Atbildes uz lasītāja jautājumiem pēc ieraksta Par Kremļa elektriskajiem impulsiem un mitrumu biksēs (arī šajā blogā, protams).
Kāpēc daudzi pie mums savā pakļāvībā vaino Krieviju?Vai nebūtu laiks šakt analizēt pašiem sevi?
Kad es runāju, ka latvieši demonizē Krieviju, vai es runāju, par tiem, kas demonizē, vai par Krieviju? Pašam demonizēšanas objektam Krievijai es veltu tik daudz uzmanības, lai parādītu, ka te nav ko demonizēt un ka nekādā gadījumā nedrīkst ticēt tiem, kas pasniedz Krieviju kā alternatīvu rietumu orientācijai.
Krievija “guļ un redz atgriežamies visas bijušās republikas savos apskāvienos”. Taču liela daļa stereotipisko frāžu joprojām saglabājas.
Absolūti pareiza doma – Krievija var agonēt, taču tā joprojām ir ļoti bīstama kā jebkurš vardabrīgs režīms. Karš Gruzijā, gāzes kari ar Ukrainu un Baltkrieviju, kiberuzbrukums Igaunijai Jums varbūt nešķiet uzmanības vērts? Tā ir tā pati agonējošā Krievija.
Skan dīvaini, ja mēs kādam pārmetam par militārajām parādēm un nesamērīgi dārgajām būvēm un projektiem.
“Mēs” nevis pārmetam, bet informējam un velkam paralēles. Un runa ir nevis par “kādu”, bet par Krieviju, to sakralo Latvijas mītoloģijas un ārpolitikas alfu un omegu. “Mums” vēl tā teikt rezervē izaugsmes potenciāls līdz totālajam morāles kolapsam, kuru pārdzīvo Krievija un līdz kuram tās sabiedrību novedis Putins. Manuprāt, pat pašam mazākam majienam, ka politiķim, vēl jo vairāk veselai partijai ir sakari ar Maskavas mēriju, Kremli vai Jedinaja Rossija jābūt pietiekamam iemeslam, lai šim politiķim un šai partijai neuzticētos neviens saprātīgs cilvēks.
Pie mums ir reāli daudz gan latviešu, gan krievu, kas svēti tic, ka Austrumos Latviju gaida haļava, tikai jāatsakās no rietumiem, EU un Nato un viss atrisināsies pats par sevi. Tāpēc ir jāatkārto vēl un vēl, un vēl un vēl, ar ko Krievijā mums ir darīšana. Tāpēc es arī saku, cilvēkiem nav patiesās informācijas par Krieviju. Arī tāpēc, ka ēterā valda Putina propaganda, bet Latvijas žurnālisti praktiski neko lietas labā nedara. Plus jau praktiski atklāti atzītā cenzūra Latvijas krievu medijos. Latvijas tiek vienkārši maldināta.
Jūs absolūti pareizi norādāt uz monstrozajiem projektiem ar lielu korupcijas risku. Tāpēc arī jāraksta par korupciju – it īpaši par zvērīgo korupciju valstī, no kuras mūsējie tik aizrautīgi mācās. Nevis jākaunas tāpēc, ka, redz, mums ir bibliotēka.
Visi šie grandiozie sporta projekti Krievijā ir sava veida mēģinājums panākt reģionos vismaz kaut kādu attīstību.
Ko nozīmē „reģionos”? Runa ir Sočiem, vienīgo tropu stūrīti Krievija, – ziemas olimpiādei. Soči, jo tur ir rezidences, dārgie īpašumi. Kāpēc ne Krasnojarskā, ne Petrozavodskā, ne Permā, ne Kazaņā?
Ko nozīmē „vismaz kaut kādu attīstību”? Krievija pelnījusi simtiem miljardu dolāru, eksportējot gāzi, kamēr tirgus konjunktūra ļāva. Kur ir miljardi? Par tādu naudu varēja apzeltīt gan Maskavu, gan Penzu, gan Astrahaņu, nevis „panākt kaut kādu attīstību”.
