3 thoughts on “Vai Latvijai vajag demokrātisku pretošanos?”
Anonīms
Egils Levits: Latvija, bez šaubām, ir demokrātiska valsts. Problemātiskas ir nevis institūcijas, bet prakse, t.i., kādā veidā sabiedrība savu demokrātisko brīvību izmanto. Īsumā: Latvijai ir nākotne tikai tad, ja tā skaidri un viennozīmīgi būs (1) demokrātiska, (2) latviska, (3) Rietumvalsts. Un šādā svarīguma secībā. Katram no šiem elementiem ir dziļa jēga. Tie darbosies tikai kopā. Ja kāds iztrūks, Latvija nebūs ilgtspējīga. Taču šādus uzskatus pagaidām pauž vēl tikai mazākums – šķiet gan, ka tomēr lēni pieaugošs mazākums. Turpretim publiskā telpā dominē pretēji viedokļi. Ļoti iespējams, tie tiek mākslīgi izvirzīti priekšplānā. Taču tie nespēj mums radīt perspektīvu, tie ir destruktīvi. Ar „demokrātisko pretošanos” es biju domājis INTELEKTUĀLU pretestību šiem mazjēdzīgajiem, Latvijai riskantajiem viedokļiem un nostājām (jo sevišķi cinismam, skaitliski mazas nācijas mazvērtības kompleksiem, autoritārismam, tumsonībai, latvietības kā sabiedrības kopējās saistvielas apšaubīšanai, mankurtismam, antirietumnieciskumam, vērtību relatīvismam, iecietībai pret korupciju, neoliberālai tirgus fetišizācijai, u.tml.). Šādi viedokļi ir jāatmasko un jānoraida. To vietā pastiprināti jāparāda, ka Latvijā ir arī sakarīgi, pārdomāti, progresīvi viedokļi, politiskas un morālas nostājas, kas ir vērstas uz Latvijas valsts nostiprināšanu un attīstību. Šādiem viedokļiem un nostājām jābūt daudz redzamākiem kā līdz šim. Tie sabiedrībai ir nepieciešami, lai uz tiem balstītu tādas praktiskās rīcības alternatīvas, kas mūs vestu tālāk, un nevis strupceļā.
Tieši tā, es arī domāju intelektuālu pretošanos. Jūs ļoti trāpīgi noformulējāt, kam es pilnīgi pievienojos, — demokrātiskā mazākuma pretošanās. Mazākums vs. vairākums, lai gan to ir viegli pārprast. Facebookā šo domu es mēģināju testēt. Jā, to ir viegli pārprast, un tā jāformulē precīzāk. \”Testa\” rezultāts pat nav jāapspriež, vai redzējāt komentārus? Pie tā ir jāatgriežas.
EL: FB neesmu un tādēļ Jūsu testu neesmu redzējis. Bet jā, būtu jācenšas formulēt jaunu \”uzskatu platformu\”, kas (1) skaidri norobežotosno manis iepriekš minētajiem destruktīvajiem viedokļiem un nostājām, un (2) kas savstarpējā diskusijā izkristalizētu Latvijas nacionālās demokrātijas pamatmodeli. Tas varētu kalpot kā ietvars ikdienas aktuālajam politiskajam diskursam, kurš tad, ja vairs nevajadzēs pastāvīgi tērēt spēkus, lai atvairītu tumsonīgus, autoritārus, demokrātiski amorālus utml. argumentus, varētu kļūt kvalitatīvāks un konstruktīvāks. Latvijas politiskais diskurss vēl nav sasniedzis tādu \”bāzes konsolidācijas\” pakāpi, kā Rietumeiropā, kur šādi tumsonīgi u.t.t. viedokļi ir marginalizēti, reti parādās publiskā telpā, un tādēļ tos lielā mērā (lai arī ne pilnīgi) var ignorēt, lai koncentrētu diskusijas uz risinājumiem, kas vērsti uz nākotni. Patlaban mums, diemžēl, jāveltī arī laiks un spēks, darbojoties vienu pakāpi dziļāk, lai mērķtiecīgi konsolidētu (kā politiski, tā morāli) demokrātiskas un nacionālas (uz Latviju orientētas) pasaules uztveres pamatus. Ar \”demokrātisko pretošanos\” būtu jāsaprot morāls uzdevums, šo situāciju apzināties, un mērķtiecīgi domāt/runāt/rakstīt, lai ātrāk izkristalizētos šāda konstruktīva \”uzskatu platforma\”, kas ar laiku kļūtu dominējošā. Tas nav neiespējami – nekur nav rakstīts, ka latvietim jābūt vientiesim (Uldis Ģērmanis). 🙂
3 thoughts on “Vai Latvijai vajag demokrātisku pretošanos?”
