Milzīgs paldies tiem, kas ir piedaljušies! Šoreiz aptaujāir piedalījušies daudz mazāk cilvēku, nekā februārī – 76 -, kad es jautāju, vai ir vajadzīga liberālā partija. Taču šoreiz 45 nobalsojuši tā vai citādi par iesaistīšanos vai pasīvāku atbalstu liberālam politiskajam spēkam.Februārī tādu bija 28.
Divus komentārus saņēmu Twitterī.
Viens bija par to, ka think tank ideja manā ierosinājumā ir pārprasta. Es domāju, ka lietas būtība nav kā nosaukt. Es to izvēlējos nosaukt par politisko think tanku, lai pasvītrotu atšķirību starp to, ko es ierosinu, un tradicionālo partiju. Es īsti neredzu, kur es pārpratu think tank ideju un garu un kāpēc „think tank idejai un garam” ir jākļūst par dogmu. Bet man nav nekādu iebildumu apspriest veiksmīgāku apzīmējumu. Taču nē, NVO vai kustība tā arī nav. Liberāla kustība? Skan komiski. NVO gars ir tiešām citādāks. Tā ir Pēdējās partijas ideja iesaistīt NVO aktīvajā politiskajā procesā. Par to var diskutēt, taču krīzi pārdzīvo pilsoņu iesaistīšanās partijās, un partiju, politisko aktieru aizstāšana ar NVO šo krīzi neatrisinātu. Man šķiet, jārunā par jaunu, laikam atbilstošāku politiskās organizācijas modeli.
Otrā komentārā bija šaubas par liberālismu kā tādu, vai liberāļi atbalstītu sociālo solidaritāti un vispārējās labklājības valsti. Atbildot īsi, tad noteikti. Izvērstāka atbilde ir: liberālisms ir individuālās brīvības un atbildības ideoloģija, un sociālo taisnību valsts leģitimākajā veidā var nodrošināt, garantējot vienādas „starta” pozīcijas visiem pilsoņiem un pasargājot visus savus pilsoņus no korupcijas, negodīgiem lēmumiem, resursu netaisnīgās pārdales un pārējām nelikumībām. Brīvam un atbildīgam indivīdam vajag vēl tikai izglītību un iedvesmu, lai nodrošinātu sev un savai ģimenei labu dzīves kvalitāti, kas ir absolūti nepieciešama indivīdam pašcieņai un motivācijai dot savu ieguldījumu savā un sabiedrības attīstībā. Viss sākas ar izvēles brīvību, atbildību un tiesiskumu. Un taisnību.
Lūdzu, lūdzu dalīties savās domās par liberāļu vietu politikā. Ideja par think tank ir tikai viena ideja, man pašam ir milzum daudz jautājumu. To, kā es argumentēju par think tanku, var izlasīt šeit.
11 thoughts on “Aptauja par liberālo think tanku”
Un kas to tanku finansēs?
Finansēt vajadzēs ko tieši?
Liberāla domnīca būtu iespējams veids, kā padarīt Latvijas politisko kultūru, Latvijas politiku kaut pavisam nedaudz kvalitatīvāku. Idejas ir politikas sastāvdaļa, ne vienīgā, bet tomēr pietiekoši svarīga. Vara bez idejam ir ciniska, nožēlojama, pretīga. Būtībā demokrātijā politiķi (partijas) konkurē par (institucionālo) varu ar savām idejām (ideoloģijām). Taču lai idejam būtu kaut cik nopietna loma šajā demokrātijas ideālmodelī, tās ir reāli jāpiedāvā. Piedāvātājiem nav obligāti pašiem jābūt politiķiem. Mūsu politikas trūkums ir tas, ka šajā politiskajā telpā ir pārāk maz ideju – nevis kā spontānas apgaismes akti, bet gan izstrādāti, pārdomāti priekšlikumi, kur būtu pārdomātas arī sekas un blakusefekti, ar vārdu sakot – kvalitatīvi, nopietni politiski priekšlikumi, kas iederētos kontekstā un varētu dot pienesumu situācijas uzlabošanai, kā uzlabošanas mērauklu ņemot sabiedrības (politiskās) vēlmes un mērauklas.Demokrātiska politika ir komplicēta, tā sastāv no dažādiem spēlētājiem un līdzdalībnikiem, tajā skaitā arī partijām, politiķiem un valsts institūcijām, kas veido demokrātijas rāmjus. Tādēļ nebūtu īpaši jāvēršas pret partijām un hierarhiskām struktūrām kā tādām, kas ir šīs sistēmas nepieciešama sastāvdaļa (piemēram, ja valsts pārvalde nebūtu hierarhiska, tad tas nozīmētu individuālu ierēdņu patvaļu; hierarhiska valsts pārvalde ir demokrātijas absolūta prasība). Bet, kā jau minēju, šajā