Vienotība uzskata, ka bažām nav pamata. Mani tas nepārsteidz. Latvijas vadošais politiskais spēks Vienotība uzskata, ka Latvijai, tās elitei nav jāmācās no pašu bezatbildības un muļķības, no bandītiskās un atmazgājamās naudas izraisītās dziļās depresijas ekonomikā 2008.-2011. gados.
Te ir jauns piemērs.
Vai dzirdējāt par iespējamo EUR 420m investīciju naftas pārstrādes rūpnīcā Ventspilī un tai piešķirtajām nodokļu atlaidēm EUR 91m apmērā? Tas notika jūnija sākumā.
Īpašnieks? Offshore of course! Politiski visnotaļ atbildīgajam satiksmes ministram Anrijam Matīsam (it kā Vienotība, lai gan kāda starpība, kurš nes totālo bezatbildību par kārtējo vietturi?) nav ne mazāko šaubu par to, ka bažām nav pamata.
Ko nozīmē offshore vienā vārgā post-sovjetu ekonomikā? Parasti to, ka biznesa intereses īpašnieks ir vietējais un/vai no Krievijas. Tādiem nav ērti atklāt sejas. Kāpēc? Tādu pašu iemeslu pēc, kāpēc ir jāšaubās par ieguldījumu plānu īstenošanos. Pirmkārt, nauda, ko viņš/viņi vēlas ieguldīt ir vismaz daļēji nelegāla un tā ir jānomazgā. Otrkārt, tik lielas naudas, kā EUR 420m, bandjukiem visticamāk vienkārši nav, un solījumi ir blefs.
Vai kaut ko īpašu vajadzētu nozīmēt faktam, ka lielu investīciju solījumi ir saistīti ar Ventspili un Ventspilī iecerēts šo rūpnīcu būvēt? Vai tad ne? Vismaz lielāku ticamību tas gan neraisa. Drīzāk otrādi.
Ir vērts, man šķiet, ieklausīties Ventspils opozīcijā Aivja Landmaņa personā, kura viedokli — par Latvijas brīvostām (ko es pilnībā dalu), Lembergu (ko es pilnībā dalu) un šo projektu — 4. jūnijā nopublicēja BNN.lv šeit.
Tālāk ir citāts no publikācijas:
“Sākot jau no 1991.gada mūsu valsts valdības ir pierādījušas, ka nespēj kontrolēt notiekošo Latvijas brīvostās. Brīvostu pārvaldēs nekontrolēti turpina saimniekot blēži un afēristi, kuriem ir “uzspļaut” uz valsti, tās teritoriālo vienotību un sabiedrības labklājību. Šīs personas kontrolē valstij tik svarīgo tranzīta nozari, vienpersoniski rīkojas ar veselu valsts budžeta sadaļu (brīvostu pārvaldes ieņēmumi), pieprasot arvien jaunas un jaunas nodokļu atlaides, valsts un Eiropas fondu līdzdalību viņu realizētajos projektos,” atzīmē Landmanis.
Viņš norāda, ka pēc šādas shēmas realizētie projekti Ventspilī, visi kā viens, ir izrādījušies dzīvot nespējīgi, brīvostai, valstij zaudējumus nesoši. Īpaši ciniska šī visatļautība kļūst brīžos, kad valdība sāk runāt par nespēju nodrošināt skolotājiem, policistiem, mediķiem un citiem valsts iedzīvotājiem labāku dzīves līmeni, aicinot uzsākt diskusiju par neizbēgamo nodokļu paaugstināšanu, piebilst Landmanis.
Deputāts aicina valdību beigt koķetēt ar smagos amatnoziegumos apsūdzētu personu un tās atbalstītājiem un nekavējoties nodrošināt:
1) publisku, ekonomiski pamatotu atskaiti sabiedrībai par pēdējos desmit gados Ventspils brīvostā realizētajiem projektiem, visām uzceltajām rūpnīcām, par investīciju atdevi un strādājošo skaitu (plānotais, faktiski);
2) informāciju par patiesajiem SIA Baltic New Technologies īpašniekiem un patiesiem labuma guvējiem;
3) pierādījumus, kā SIA ar 2 000 latu pamatkapitālu var piedalīties projektā un investēt 420 miljonus eiro;
4) detalizētas atskaites, kāpēc rūpnīca jāceļ meža teritorijā, nevis degradētajās teritorijās. Sabiedrībai ir jāgūst pilnīga informācija par to, kā attiecīgais projekts iespaidos vidi, iedzīvotāju dzīvi un veselību. Ir jāsaņem visa informācija par projektu, lai atbildīgās institūcijas (ārvalstu eksperti) varētu sniegt detalizētu vides pārskatu;
5) projekta detalizētu izskatīšanu, tiešraidēs translētas Ventspils pilsētas domes sēdē, jo pašvaldība un brīvosta līdz šim ir rūpīgi slēpusi jebkādu informāciju par šo projektu;
6) pārliecību, kā šāds projekts ietekmēs valsts drošību, ņemot vērā tā apjomu un slepenību (rezultātā izrādīsies, ka tajā tiek gatavoti “zaļi cilvēciņi” Ventspils federālās (feodālās) zemes aizstāvībai no latviešu okupantiem);
7) skaidru kompensācijas mehānismu Staldzenes iedzīvotājiem. Iepriekš tika reklamēts, ka Staldzene ir savrupmāju rajons un atpūtas zona, bet tagad tā būs teritorija blakus rūpnīcai – līdz ar to īpašumu vērtība kritīsies;
8) referendumu šī projekta atbalstam vai noraidīšanai.
1 thought on “Vai Latvijai ir jāmācās? Krievijas investīcijas”
Izcila analīze. Un vispār: Latvija nedrīkst kļūt par blēdīgu vai slinku uzņēmēju ķīlnieci, kas tirgojas ar Krievijas pusmafiozajām kompānijām, kuras Putina režīms var manipulēt pēc savām vajadzībām. Ja kāds orientē savu biznesu un Krieviju (vai, manis pēc, uz Ziemeļkoreju), tad tikai uz savu risku. Autoram izdevies trāpīgs jauns jēdziens: Investīciju higiēna. Tas jāievieš apritē.