Pāris vārdu par Latvijas Faktu jūnija partiju reitingiem. Pārkalkulējot aptaujas rezultātus atbilstoši Saeimas aizpildīšanas aritmētikas loģikai, iznāk, ka nākamā Saeima izskatītos šādi, ja balsošanas rezultāti būtu identiski jūnija aptaujai:
– SC: 48
– JL: 19
– PS: 16
– LPP/LC: 9
– ZZS: 8
Skaidrs, ka jūnija vēlēšanas sakāpināja politisko angažētību un pat tos, kuri “nezin” bija par 3% mazāk, nekā parasti. Skaidrs arī tas, ka pa tiem 15 mēnešiem, kas palikuši līdz vēlēšanām, SC esot pozīcijā Rīgā viegli var zaudēt daļu savu vieglprātīgu fanu. Kā JL neizbēgami zaudē, vadot valdību.
Tāpēc ir svarīgi palūkoties uz to, kādu ietekmi atstāj partiju reitingu dinamika pēdējos mēnešos uz iespējamo nākamās Saeimas struktūru.
Ar struktūru es domāju pat ne atsevišķas frakcijas, bet potenciālas koalīcijas. Tādas varētu būt trīs. Visi nosaukumi ir nosacīti.
– “Reformistu”: JL+SCP+PS
– “Jauna oranžā” vai “Sarkanā”: SC+LPP+ZZS vai PCTVL
– “Kompromisa”: SC+JL+SCP
Tagad var apskatīt krīzes mēnešu rezultātu dinamiku, kādu atbalstu gūtu šīs nosacītās koalīcijas:
Reformistu Sarkanā Jauna oranžā Kompromisa
Decembris 34 50 57 58
Janvāris 36 52 50 56
Aprīlis 36 51 54 77
Maijs 32 59 60 61
Jūnijs 35 57 65 67
Rezultāti nepārprotami rāda, ka, neskatoties uz atsevišķo partiju reitingu svārstībām, “reformistu” koalīcijai paliek stabils atbalsts, kas spēj tai garantēt tikai trešdaļu Saeimas mandātu un palikšanu opozīcijā. Bet atbalstam “sarkanajiem”, jeb “jauniem oranžajiem” (S/JO), ir skaidra tendence pieaugt. Spriežot pēc notikumiem Rīgā, ar pietiekamu atbalstu S/JO variantam “kompromisa” koalīcijai izredžu nav.
Atliek tikai konstatēt, ka Latvijas vēlētājs gatavojas uzkāpt kārtējo reizi uz tiem pašiem grābekļiem, nobalsojot par kārtējiem “oranžajiem”, varbūt nedaudz sarkanākā izpildījumā.
Uz nākamajiem četriem gadiem Latvijā saglabāsies neuzticība valdībai un Saeimai, vēl plašāk izplatīsies pesimisms un ciniskā attieksme, kā politiskās un biznesa elites cinisma atspoguļojums. Valsti turpinās vadīt nekompetentas valdības. Politiskā korupcija labākajā gadījumā nemazināsies. Neefektīvā, dārgā valsts pārvalde turpinās stagnēt. Ne par kādām ekonomiskām reformām vai reformās izglītībā un veselības aprūpē nevar būt ne runas. Latvija turpinās attālināties no rietumiem un kaimiņiem Baltijā un organiski līdzināties pārējiem Krievijas satelītiem.