kompleksajā sistēmā jābūt ideju ģeneratoriem – cilvēkiem, kopām, institūcijām. Bez tā politikas rezultāti ir minimāli. Tādēļ šāda think thank (domnīcas) ideja man šķiet ļoti simpātiska un vajadzīga.To organizēt nemaz nav grūti, ja pieņem, ka cilvēki darbotos uz sabiedriskiem pamatiem. Tā būtu horizontāla, nehierarhiska, varbūt neformāla struktūra, kas neprasītu nekādus līdzekļus. Šeit cilvēku ziedotu savu brīvo laiku un kreativitāti, lai veiktu savu pilsonisko pienākumu. Sabiedriskā kārtā.Pareiza man šķiet arī doma par tieši liberālo domnīcu. Liberālismam ir dažādi novirzieni, tas bieži ir kropļots un kariķēts, un pērcsociālistiskajās valstīs tas nav vēl īsti iesakņojies (iesaku izlasīt jau pasen iznākušo grāmatu: Jerzu Szacki: Liberalism after Communism). Neraugoties uz to, 1993.-1995.gados Latvijā formāli pie varas liberāla partija LC, tā īstenoja tikai daļu no liberālisma idejām, pie tam nekonsekventi, un tad kā varas partijas ātri degradējās. Latvijā liberālām idejām neklājas viegli, jo Latvijas sabiedrībā nav liberālas trdīcijas, vismaz ne nozīmīgas. Tomēr modernai demokrātijai jābūt liberālai, t.i., liberālu ideju cauraustai. Neliberāla demokrātija (sal. Fareed Zakaria: The Rise of Illiberal Democracy) ir defektīva demokrātija. Modernās demokrātijās, kas savā būtībā ir liberālas, tādēļ vienmēr pastāv jautājums: vai tad vēl ir nepieciešama liberāla partija, ja jau visa sistēma ir liberāla? Katrā ziņā, Latvija tik tālu vēl nav, Latvijā pati demokrātiskā sistēmā vēl ir jāliberalizē, lai tā kļutu moderna, mūsdienīga. Un tieši šeit šāda liberāla domnīca varētu dot savu pienesumu.Tādēļ ceru, ka šī ideja tiks īstenota.
Paldies par atbalstu! Ceru, ka Jūs arī esat gatavs/a iesaistīties tādā think tankā.Jā, neformāla, horizontāla, nehierarchiska struktūra, jā, sabiedriskā kārtā. Taču kādu motīvu vadīti tajā iesaistīsies intelektuāļi, kas ir ar mieru ziedot savu laiku un savus talantus un dvēseles spēkus? Kālab?Vēl pirms kādiem 10-12 gadiem man arī rādījās skaistās partiju un sabiedrisko organizāciju sadarbības ainas. Saborg'as būtu vākušas un apstrādājušas sabiedriski nozīmīgu info un pētījušas sabiedrības vajadzības, noskaņojumus, reālās problēmas un atbilstoši savām kompetencēm izstrādātu idejas risinājumiem, etc. Tie būtu sabiedriskie think tanks, kas darbojas attīstītās demokrātijās. Jo tur pastāv saikne – partijām ar sabiedrību. Tur partijas iet vēlēšanās ar risinājumu idejām, kas pie mums pamazām arī sāk parādīties. Bet galvenais ir saikne. Acis un ausis. Ne tikai mute.Tāpat, ka Latvijas partijās nav iekšējās demokrātijas, – Latvijas partijām nav arī acu un ausu. Tikpat kā nenotiek jaunu politiķu rekrutēšana, nenotiek līderu maiņa. Jo līdz šim nebija arī īstas vajadzības ne pēc iekšējās demokrātijas, ne pēc saiknes, ne pēc rekrutēšanas.Šādas partijas neattīstās, nevienu nepārstāv un tās pat par partijām īsti nevar saukt. Tās ir petiesībā mazas līderu grupas ar dažām statistu aizpildītām rindām. Mazas, bet nav arī think tanks.Tātad motivācija tiem, kas būtu ar mieru iesaistīties liberālajā think tankā, būtu politika. Think tank ir partija, revisited, reinvented. Think tank pats piedalītos vēlēšanās ar savu programmu. Motivācija ir mainīt politiku, dzīvi, likumus, valsti pašu rokām, nevis gaidīt un palīdzēt ar padomu tiem, kam jau, šķiet, ir rezervēta vietā prezīdijā. Un starp citu, kritizējot hierarchijas, es savu kritiku attiecināju tikai uz partijām, kur ir rigidas alu laikmeta hierarchijas, bet galvas ir tukšas. Skaidrs, ka valstī ir un būs savā hierarchiskā sistēma. Bet partijas nav valsts, nav daļa no valsts. Partijas ir demokrātiskās interešu pārstāvniecības pamatinstitūts, kurš Latvijā darbojas ļoti slikti.
