Eirodziesmas fināls vēlreiz aktualizēja šo veco patiesību. Nevar ilgi imitēt, nevar ilgi melot. Nevar ilgi slēpt, ka mums nav labas, modernas, konkurētspējīgas mūzikas eksportpreces.
Eirodziesma ir svarīga no politikas un pat ekonomikas viedokļa, jo tā ir mūsu ekskluzīvā eksportprece. Ekskluzīva, jo ir iespēja to piedāvāt reizi gadā Eiropas izklaides tirgū. Arī tāpēc ka tirgus ir vienreizējs. Tik intensīvi, kā reizi gadā Eurovision Song Contest, visā Eiropā vairs neskatās neko. Vajadzētu būt skaidrs, ka palaist garām tā ka būtu nevisai gudri.
Šogad, šķiet, ka jau esam palaiduši. Kartējo reizi. Jo nevar ilgi imitēt. Šajā gadījumā mūziku un kvalitāti.
Kam ir šaubas par Latvijas konkursa kolhoza pašdarbības līmeni un ka var arī citādāk, iesaku apmeklēt SVT weblapu un iepazīties kaut ar pāris dziesmām Zviedrijas nacionālajā atlasē. Labi, bija kolhozs pirms 10 gadiem, valsts jauna, sabiedrība tikai pamazām sāk atgūties pēc transformācijas… Bet kolhozs nekur nepazuda arī 10 gadus vēlāk. Tas pats amatieriskais, puspadarītais līmenis. Hmm…
Imitējot mūziku un kvalitāti, Latvija katru gadu pārdzīvo kārtējo attiecīgā mēroga krīzīti eirovīzijā. Imitējot politiku, politisko atbildību, politisko konkurenci, politiskās dzīves kvalitāti Latvija retāk, apmēram katru otru gadu, pārdzīvo politisko krīzi. Vēl retāk, reizi desmitgadē, imitējot ekonomiku, Latvija pārdzīvo ekonomikas nespēju.
Nevar ilgi imitēt. Jāsāk beidzot rīkoties. Varbūt krīze iemācīs mūs neimitēt un rīkoties?
Te nesen bija ziņa, ka kādas igauņu veselības inspektsioon pievienojās saviem šefiem Igaunijas varas vertikālē galda spēlē “Kam labāk izdosies nopīāroties uz Latvijas rēķina!?” un sāka neieteikt saviem cienītājiem Latviju apmeklēt A-hepotīta izplatības dēļ. Tas tā, sīkums. Kur interestāka bija latviešu reakcija – lasītaju komentāri.
Komentāros dominēja: (1) vai cik gudri un pareizi igaunīši dara, ka neiesaka, (2) vai kā igaunīšu šefība rūpējas par savu tautu un (3) Latvijā valdība par tautu nerūpējas, tāpēc mums ir hepatīts un vispāāār… Toties vienā komentārā laikam kāds profesionālis dalījās zināšanās, ka šī slimība ir izplatīta tur, kur nemazgā rokas.
Tik vien! Jāsāk mazgāt rokas 🙂 Mazgājiet rokas un negaidiet, ka jūsu rokas pēc jūsu tualetes apmeklējuma nomazgās ministru prezidents.
Kvalitāte, darba ražīgums, tāpat kā hepatīts, ir mūsu rokās. Ir vērts pamainīt attieksmi. Piemēram, sākt mazgāt rokas vai nopietnāk izturēties pret darāmo darbu. Negaidīt, ka jūsu attieksmi pret jūsu pašu dzīvi un visiem tās aspektiem mainīs valdība vai cits načalnieks.
Ar to eirovīziju es protams nedomāju, ka visi mūsu sniegumi bija slikti. Bija arī pārsteidzoši izņēmumi, kuri, kā sak, tikai apstiprina likumsakarību. Tāpat es protams atzīstu, ka ir arī daudz attīstītākas valstis, kas piegādā tajā pat izklaides tirgū tikpat apšaubāmas kvalitātes preci. Es vienīgi ceru, ka Latvijai ar savu muzikālo tradīciju, katram iesaistītajam mainot attieksmi pret sava personīgā ieguldījuma kvalitāti, ir visas iespējas gūt arī citas kvalitātes panākumus.