Pasaki käi perse

Teater NO99 aktieris Andres Mähar izpilda monologu Käi perse. Screenshot no filmas Ash and money

“Käi perse, all second rate novelists and water colour painters. Käi perse, because you consider yourselves better than all other castes in society and you think that politics is filthy.”

“Käi perse” igauniski ir “fuck you”.

Šī ir 2013. gada filma, ko uzņēma igauņu Teater NO99 par savu māksliniecisko projektu “Ühtne Eesti”, jeb Vienotā Igaunija. Sameklēt šo filmu mani pamudināja FB draugs Andris Kudurs. Paldies par to!

Filmai ir savi mīnusi (tā ir gara, vietām nevajadzīgi izstiepta laikā, tā ir igauņu valodā, bet ar angļu subtitriem – igauņi runā ātri un subtitri, kas dažreiz pārtulko sarežģītas domas, mainās nedaudz pār ātru…).

Taču kopumā filma ir ļoti, ļoti uzmanības vērta. Latviešiem vērta. Latviešiem. Mums. NO99 projekts bija domāts kā liela parodijas performance – parodija par partijas veidošanu, partijas demokrātiju un publiskā atbalsta uzburšanu. Tiek pieminēti igauņiem labi zināmi, bet ārpus Igaunijas diez vai dzirdēti, skandāli par korupciju partijās.

Kopumā aktieri talantīgi un karismātiski izglīto sabiedrību, talantīgi un karismātiski izgaismo politikas zemūdens akmeņus. Izdara – ļoti uzskatāmi, talantīgi un karismātiski – to, kas arī jādara katras sabiedrības talantīgiem un karismātiskiem viedokļu līderiem.

Šī teksta sākumā es izvilku to vienu citātu no filmas (lai gan filmā ir arī gudrāki izteikumi un atzinumi), jo nevaru neattiecināt to uz sevi pašu (nē, es neesmu otršķirīgs… un neesmu rakstnieks), jo es gan uzskatu, ka politika ir netīra lieta. Svarīgāks ir tas, ka tieši tā un daudz publiskāk par mani, tātad ar daudz milzīgāku ietekmi un iznīcināšanas spēku izsakās domu vadoņi un viedokļu līderi masu medijos.

Paklausieties latviešu lietpratējus, politologus, žurņukus un līdzīgus pļāpalogus – viņi parasti pauž visdziļāko izpratni par jebkuru sūdu, ko tik neuztaisīs tie politiskie kretīni. Izpratne, attaisnošana, iespaida radīšana, ka it kā lietpratējiem ir zināms par politikas aizkulisēm tas, kas ļauj viņiem sēžot pie mikrofona plēst jokus, ķiķināt, – nepasakot neko konkrēti, nepadaloties savās sakrālajās zināšanās. Citiem vārdiem, totāls analīzes trūkums. Vienotība, ZZS, NA/VL/TB var turpināt mierīgi gulēt – par viņiem nobalsos – a kur jūs liksieties? – un apmuļķot latviešus (šajā gadījumā etniskos).

Paklausieties Latvijas krievu lietpratējus – neviens neuzdrošināsies ne pusvārdu, ne pusskaņu bilst pret Saskaņu. Etniskos krievus turpinās krāpt ušakovi.

Käi perse, Vienotība!
Käi perse, ZZS!
Käi perse, NA!
Käi perse, Saskaņa!

Būt kritiskiem pret sevi. Ironizēt par sevi. Bez nīšanas. Sist savus politiķus – bez nīšanas. Nemēģinot attaisnot pārkāpumus un kļūdas, analizēt un izvērtēt viņu idejas, piedāvājumus, uzvedību, rezultātus un sodīt, ja vajag. Izturēties pret politiku un savas valsts pārvaldi nopietni. Nemeklēt attaisnojumus, bet nopietni izvērtēt, būdami pirmkārt kritiski pret sevi.

Man šķiet, tā mums ļoti trūkst. Un te ir milzīga atšķirība starp igauņiem un latviešiem. Ne tajā, ka te ir korupcija un tur nav – ir arī tur, bet valsts nav oligarkiska un dzīve biznesam ir daudz vieglāka (un arī starptautiskos reitingos Igaunija parasti ir labi augstu, ar lielu atrāvienu priekšā Latvijai). Tur ir budžets ar pārpalikumu un te visu naudu izzog – ne visu, bet kur tā paliek, vells viņu zin… Tur zina, ka katru gadu pelēkā ekonomikā apgrozās ap 180 milj euro, kas aiziet garām valsts kasei, taču nodokļu ieņēmumi vienalga daudz augstāki attiecībā pret IKP kā Latvijā. Tur sokas ar e-pārvaldi kā nekur pasaulē un te neko prātīgu nevar pasākt.

Un pat ne tajā, ka igauņi ir priekšzīmīgi, ideāli kritiski, ironiski, nopietni un analītiski un viņiem nav bail izvilkt ārā blēdi un nosaukt viņu par blēdi, nav bail uzdod viņam jautājumus intervijā. Vienkārši izskatās, ka igauņi nedaudz, kripatiņu kritiskāki un nopietnāki – un ka ar to pietiek, lai atšķirības starp Latviju un Igauniju pēdējos divdesmit gados izaugtu tik milzīgas.