Pēc vēlēšanām situācija veidojas šāda. Putina koalīcija un Pro-demokrātijas koalīcija ir līdzsvarā. Tātad – cīņa, kas laikam var novest līdz ārkārtas vēlēšanām, kā to arī prognozēja vēlēšanu naktī. Plašāk spēku samēru nekomentēšu, jo tas, kā partijas spēs saprasties un sasēsties pie galda valdības koalīcijas veidošanai, loģiski nav iespējams prognozēt. Drīzāk jāzina spēku samērs un vēlme sadarboties starp partiju sponsoriem.
Šajā sakarā es varu tikai atkārtot, ka tas padara Latviju politiku tādu, kāda tā vēl joprojām ir 2018. gadā, – necaurspīdīga, neprognozējama, neloģiska, nedemokrātiska, neatbilstoša sabiedrības interesēm. Tas liedz pilsoņiem uzticēties partijām un politisko lēmumu pieņemšanas procesiem, un tas liek viņiem arvien kūtrāk nākt uz vēlēšanām.
Ar vēlēšanu rezultātiem precizēju savu bloku grafiku. Bloki nesakrīt ar koalīcijām, jo koalīcijās darbojas pa divām, pat trim no “blokpartijām”. Tāpēc arī JKP+NA+AR+JV es saucu “pro-demo”, jo JKP/NA nav nekādi demokrāti, bet ar viņiem ir iespējams sadarboties.
Galvenais, ka grafiks parāda, kurš ir vinnējs šajās vēlēšanās. 2018. gadā ir noticis lielais nacionālistu come-back: JKP/NA. Tas lielos vilcienos atbilst kopējam trendam Eiropā un pat plašāk. Ja JKP noturēsies, tā nomainīs NA šajā nišā. Kā vēsture rāda, šajā kvadrantā ir pieņemts apvienoties. Tad laikam ir jāgaida, ka JKP apēdīs NA pēc kāda laika.
KPV kopā ar savu māsu ZZS nav populistu trendā – viņas abas ir post-Sovjetu partijas un pārstāv sovjetu autoritāro domāšanu. Jā, protams, kopā ar Saskaņu un lielā mērā ar nacionālistiem.