Egils Levits: Latvija, bez šaubām, ir demokrātiska valsts. Problemātiskas ir nevis institūcijas, bet prakse, t.i., kādā veidā sabiedrība savu demokrātisko brīvību izmanto. Īsumā: Latvijai ir nākotne tikai tad, ja tā skaidri un viennozīmīgi būs (1) demokrātiska, (2) latviska, (3) Rietumvalsts. Un šādā svarīguma secībā. Katram no šiem elementiem ir dziļa jēga. Tie darbosies tikai kopā. Ja kāds iztrūks, Latvija nebūs ilgtspējīga. Taču šādus uzskatus pagaidām pauž vēl tikai mazākums – šķiet gan, ka tomēr lēni pieaugošs mazākums. Turpretim publiskā telpā dominē pretēji viedokļi. Ļoti iespējams, tie tiek mākslīgi izvirzīti priekšplānā. Taču tie nespēj mums radīt perspektīvu, tie ir destruktīvi. Ar „demokrātisko pretošanos” es biju domājis INTELEKTUĀLU pretestību šiem mazjēdzīgajiem, Latvijai riskantajiem viedokļiem un nostājām (jo sevišķi cinismam, skaitliski mazas nācijas mazvērtības kompleksiem, autoritārismam, tumsonībai, latvietības kā sabiedrības kopējās saistvielas apšaubīšanai, mankurtismam, antirietumnieciskumam, vērtību relatīvismam, iecietībai pret korupciju, neoliberālai tirgus fetišizācijai, u.tml.). Šādi viedokļi ir jāatmasko un jānoraida. To vietā pastiprināti jāparāda, ka Latvijā ir arī sakarīgi, pārdomāti, progresīvi viedokļi, politiskas un morālas nostājas, kas ir vērstas uz Latvijas valsts nostiprināšanu un attīstību. Šādiem viedokļiem un nostājām jābūt daudz redzamākiem kā līdz šim. Tie sabiedrībai ir nepieciešami, lai uz tiem balstītu tādas praktiskās rīcības alternatīvas, kas mūs vestu tālāk, un nevis strupceļā.
Tieši tā, es arī domāju intelektuālu pretošanos. Jūs ļoti trāpīgi noformulējāt, kam es pilnīgi pievienojos, — demokrātiskā mazākuma pretošanās. Mazākums vs. vairākums, lai gan to ir viegli pārprast. Facebookā šo domu es mēģināju testēt. Jā, to ir viegli pārprast, un tā jāformulē precīzāk. \”Testa\” rezultāts pat nav jāapspriež, vai redzējāt komentārus? Pie tā ir jāatgriežas.
EL: FB neesmu un tādēļ Jūsu testu neesmu redzējis. Bet jā, būtu jācenšas formulēt jaunu \”uzskatu platformu\”, kas (1) skaidri norobežotosno manis iepriekš minētajiem destruktīvajiem viedokļiem un nostājām, un (2) kas savstarpējā diskusijā izkristalizētu Latvijas nacionālās demokrātijas pamatmodeli. Tas varētu kalpot kā ietvars ikdienas aktuālajam politiskajam diskursam, kurš tad, ja vairs nevajadzēs pastāvīgi tērēt spēkus, lai atvairītu tumsonīgus, autoritārus, demokrātiski amorālus utml. argumentus, varētu kļūt kvalitatīvāks un konstruktīvāks. Latvijas politiskais diskurss vēl nav sasniedzis tādu \”bāzes konsolidācijas\” pakāpi, kā Rietumeiropā, kur šādi tumsonīgi u.t.t. viedokļi ir marginalizēti, reti parādās publiskā telpā, un tādēļ tos lielā mērā (lai arī ne pilnīgi) var ignorēt, lai koncentrētu diskusijas uz risinājumiem, kas vērsti uz nākotni. Patlaban mums, diemžēl, jāveltī arī laiks un spēks, darbojoties vienu pakāpi dziļāk, lai mērķtiecīgi konsolidētu (kā politiski, tā morāli) demokrātiskas un nacionālas (uz Latviju orientētas) pasaules uztveres pamatus. Ar \”demokrātisko pretošanos\” būtu jāsaprot morāls uzdevums, šo situāciju apzināties, un mērķtiecīgi domāt/runāt/rakstīt, lai ātrāk izkristalizētos šāda konstruktīva \”uzskatu platforma\”, kas ar laiku kļūtu dominējošā. Tas nav neiespējami – nekur nav rakstīts, ka latvietim jābūt vientiesim (Uldis Ģērmanis). 🙂