Jāapbrīno Latvija par spēju funkcionēt kā normāla valsts ar tām kripatām, kas ir valsts un pašvaldību budžetos. Jā, sniega chaoss ir tikai vēl viens atgādinājums, ka vienīgais, kas izvedīs Latviju saulītē, ir stipri augstākas pievienotās vērtības radīšana.
Rīga pārsteidz ar nenovākto sniegu. Ielu vietā ir grumbas. Spilgts iespaids. Vēl neesmu redzējis, kā mašīnas pabrauc viena otrai garām šajās grumbās. Es nezinu, vai iedzīvotāji maksā par ielu uzturēšanu. Cik es saprotu, iedzīvotāji maksā namu pārvaldēm par pakalpojumiem, bet sniega tīrīšanai līdzekļi tiek plānoti pilsētas budžetā. Izskatās, ka Rīgas namu pārvalžu sniega tīrīšanas aktivitātes ir stipri ierobežotas.
Salīdzināju Rīgu ar Helsinkiem, kur ir šausmīgi daudz snidzis un kur sniegu tīra kā traki, tīra arī iekšējās ielās ne-centra pilsētas daļās. Protams, Rīgas grumbas šokē. Un tie 2.1 miljoni latu, jeb kādi 3 mlj. euro, izklausās prātam neaptverama nauda tādam sīkumam kā sniegs. Tai pat laikā Helsinki paredz 22 mlj. euro, jeb septiņas reizes vairāk, skat. šeit. Un te nav paredzēta pagalmu tīrīšana. Ar to nodarbojas īpašumu apsaimniekotāji, jeb „namu pārvaldes”.
Skaidrs, ka Rīgai ir vajadzīgs lielāks finansējums. Rīgas kopējais budžets, 430 mlj. latu, ir kādi 10% no Helsinku budžeta. Protams, ja Rīgai būtu vairāk naudas, arī Rīgā situācija būtu daudz labāka. Vispār ir forši, ka pašvaldībai izdodas kaut kā tikt galā ar stihiju ar kapeikām. Man nav ciparu cik sniega reāli notīrīts Rīgā un Helsinkos, bet ir skaidrs, ka Rīgas apjoms nav septiņas reizes mazāks. Tas ir, Rīgā tiek galā ar daudz lielāku apjomu par saviem pāris miljoniem, nekā to būtu varējuši Helsinkos.
Jāapbrīno Latvija par spēju funkcionēt kā normāla valsts ar tām kripatām, kas ir valsts un pašvaldību budžetos. Jā, sniega chaoss ir tikai vēl viens atgādinājums, ka vienīgais, kas izvedīs Latviju saulītē, ir stipri augstākas pievienotās vērtības radīšana. Tā ka bez latviešu nokia sniegu nenotīrīsim. Bez nokia sniega tīrīšana arī turpmāk būs kā ārkārtējs pasākums ar nelielu varonības piegaršu.