Sagrupēju blokos partijas, kas kopš 1993. gadā tikušas Saeimā, un uztaisīju konkurences dinamikas grafiku. Šis vienkāršojums ļauj izdarīt šādus secinājumus:
1. Latvijas politikā jau no paša sākuma ir nostiprinājusies četru partiju sistēma.
2. Visasākā konkurence notiek starp oligarkisko (pēdējos gados ZZS+NSL, 2018: ZZS+KPV) un demokrātisko partiju (2018: JV+AP) – to elektorālās veiksmes svārstības rāda gandrīz perfektu negatīvo korelāciju. Un tieši šīs divas partijas viena otru nomaina uz troņa.
3. Divas pārējās (NA+JKP vs. S) partijas kalpo kā sava veida stabilizators, jo īpaši tāpēc ka atrodas spektrā pretējos polos.
Pagaidām nezinu, kā interpretēt līdzsvaru, kas ir izveidojies kopš iepriekšējām vēlēšanām, un, šķiet, paliks gandrīz nemainīgs vismaz vēl četrus gadus. Iespējams, tas ir Latvijas politikas “new normal”, kas visiem ir jāņem vērā.
Demokrāti zaudē, bet tas bija skaidrs arī bez īpašām analīzēm. Vienīgi ar šo analīzi var apgalvot – un tas tagad ir acīmredzams – ka demokrāti zaudē, tāpēc ka oligarki uzvar.