Pēc šī skaidrojuma saprotu Jūsu ideju labāk: tātad domnīca (think thank), kas vienlaikus darbotos kā partija. Tā būtu cita tipa partija nekā tās, kādas tās patlaban ir Latvijā, un arī cita tipa partija, kādas tās pamatā pastāv Eiropā. Es saredzu zināmu līdzību ar t.s. alternatīvajām partijām Eiropā, piemērām, Zaļo partiju (kura gan lielā mērā ir pieņēmusi tradicionālo struktūru, be tomēr ne līdz galam), vai tagad pavisam jauno Pirātu partiju, kas darbojas Zviedrijā un nesen ieguva 8% balsu un iekļuva Berlīnes zemes parlamentā. Abos gadījumos uzsvars bija tieši uz nehierarhiskām partijas struktūrām.Manuprāt, tas – it sevišķi Latvijas gadījumā – tiešām būtu nozīmīgs solis politiskās kultūras uzlabošanā. Ko tas praktiski nozīmētu? Varētu iedomāties sekojošu ainu:1. Tiek izveidota organizācija ar minimālu vadības struktūru. Tajā var iestāties katrs, kas atbalsta Dibināšanas manifestu, kurā būtu aprakstītas organizācijas ideoloģiskās nostādnes, mērķi un darbības veids.2. Galvenais: Katram biedram jāapņemas aktīvi darboties kādā no darba grupām. Varētu iedomāties, ka darba grupas darbojas pa politikas jomām – ārpolitika, ekonomikas politika, nacionālā identitātes politika, satiksmes politika u.c. Tas ir svarīgi, jo Latvijā līdz šim lēmumi parasti tiek pieņemti kā ekspertu lēmumi, neatklājot tiem pamatā esošās politikas nostādnes (jā, pat tādos šķietami tehniskos jautājumos kā satiksmes vai enerģētikas nozarēs – visur \”apakšā\” ir apzinātas vai neapzinātas politiskas nostādnes).Ar šo pienākumu aktīvi darboties darba grupās varētu tikt pārvarēts tradicionālo partiju hierarhiskums un vājā saite starp vadību un biedriem.3. Organizācija (t.i., tās biedri) darbojas trijos virzienos:Pirmais: Aktīva līdzdalība darba grupās. Tas ir obligāti. Neapšaubāmi, darba grupās būs savi līderi un eksperti, kas vienkārši par attiecīgo jautājumu zin vairāk vai gatavi tur tālāk iedziļināties, bet no šādas neformālas hierarhizācijas izvairīties nevar; bet tā būs zināma hierarhija, kas balstīsies uz autoritāti, bet nevis uz formālu amatu; svarīgākais ir tas, ka katram ir iespēja – un pienākums – attiecīgajās diskusijās piedalīties. Darba grupām būtu jāizstrādā konkrēti, labi pārdomāti politikas priekšlikumi.Otrais: Darba grupās izkristalizēto ideju un priekšlikumu aktīva \”nešana uz āru\”: Biedriem nav jākautrējas mēģināt pārliecināt citus, lai arī tie šīs idejas akceptētu un varbūt pat pievienotos organizācijai. Tā varētu tikt pārvarētu barjera starp partiju un sabiedrību.Trešais: Līdzdalība vēlēšanās. Šeit organizācija darbotos līdzīgi kā \”parasta\” partija – izvirzītu savu kandidātus, un ievēlēšanas gadījumā veidotu frakciju nolūkā panākt pēc iespējas efektīvu savu ideju īstenošanu vai arī piekoptu konstruktīvu opozīcijas politiku no liberālām pozīcijām (kas arī ir gandrīz tikpat svarīgi). Vēlēšanu kampaņā jāiesaistās visiem biedriem; tā tiek izmantota kā \”skatuve\” organizācijas politikas prezentācijai. Neievēlēšana nav traģēdija un organizācija turpina darboties kā līdz šim, jo primārais uzdevums ir nevis tikt ievēlētiem (kā tradicionālai partijai), bet tomēr \”piepildīt politiku ar domām\”, šis mērķis nav atkarīgs no vēlēšanu rezultāta.