Par otkatiem Sočos objektos stāsta daudz, dokumentu par to protams nav. Bet tur ir daudz kas dārgākais pasaulē – ceļi, osta (kuru noskaloja jūrā un tagad jāceļ jauna), viesnīcas, stadioni. Un viss tiek celts tur, kur celt nedrīkst ģeoloģisko apsvērumu dēļ.
Tagad Krievijai priekšā ir budžeta deficīts! Ar tādu naudu. Deficīts tāpēc, ka gāzes cenas šobrīd ir daudz zemākas, bet Putins paaugstina pensijas, jo pensionāri ir viņa galvenais elektorālais resurss.
Militārajām parādēm, kas pie mums tiek rīkotas pat divreiz viena mēneša laikā.
Jūs laikam jokojat, salīdzinot Rīgas „divrezvienāmēnesī” parādes ar Maskavas bakhanāliju, kad uz vairākām dienām paralizē transporta kustību pilsētā, kur dzīvo 10-15 miljoni cilvēku.
Sadarbību ar Krieviju dažādās jomās (ne tikai naftas-gāzes)arvien intensīvāk stiprina ne tika vairākas vadošas Eiropas valstis, bet arī Āzijas vadošās.
Doma nav skaidra. Piemēri? Eiropa meklē alternatīvu Krievijas gāzei un Rietumeiropai tā vairāk vai mazāk ir bijusi vienmēr. Obama tik tiešām uztaisīja ar Krieviju „reset”, lai parakstītu START līgumu un sadarboties Afganistānā. Izņemot gāzi, START un Afganistānu, sadarbība ar Krieviju ir visai margināla. Eiropas Savienībā interesi par Krieviju vēl atdzīvina t.s. Jaunā Eiropa, jo tai no Krievijas joprojām šermuļi metas, par ko mēs te daudz diskutējam.
Krievija ir salīdzinoši nenozīmīga valsts, 2-3% no pasaules IKP, – salīdziniet ar Ķīnas 11% un ASV 25%. Pēc iedzīvotāju skaita Krievija ir tikpat liela kā Bangladeša. Tāda Bangladeša ar milzīgu neapdzīvotu, neizmantotu teritoriju. Un tāpat kā Bangladeša praktiski neko nepiedāvā pasaulei inovāciju ziņā, jo ir vāji attīstīta technoloģiski.
Pasaulē Krieviju uztver kā kaprīzu problēmvalsti un negodīgu spēlētāju. Krievijai ir fantastiski slikta reputācija. Arī par to Latvijā nezina.
Interesanti būtu zināt ,ar ko Jūs pamatotu savu uzskatu, ka “Cilvēki acīmredzami sāk uztraukties, vai nebūtu tagad īstais laiks izrādīt lojalitāti hm-hm rītdienas varai.”vai “ka šie cilvēki nav nekādi eksperti un viņiem patiesībā nav ko teikt.”?
Cilvēkiem ir bažas, viņi tiecas mazināt riskus. Bet lai to darītu, jāmeklē informācija, jāanalizē fakti, nevis propaganda. Daudziem meklēt informāciju ir slinkums, internetā viss ir, bet tas, protams, jāmeklē, jāpārbauda, jāstrukturē, lai izveidotos lielā bilde. Vienkāršāk ir uztraukties un meklēt lētu popularitāti. Šiem „ekspertiem” acīmredzot liekas, ka pareizāk būtu sākt piedziedāt mazizglītoto salašņu tumsonīgajiem uz mītiem balstītajiem viedokļiem. Savukārt ir mediji, kas tam piedāvā attiecīgu formātu.
1 thought on “Vai Krievija guļ un redz atgriežamies? Vēl un vēl par mītiem un demoniem”
🙂 Wow!Tāda sajūta, ka es pats to būtu rakstījis.Varētu parakstīties zem katra paragrāfa. 🙂