Neesmu dzirdējis par viedokļu aptaujām Latvijā Dominique Strauss-Kahna lietas sakarā, bet esmu pārliecināts, ka rezultāti būtu identiski aptauju rezultātiem Krievijā. Tur līdz pat 86% aptaujāto Echo Moskvy raidījuma laikā (noslēdzošā balsošana) uzskata, ka DSK ir iekritis lamatās. Pie tam vēl treša daļa gribētu redzēt DSK līdzīgu cilvēku savas valsts priekšgalā.
Tas neraksturo ne DSK, ne pašu notikumu, ne apkārtējo pasauli – tas raksturo tikai pašus aptaujātos, viņu lētticīgo tieksmi pēc vienšūnainiem risinājumiem un izskaidrojumiem. Un tas ir nožēlojami.
Man nav ne jausmas, vai pret DSK darbojas kaut kādi ietekmīgi astoņkāji. Fakts ir, ka pret viņu ir izvirzīta nopietna apsūdzība, un man personīgi nav iemeslu tai neticēt. Tāpat es uzskatu par fait accompli, ka notikušais nodara zaudējumus IMF, Francijas politikai, personīgi Francijas prezidentam (kura vārdu tagad nežēlīgi skalo DSK sakarā) un pat eurozonas neveiksminieku glābšanas pasākumiem. Pārāk daudz pārāk grūti prognozējamā un pat nevadāmā būtu likts uz kārts, tīši iegāžot Strauss-Kahnu.
Bet ja patiešām jābūt kādai sazvērestībai pret DSK, tad tās smadzenes un dzinējspēks bija viņš pats. Acīmredzot viņš uz to ir gājis sūro, grūto savu neremdināmo iegribu upura ceļu. Laikam būtu neētiski kādam pārmest miesaskāri. Kaut gan DSK apsūdz tieši seksuālā noziegumā, lietas būtībā, kuras dēļ es atļaujos par to publiski izteikt savu viedokli, ir daudz plašāka.
Jā, viņš pats ir gājis uz savas reputācijas totālo sagrāvi (par noziegumu kā faktu tomēr vēl par agri spriest). Viņš ļāvās savām iegribām, jo viņam daudz kas dzīvē bija pa spēkam, pa kabatai, izstieptas rokas attālumā. Viņam bija vara. Viņam acīmredzot nebija šaubu, apsvērumu, cik tālu vēl. Tā ka, ja arī bija kāda izliktās lamatas, tās bija tam, lai kompensētu paša DSK nešaubīgumu. Nespēja izvērtēt, kas ir ētisks un kas nav, kur ir robežšķirtne starp „drīkst” un „nedrīkst”, ir ļoti, ļoti nopietns iemesls, lai cilvēks nekļūtu par Francijas vai jebkuras citas valsts prezidentu.
Vai šis iemesls nebija pietiekams, lai DSK nekļūtu par kādas starptautiskas organizācijas izpilddirektoru? Es tīšām neiesaistu IMF, jo IMF nav nekāda sakara ar DSK personīgo vājumu un ne jau IMF izvēlas sev izpilddirektorus. Protams, bija, ja kādam par to bija iemesls aizdomāties. Atšķirība ir tajā, ka šoreiz par DSK īpašībām ir iemesls aizdomāties praktiski visai pasaulei.