Racionāli par Jauno Vilni

Jāsaka godīgi, zinu par to nedaudz no ziņām un no atsauksmēm blogos. Saprotu, ka Jaunajam Vilnim (JV) ir visai nosacīta vērtība mūzikai kā mākslai un kā industrijai un tāda pati vērtība t.s. jaunajiem izpildītājiem: vai viņi spēs ieinteresēt kādu resnu Krievijas mūzikas producentu (kārtējo “dievu”). Vai Jūrmala ir vienīgā vieta, kur var rīkot bezgaumīgu balagānu Krievijas TV kanālu stilā? Skaidrs, ka nē.

Kāpēc to rīko Jūrmalā, es varu tikai minēt. Organizatori laikam teiks — tradīcija. Un laikam vēl tūlīt piebildīs kaut ko augstprātīgu par izdevību Jūrmalai, Latvijai.

Daži meklēs sazvērestību. Teiks, ka JV ir Krievijas ekspansionistiski imperiālistiskās politikas ierocis pret Latviju.

Daži sazvērestības nemeklēs, bet atzīs, ka JV ir Krievijas “maigās varas” izpausme, krievisks pasākums ārpus Krievijas, signāls novērotājiem reģionā: mēs te esam stipri, mēs te esam kā mājās. “Maza krievija” ārpus Krievijas. Tam piekritīšu arī es.

Ko teiks Jūrmala un Rīga, tās uzņēmēji un pašvaldība? Ka JV esot bizness, tūristi?

Sameklēju statistiku par Krievijas tūristu skaitu viesnīcās Latvijā un Igaunijā 2009 gadā. Latvijas viesnīcās uzturējās 72 tūkst. tūristu no Krievijas (par 2 % vairāk kā iepriekšējā gadā) no visiem 754 tūkst. ārzemju tūristu, kas uzturējās Latvijas viesnīcās gada laikā. Igaunijas skaitlis bija 94 tūkst. (par 14 % vairāk kā iepriekšējā gadā) no 1,4 mln.

Uz ātru roku ir divi secinājumi:

1. Lai saglabātu un stiprinātu pievilcību Krievijas tūristu uztverē, Igaunijai nav vajadzīgs nekāds krievisks pasākums, nevajag pārtaisīt sevi par “mazu krieviju”. Jo visticamāk loģiski būtu iedomāties, ka vismaz daži uz ārzemēm — vismaz uz Igauniju — braucošie Krievijas tūristi brauc tomēr uz ārzemēm, nevis uz “mazām krievijām”. No tā izriet vēl viens secinājums:

2. Tādu Krievijas tūristu, kas brauc iepazīties ar citu zemi, šķiet, ir vairāk, nekā tādu Krievijas tūristu, kas brauc uz “mazām krievijām” ārpus lielās.

Analizējam ciparus tālāk. Krievijas tūristu īpatsvars nekrieviskajā Igaunijā, kur nav “mazu krieviju”, ir apmēram 7 % no visiem ārzemju tūristiem. Latvijas gadījumā viņu īpatsvars ir tuvu 10 % — no daudz, daudz zemāka rādītāja. No tā vēl viens secinājums:

Var jau būt, ka ik gadu sarīkojot “mazu krieviju”, mēs Latvijā piesaistām vairāk tūristu no Krievijas, nekā mēs to būtu spējuši, ja mums nebūtu šīs “mazās krievijas” Jūrmalā. Bet vai gadījumā mēs nekļūstam mazāk pievilcīgi ne-Krievijas tūristiem, kam šī “mazā krievija” varbūt nešķiet diez cik laba ideja?

Diemžēl, uz “mazām krievijām” rietumu tūristi parasti tikpat kā nebrauc. Jo parasti “mazā krievija” nozīmē skaļu bezgaumīgu mūziku, bļaustīšanos, izaicinošu uzvedību (arī uz ceļiem), piecūkotas atpūtas vietas un — jā, vēl draņķīgu apkalpošanas kvalitāti. Daudz jo daudz primitīvās Austrumeiropas bezgaumības un nekaunības. Kādēļ braukt, lai bezgaumības perēklī, JV epicentrā, sabojātu savu atpūtu par paša naudu?

Varbūt izskaidrojumu tam, ka Latvija tik tālu atpaliek no Igaunijas tūristu skaitā — pat no Krievijas! —, var meklēt arī šajā pieņēmumā?

Protams, ir jāskatās detalizētāk gan uz tūristu plūsmu, gan uz to, ko iegūst Jūrmalas un Rīgas bizness. Tāpēc es ierosinātu apkopot un publicēt datus:

Cik daudz palielinās Jūrmalas un Rīgas uzņēmumu ieņēmumi pateicoties tūristu plūsmai JV laikā? Cik daudz jaunu tūristu atbraukuši uz Latviju no Krievijas JV iedvesmoti, vai JV nostrādā kā Latvijas reklāma? Kādi ir bijuši Latvijas valsts budžeta nodokļu ieņēmumi no šīs tūristu plūsmas.

Tātad ko mēs zaudētu, ja Jūrmala atteiktos no “mazas krievijas” godpilnā statusa?

Tāpat es gribētu zināt, ko mēs iegūtu.

Vajadzētu būt kādiem aprēķiniem par to, cik vēl tūristu Latvija varētu pieņemt no kaimiņu valstīm Baltijas jūras reģionā. Esmu drošs, ka tādu, kas brauks uz Latviju, lai iepazītu Latviju, nevis “mazu krieviju”, būs arvien vairāk — gan no Rietumiem, gan no Austrumiem. Mēs gūsim labākas kvalitātes tūristu. Pilnīgi noteikti mēs iegūsim arī no tā, ka tūrismu apkalpojošajai industrijai būs daudz spēcīgāka motivācija strādāt pie savu servisu kvalitāti un daudzveidības.

Vai nebūtu laiks atteikties no šī ne visai tālredzīgās “mazas krievijas” stratēģiskā virzienā Latvijas tūrisma industrijā?