Turpinot un mēģinot rast atbildi uz Jūsu būtisko jautājumu: Kālab lai intelektuāļi iesaistītos šādā projektā?Es varētu arī jautāt: Kālab Jūs uzturat savu blogu un kālab es Jums te atbildu? Acīmredzot, tas dod zināmu apmierinājumu – nevis tikai patērēt citu domas un idejas materializētā vai nematerializētā formā, bet arī tās radīt – pie tam ne tik daudz sevis labā (netieši varbūt, ja pieņem, ka altruisms ir tikai otrās pakāpes egoisms), bet principā sabiedrības labā. Tas patiešām zināma tipa cilvēkiem dot zināmu apmierinājumu, padara dzīvi jēgpilnāku nekā tikai visu dzīvi patērēt un izklaidēties. Protams, cilvēku ar šādu pshiholoģisku dispozīciju nav pārāk daudz, taču tie ir jebkurā sabiedrībā. Manuprāt, katrā sabiedrībā ir 10% radītāji, 80 patērētāji un 10% ārdītāji (procenti, protams, ir manis izgudroti). Šis būtu projekts radošajiem cilvēkiem, kas gūs no tā apmierinājumu, tajā piedaloties, jo tādā veidā tie varēs labāk īstenot savu \”radošo momentu\”.Būtībā tā ir Fausta atklāsme: Viņš izrunā maģiskos vārdus \”ak mirkli, jel apstājies\” nevis tad, kad Mefistofelis viņam pēc kārtas piedāvā visādus labumus un izprieces (bagātību, varu, seksu u.t.t.), bet tad, kad Mefistofelis viņam beigās rada iespēju būt radošam, iekārtot sabiedrību, valsti tā, lai tajā īstenotos kopējais labums. Tā lūk būtu mana pagaidu atbilde no pshiholoģiskā viedokļa, kādēļ starp 2 miljoniem latviešu tomēr vajadzētu atrasties kādam 100 vai 1000 kam šāds projekts šķistu interesants un motivējošs.Neizslēdzu iespēju, ka cilvēkiem būs arī citas motivācijas – karjera, personīgais labums – kā jau visās politiskās organizācijās. Taču organizācijai būtu jāstrādā uz to, lai šīs motivācijas neņemtu virsroku. Citādi tas šo organizāciju degradētu par \”parastu\” partiju. Bet par to būtu vēl jādomā tālāk.
Lieliski! Manuprāt, Jūs noformulējāt pamatus. Žēl, ka anonīmi!Gan Jūs, gan es, acīmredzot, esam ideālisti. Visticamāk, ne visi tie 10% radītāju ir ideālisti. Gribas domāt, ka vairākums, bet var jau arī būt radītājs \”reālists\”, bet ne par to ir runa. Vēl ir jāizvēlas valoda, tonis. Es sāku runāt par ideālismu, tāpēc ka mēs abi divi runājam nedaudz pacilātā profētiskā manierē, viens otru pārliecinot. To pašu var traktēt arī kā sales speech. Lūdzu, neuzskatiet to par kritiku! Nekādā gadījumā. Mums ir skaidri jāapzinās šķēršļi. Citas motivācijas uzrodas uz līdzenas vietas. Jādomā, it īpaši politikā, kur ir tik daudz iespēju un \”bezizejas\” situāciju, lai nodotu, pieviltu, nobītos. Karjera nav jānostāda pret ideālo motivāciju iešanai politikā. Es pat domāju, būtu gudri no politiskās organizācijas puses iedrošināt savus biedrus iesaistīties politikā ar skaidru atbildības apziņu: kādudien man pašam/pašai būs jāisteno tas, ko es tagad ierosinu.Bet kopumā, kā sadzīvot ideālistam un karjeristam vienā think tankā, ir viens no jautājumiem, par kuriem es aizdomājos uzreiz, pēc think tanka idejas noformulēšanas blogā. Jo tam ir, kā Jūs rakstāt, organizāciju degradējošs potenciāls.Es nevilktu paralēles ar anarchistu kustībām.
