi organizētāji ir bijuši pēdējos mēnešos iesūtīti no IS, nav zināms. Varbūt. Domāju, ka tas ir ļoti iespējami. Skaidrs, ka 2015. gadā islamistu ietekme EU ir tikai stiprinājusies. Domāju, ka taisnīgi būtu teikt, ka īpaši pateicoties masīvajai imigrācijai no Tuvajiem Austrumiem tieši pēdējo mēnešu laika.
Diemžēl, kā saka daudzi, un es jau biju izteicies, because they can. Tikai tāpēc ka tas pēkšņi ir kļuvis iespējams. Es domāju, tā bija kolosāla kļūda – atstāt Grieķiju, Itāliju un Ungāriju (kā arī Maķedoniju un Serbiju) tikt galā pašām. It īpaši Grieķiju un Itāliju. Arī mums Latvijai bija ar prieku jāpalīdz stiprināt EU ārējās robežas, nevis klusiņām izlikties, ka mums tas neskar un mums pašiem ir lūk ārējās robežas, par ko rūpēties.
Mēs nedrīkstam tagad iet vieglāko ceļu un rīkoties pēc Putina parauga – sākt bombardēt “voroņežu”, pieteikt karu sev pašiem – atcelt Schengenu, ierobežot savas brīvības, kļūt par aplenktu cietoksni atkal Krievijas stilā un ļaut vaļu šovinismam, rasismam, ksenofobijai. Ne tāpēc, ka tas nav smuki. Tāpēc ka naids ir naids 24/7 un pret pašu vērtībām – pret tām vērtībām, kas ļauj saglabāt mieru Eiropā jau 70 gadus.
Tik ilgi mierā Eiropā nekad nebija dzīvojusi. Mēs to nedrīkstam izniekot. Naids nav pieļaujams.
Mani uztrauc, kā varēs nodrošināt sevi pret teroristu ienākšanu tādas valstis, kā mēs, Latvija. Somijas prezidents Niinistö tikko ir pateicis, ka Somija saņemot vajadzīgo informāciju no ārvalstu dienestiem, bet pašai Somijai tādas kapacitātes nav, lai pārbaudītu vai kārtējs patvēruma meklētājs nav terorists, IS kaujinieks vai vienkārši oportūnists, kas ir nelikumīgi iegādājies Sīrijas pasi.
Skaidrs, ka tādas kapacitātes mazām valstīm nav. Skaidrs, ka nevar būt. Latvijai? Vēl mazāk – tas taču ir skaidrāk par skaidru. Arī kapacitātes un spējas un iemaņu sadarboties ar rietumu partneriem – ar tādu attieksmi, teiksim, kaut kur ekonomikas policijā, par ko mēs ik pa brīdim lasām. Zolitūde? Cik laika bijis nepieciešams, lai izmeklētu, lai tiktu skaidrībā?
Un tagad mēs arī dzirdam, ka PMLP pieņem darbā divus vai trīs darbiniekus ar algu – cik bija? 600e pirms nodokļiem? – kas sēdēs garām dienām un sarunāsies ar desmitiem, simtiem cilvēku no absolūti citām, ļoti eksotiskām kultūrām, kas nerunā nevienā valodā, izņemot savas cilts dialektu. Nopietni?
Nopietni?!
Ja es būtu sazvērestības teoriju piekritējs, es noteikti padomātu, ka tā ir apzināta diversija. Bet nē, es tā nedomāju. Man padomā ir trīs citas versijas, daudz realistiskākas: budžetu PMLP patvēruma meklētāju uzņemšanas kapacitātes stiprināšanai, lai nošķirtu bēgli no oportūnista vai IS terorista, Latvijā plānojuši citplanētieši. Jā? Vai vietējie looneys. Vai kāds, kam pilnīgi un absolūti vienalga.
Kam Latvija ir gatava? Ko Latvija tagad izvēlas?