Nepiekrītu, ka Saskaņa neko citu, kā otru Krieviju, veidot nav spējīga. Tā nevarēs atkārtot Krieviju – Latvijā nekad nebūs ne tādu resursu, ne tādu cilvēku ar motivāciju atjaunot vai celt jaunu impēriju, pataisīt sevi vienlaicīgi par “patriarku” un “imperatoru” un it visur sasēdināt savus miesassargus un KGB ģenerāļus. Otra Krievija kā tāda ar sakrālo monarchiju te protams nesanāks. Un tas ir pats pirmais mūžīgās Putina diktatūras, šodienas Krievijas, stūrakmens. Latvijā nav tādu resursu.
Saskaņa būtībā neko neveidos, Saskaņa ļaus – saslēgt Latviju ar Krieviju vēl ciešāk nekā to dara pus- un (nepus)bandītiskie biznesi, kas jau tagad apzog Krievijas budžetu (barojas no tā) vai “palīdz” Krievijas bandītiem to darīt, atmazgā naudu vai ko tur viņi vēl dara. Tātad vēl vairāk attīstīsies tas ēnu, pelēkais vai pat melnais sektors ekonomikā – un līdz ar to neattīstīsies inovatīvais sektors, kas vienīgais var radīt pievienoto vērtību un turpināt celt labklājību.
Vēl ļaunāk, ka bandītiskā sektora dominance smagi sitīs pa uzņēmējdarbības un investīciju klimatu kopumā. Tas pasliktinās Latvijas attīstības prognozes ilgtermiņā, vēl ātrāk mazinās iedzīvotāju skaitu un ievedīs Latviju ilgstošā stagnācijā.
Zem Saskaņas Latvija jutīsies slikti gan Saskaņas valdīšanas laikā, gan ilgu laiku pēc varas maiņas.
Ne tāpēc, vai ne tik daudz tāpēc, ka Saskaņa ir ļaunuma iemiesojums. Jā starp viņiem ir daudz savtīgo idiotu, kremļāžu un krimnašistu, bet kopumā bez Kremļa atbalsta viņi nebūtu tik bīstami, jo ir patiesībā nav nekas cits, ka ļenganu statistu un sīko oportūnistu bars. Viņi ir bīstami ne tāpēc, ka vēlas atjaunot impēriju. Un protams ne tāpēc, ka esot kreisi. Viņi ir tikpat kreisi, cik “Doneckas tautas republika” ir “tautas” (un “republika”).
Viņi ir bīstami, tāpēc ka viņi nepretosies Latvijas saslēgšanai ar Krieviju, ar Krievijas astrālu, “bezlaiku” (безвременье), kur valda ļoti īpatnēji izprastās un ļoti privātās “ekonomiskās” intereses, jeb privileģēto patvaļa, jeb tā saucamais bespreģels.
Es domāju, ka pašai Saskaņai nav tieksmes pēc varas. Tai nav tieksmju. Tieksmes ir tikai atsevišķiem indivīdiem – pēc tā tipa privilēģijām, ko piešķir Kremlis, feodālām prinču privilēģijām vākt renti, pēc tiesībām uz bespreģelu. Bet pašai Saskaņai nav – tai ir tikai uzdevums. Uzdevums ļaut un nepretoties. 17. jūnija tipa uzdevums ar valsts statusa saglabāšanu, jo tā ir vieglāk: ļoti vāja un viscaur korumpēta valdība, izzagta valsts un visbeidzot neizdevusies valsts.
Tas ir tas, failed state, kas ir jāsagaida no Saskaņas uzvaras vēlēšanās.