Biju prom un tapec nevareju piedalities aptauja, tachu esmu ari loti ieinteresets liberalas domas attistisana Latvija. Jautajums man ir par saturu, nevis par to, ka tas sauksies, un kados ramisos tas tiks ielikts. Mazliet augstak lasiju, par to, ka think tanks varetu piedalities velesanas, ka partija. Es domaju, ka shodienas diskusija tas ir ka likt ratus prieksha zirgam. Ja priekslikums ir izveidot liberalu partiju ar think tank centra, tad tas ir viens. Ja priekslikums ir izveidot \”think tank\”, vai ka latviski esmu dzirdejis – domnicu, un tad skatities, vai var uz ta bazes izveidot politisko partiju tas ir kas cits.Es labprat ar abam rokam iegulditu savu laiku pedeja projekta, tachu padomatu par pirmo. Ja tiek planota iesakuma liberala domnica, tad vajadzetu varbut uzmest uz papira konceptu. Mans piedavajums ir, ka sakotneji domnica varetu nodarboties ar petniecibu, konsultacijam, lobeshanu, kas izriet no veiktas petniecibas. Butisks jautajums ir finansejums un resursi. Kaut gan es pielauju, ka atradisies saujinja cilveku, kas varetu iesakuma izveidot kadu virtualo ofisu, majas lapu un uzgeneret paris rakstus blogos, ar to ir par maz. Mans priekslikums butu:1. Koncepta papirs.2. Tiri socialo zinatnju petnieku un analistu, zhunralistu, politikju apzinashanu, kas ir liberali pec parliecibas. Piedavat iesaistities.3. Pardomat pirmos strategiski nozimigos petniecibas, vai analitiskos projektus, kas butu vajadzigi, lai domnicu paceltu no zemes. Tad var ari domat par finansejumu projektiem. Pats varu piedalities ar idejam ES finansejuma piesaiste.Bet pats galvenais – es domaju, ka pagaidam vajag mazliet atkapties no politiskas partijas idejas un piedalishanas veleshanas utt. Partijai ir jabut logiskai progresijai, nevis sakuma ramim, vai pashmerkjim. Ja kas tads izrietes, ka vajadziba no domnicas darba, labi, ja ne – ari labi.Tadas haotiskas domas man.BTW .. kaut ka man nelauj komentet neAnonimi
Paldies par komentāru! Nekad nav par vēlu 🙂 Komentāri, pārdomas, jautājumi ir laipni gaidīti vienmēr.Par piedalīšanos vēlēšanās, tas, varbūt, skan, varbūt, arī ir nedaudz par agru. Bet tas atkal ir jautājums, cik soļus uz priekšu jādomā. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka jādomā ir stratēģiski. Domāt stratēģiski nekad nav par agru, bet par vēlu dažreiz var būt.Par partiju ar think tanku centrā. Doma šķiet loģiska. Bet es īsti nesaprotu, kā partiju var veidot no cilvēkiem, kas negrib partiju vai līdz šim to noteikti nav gribējuši (ja jau nav līdz šim izveidojuši…). Tāpēc es arī nonācu pie secinājuma, ka vajag kaut ko savādāku, ne partiju. Jo partiju laiks patiesībā ir beidzies. Partijas Latvijā ir krīzē. Tagadējā antiideoloģisko populistu parāde Latvijas politikā ir līdzšinējo \”partiju\” klimakss. Bet vajadzība pēc partijām nekur nav pazudusi. Pieprasījums ir, nav piedāvājuma. Kāpēc? To paši iemeslu pēc, kāpēc līdz šim intelektuāļi nav sasparojušies nodibināt liberālo partiju. Man šķiet, viss ir loģiski. Es neesmu pret partiju, es vienkārši to tagad neredzu. Think