„Dombrovskis: Vilnītis nevar vadīt KNAB” ir ļoti laba ziņa

Parlamentam un prokuratūrai vajadzētu pietikt ar esošo stāvokli ekonomikā, nabadzības statistiku, Parex glābšanas lietu, ar tiem mūžīgajiem salīdzinājumiem ar Igauniju, – lai pamazām sāktu izmeklēt, kas tad īsti noticis ar Latviju pēdējos gados desmit divdesmit.

Ziņa. Skaidrs, ka nevar. Skaidrs, ka KNAB vadītāja iecelšanas un noņemšanas procedūra ir sarežģīta. Tādai tai absolūti jābūt.

Jābūt arī politiskai gribai panākt rezultātu par labu valsts attīstībai. Man nav šaubu, ka premjeram Dombrovskim un viņa partijai ir politiska griba izlabot tās kļūdas, kuras valsts politikā apzināti vai neapzināti ir izdarījuši Dombrovska priekšgājēji. Viena no tām kļūdām, tagad izrādās, bija Vilnīša iecelšana KNAB vadītāja amatā.

Tādu kļūdu bija daudz, tik kolosāli daudz, ka tagad to rezultātā mēs Latvijā atpaliekam no Igaunijas ienākumu ziņā par 20%, ko praktiski vairs ir neiespējami panākt. Esam pirmie EU ienākumu un dzīves līmeņa nevienlīdzības ziņa, un šī katastrofālā plaisa krīzes apstākļos nebūt nemazinās. Un tieši nevienlīdzība ir galvenais iemesls un barojošā vide konfliktiem sabiedrībā. Galu galā tas, ka sabiedrības prātus nodarbina politizētais konflikts KNAB, nevis KNAB veiksmīgā darbība korupcijas apkarošanā, ir to kļūdu rezultāts.

Vai tas ir labi vai slikti, ka bija vajadzīgs konflikts un skandāls, lai Dombrovskis sāktu izvērtēt Vilnīša atbilstību amatam? Ir procedūra, kuras mērķis ir novērst patvaļu un nodarbināt padarītā izvērtēšanas mechānismus, lai nepieļautu to pašu kļūdu otrreiz.

Te atkal mēs atgriežamies pie institūtiem, kam jādarbojas neatkarīgi no personībām. Mēs zinām, ka Latvijā institūti ir vāji attīstīti, tātad arī nevar gaidīt īpašas efektivitātes. Ja ir institūti – parlamentārā kontrole, pilsoniskās sabiedrības kontrole, kompetento politisko interešu konkurence, kas mazinātu, bet neizslēgtu konfliktu un skandālu iespējamību –, tad skandāls pats par sevi nebūtu vajadzīgs tam, lai ministru prezidents sāktu interesēties par lietu.

Tāpat demokrātiski izvēlētajam parlamentam – un, varbūt, arī prokuratūrai – vajadzētu pietikt ar esošo stāvokli ekonomikā, nabadzības statistiku, Parex glābšanas lietu, kas pasaulē tiek uztverta kā kārtējā korupcijas afēra. Vajadzētu pietikt ar tiem mūžīgajiem salīdzinājumiem ar Igauniju, kas krāja rezerves, kamēr bija iespējams.

Parlamentam un, varbūt, arī prokuratūrai ar to vajadzētu pietikt, lai sāktu pamazām izmeklēt, kas tad īsti noticis Latvijas valdībā Godmaņa laikā, Kalvīša laikā un agrākās Latvijas valdībās. Kurš pieņēma kādus lēmumus un uz kāda pamata? Vai tā būtu politiskā atbildība – par nekompetenci, jo gribēja taču kā labāk? Vai tomēr arī kriminālā? Par korupciju, piemēram, jo nemaz kā labāk negribēja.

Tikai tā mēs varam cerēt uz to, ka valsts izzagšana vairs nebūs norma politikā un ka politiskajā elitē ir vairāk tādu kā Dombrovskis. Ka politiskā konkurence notiek starp demokrātiskām partijām un demokrātiskiem līderiem, nevis starp lielāku un mazāku ļaunumu, lielāku un mazāku blēdi vai muļķi. Tikai tā mēs beidzot varēsim pacelt valsts attīstību un modernizāciju, ienākumu celšanu, inovācijas ekonomikā un citas labas lietas dienas kārtības augšgalā – tur kur tagad no vēlēšanām uz vēlēšanām ir bažas par valsts pastāvēšanu, par demokrātiju, par izdzīvošanu.

Demokrātija ir brīvā izvēle un atbildība par savu izvēli. Izvēle un atbildība. Mums sen vajag labāku un lielāku demokrātiju – labāku izvēli un lielāku atbildību. Tad būs vairāk labu ziņu.

P.S.

Skandālā ap KNAB jūtama profesionāļu roka, tātad tas visticamāk notiek pret apmaksu. „Kompromāti”, uzbrukumi un troļļošana medijos ož, izskatās un var arī būt kādu PR aģentūru organizēts. Es nezinu kā interesēs tas notiek – vai to oligarchu interesēs, kuriem KNAB liek maksāt naudu par nelikumībām vēlēšanu kampaņās vai kā savādāk var patraucēt? Var pateikt viennozīmīgi vienu: KNAB darbības mērķu izpilde ir sabiedrības interesēs, bet skandāli ap KNAB, KNAB vājināšana, PR kampaņas pret KNAB darbiniekiem ir pret sabiedrības interesēm. Es ceru, ka par to kāds atbildēs – politiski vai arī ne tikai.