Andri B. uzjautrina demonstranti pie Saeimas prezidenta vēlēšanu dienā. Aaaahahahaaaa, kā jūs teicāt, demokrātija!? Aaahahahaaa! Sabiedrība!? Aaaahahahaaaaa!
Foto: Saeima |
Andra “Unibankas” Bērziņa ievēlēšana par prezidentu ir likumsakarīgs Saeimas kleptokrātu apkalpojošā vairākuma spļāviens sabiedrības sejā. Tas ir skaidrs. Idiotisms, protams, bet to varēja paredzēt neatkarīgi no tā, ierosinātu Zatlers atlaist Saeimu vai neierosinātu.
Es tagad negribu runāt par pašnāvniecisko Saeimu par to, ka tas apkauno Latviju, ka tas ņirgāšanās par demokrātijas vērtībām, par demokrātijas jēgu, par to, cik lielā mērā tas ir pretrunā ar Latvijas interesēm un cik tas vēl paplašina neuzticības plaisu starp valsts pārvaldi un sabiedrību. Es gribu parunāt par ko uzjautrinošāku. Par to, ka cilvēkam viņa pensijas vecumā beidzot ir radusies iespēja īstenot savas dzīves sapni – parādīt pirkstu.
Andra B. triumfs Saeimā 2011. gada 2. jūnijā atgādina “Dinner for Schmucks” sižetu. Katram kungam uz vakariņām jāatved kādu kretīnu vakara izklaidei, un uzvar tas, kurš ir atvedis lielāko kretīnu 🙂 Latvijā lielāko schmucku kaut kā visbiežāk iznāk atrast Lemberga kungam.
Filmā lielākais schmuck saprot, ka, piedaloties idiotu sacensībā, pats viņš ir tikai deserts uz kungu galda. Mūsu gadījumā schmuck, šķiet, ķer patiesu kaifu. Viņš ir uzmanības centrā, viņam kāds prasa viņa viedokli, par viņu balso. Beidzot viņš var pateikt visu, ko viņš domā, un smieties kā kutināts. Viņš beidzot var visiem parādīt pirkstu. Un tagad to pirkstu nepalaidīs garām neviens!
Cik vien neticami tas neizklausītos, viņš tik tiešām vēl nesaprot, ka zēni viņu tikko kā likuši stāvēt uz šuhera. Uz šuhera un jātēlo valsts prezidents. Tas nebūt nav vienkārši, tas diezgan smagi. Tas var likt viņam vilties. Pirmkārt par savu lomu un to, kādā mērā prezidenta amats ir piemērots pirksta rādīšanai. Otrkārt, kā piedurvju tepiķis, viņš vāks visu mitrumu, visus netīrumus, visus pārmetumus, apvainojumus, visu neapmierinātību ar valsti un kleptokrātu Saeimu. Ok, varbūt ne visu, bet daudz, daudz, nesalīdzināmi vairāk, nekā ja viņš būtu palicis par to, kas viņš ir, – par Saeima kleptokrātu apkalpojošā vairākuma bezvārda, bezsejas statistu.
Ak dies, kādēļ tā var ļaut sevi pazemot.
Bet demokrātija? Demokrātijai var uzbrukt, to var apkarot, kompromitēt, izsmiet, par to var ņirgāties, bet tā vienalga pastāvēs kā vienīgais taisnīgās valsts pārvaldes modelis. Man nav ne mazāko šaubu, ka šī izpratne Latvijas sabiedrībā pieaug un neviens ķiķinošs pirkstrādis šo procesu apstādināt nevar.
3 thoughts on “Andris B. President Finger”
Sveiks.Par Prezidenta velesanu rezultatiem- tiesam juutos taa,it kaa man butu seja iesplauts.Mani draugi un vecaki ir neapmierinati.BETT, BETT, BETT- cik taalu veel liidz 1905.gada nemieriem un pamainjaam vairaakuma domashanaa? Priece jauniesu spontaanie protesti pie Pils.Ta ka Tevis aprakstiito filmu neesmu redzejusi un krievu valoda man pieklibo, nezinu, kas ir \”Shuhers\”- vai tas ir kaut kas lidzigs tualetes vaakam???BTW – ja nebutu atrasts exbankieris Berzins, butu atrasts kads cits – lelle, marionete, lupata.Gaidisim nakamo ceelienu.HC
Sveika, Heldzīt! Paldies Tev par komentāriem. Nedaudz neērti, ka tagad kkādu tech. iemeslu dēļ nevaru savā blogā atbildēt uz komentāriem zem paša vārda. Lai Tevi nemulsina mana \”anonimitāte\”.Diemžēl, šis debilu panoptikums, jeb Latvijas feodāļi, var tiešām novest sabiedrību līdz nemieriem. Un tad uzvarēs charisamtiskākais, ne jēdzīgākais un ne godīgākais. Uzvarēs populisms. Krīze radīs krīzi. Citu marioneti atrastu gan, Tev taisnība. Bet no vēlēšanām uz vēlēšanām sabiedrība reaģē arvien nopietnāk, ka tāds balagāns ap demokrātiskās valsts institūtiem nav pieņemams. Sabiedrība mācās. Zagļi mācīties negrib, viņi kopā ar Andri B. ir parliecināti, ka visu var nopirkt.Domāju, ka Latvijai ir vajadzīga spēcīga intelektuālā opozīcija, kas spētu pārliecināt svārstīgos Latvijā, gan sabiedrotos Rietumos par to, ka Latvijā ir veselīgie pro-demokrātijas spēki ar spēcīgu atbalsta bāzi sabiedrībā.\”Šuhers\” 🙂 – tas ir ļoti vecs žargonvārds, kas nozīmē \”briesmas\” vai arī \”trauksme\”. \”Stāvēt uz šuhera\” nozīmē piesegt, padot trauksmes signalu briesmu tuvošanās gadījumā, tas ir, tāda ka apkalpojošā personāla funkcija.Alehins
tur nu tiešām jautājums, kāpēc senīlam nepietiek sēdēt uz krāsns un sildīties pensijas ņirboņā. Grūti iedomāties, ka AB un viņam apkārtējie tagad būtu sajūsmā par visu vešas mazgāšanu, un tas vēl tikai sākums. To taču tik elementāri paredzēt. Tas pamatojums, ko pats pauda savai kandidēšanai, takš bija postenim galīgi garām. Tas tāds \”Grūtupa sindroms\” senīli muldēt un kaut ko gribēt.