tank partijas vietā. Jauns politiskās līdzdalības formāts. Bez dieviem un statistiem. Forši, ka esat gatavs ieguldīt laiku! Jā, mums jāizdomā, kā tieši mēs gribam, lai tāds think tank darbotos. Es personīgi uzskatu, ka mēs jau ļoti daudz sasniegtu, ja apvienotos šai diskusijai. Bet ne uz brīdi nedrīkstētu izlaist no acīm galveno mērķi – tiešo piedalīšanos politikā pārstāvot Latvijas politikā liberālismu kā ideoloģiju -, uz ko attiecīgi jātiecas.Esmu mērķtiecības piekritējs. Pamatā ir mērķis, tālāk darāmais, lai to sasniegtu. Darāmajā nekam nevajadzētu kļūt par pašmērķi. Rakstus blogos – kāpēc? Pētīt, konsultēt un lobēt – kāpēc? Konceptu – kāpēc? Vai mums ir skaidrs mērķis? Vai par to nevienam nav šaubu? Jāvienojas par to. Tad jāvienojas par principiem, ētiku, disciplīnu. Jānoskaidro, kas katram šķiet saistošs, individuālā interese, motivācija.Brīvprātīgā iesaistīšanās, manuprāt, ir viens no pamatprincipiem. Pētnieki, analītiķi, žurnālisti, politiķi (?) var iesaistīties tikai paši. Manuprāt, jau pati viņu aicināšana būtu pret liberāliem principiem. Bet varbūt man tā liekas tāpēc, ka es īsti neredzu iemeslu, ko tādu liberāļu think tank sasniegtu, pieaicinot kādu.Konkrēti projekti ir ļoti laba doma. Bet atkal ne projektu pēc. Ko sasniedzam? Uz to, man liekas, nevar būt tūlītējās atbildes, jo pagaidām nav pat mērķa. Kad būs skaidrs, ka mērķa sasniegšanai ir vajadzīgs kāds projekts, kas maksā naudu, tad būs jādomā, kurš to īstenos, vai mums gadījumā nevajag kādu algoto koordinatoru.Man neliekas saistoša ideja dibināt \”vēl vienu\” partiju, liberālu vai kādu citu, un sākt skriet kā vāvere ritenī, lai tik par mums runā, lai tik zina, lai tik slavenības, nauda. Bet ko darīt politikā? Tas ir tas, ko es pats šajā blogā simtiem reižu esmu kritizējis – ka politiķīšiem nav ne jausmas, ko viņi dara politikā. Un šajā ziņa starp tiem, kam ir paveicies ar sponsoru un kas tagad sēž lielajā politikā, un luzeriem luzeriskajās partijās atšķirības nav.Lai neuzkāptu uz tiem pašiem grābekļiem, pirmajā vietā jābūt ideoloģijai. Ideoloģija ir jāizprot, tai jākļūst par organizācijas asinīm. Citādi, manuprāt, nav īsti jēgas. Ja neizdodas ar ideoloģiju, nu tad neesam nopietni ar visiem sapņiem par liberālo partiju vai nepartiju. Tā man liekas.
Es nekādā gadījumā nekritizēju! Mēs brainstormojam un es izsaku savus principus, kurus arī vajag komentēt.
Isa replika – ka butu ar shadu merkji – 1. izveidot un pilnveidot liberalu ideju un politikas pamatojoshu pieradijumu bazi. T.b. analitisks darbs, strategiski projekti, kas pieraditu, ka sabiedriba un katrs pilsonis ekonomiski un sadziviski iegutu no liberalo principu pielietoshanas politika.2. Padarit petijumu un analizes rezultatus pieejamus un saprotamus iedzivotajam/pilsonim/ veletejam.Piem. labas prakses petijums, par to, ka tiesiska tirgus liberalizacija var palidzet ikvienam nopelnit un izdzivot. Kas jadara, lai tas tiktu realizets tiesiski un piedavatu iespejajas visiem. Tas tiktu papildinats ar praktiskam informativam kampanjam, utt.Just an idea….