Ceru, ka Dozhd sāga Latvijā tomēr vēl nav galā. Un ja ne pašam Dozhd medijam un tā darbībai, izmantojot Latvijas licenci, tad sakarā ar Dozhd padzīšanas autoriem un apstākļiem.
Ir trīs kolosālas nozīmības un savstarpēji cieši saistīti iemesli, kāpēc mēs par to nedrīkstam aizmirst un kāpēc tas ir izmeklēšanas vērts:
1. Drošība
2. Vārda brīvība un demokrātija
3. Latvijas tēls
Drošība
Nedraudzīgu apstākļu radīšana Dozhd darbībai, mēģinājumi to apklusināt un Dozhd padzīšana no Latvijas ir liela dāvana Putina fašistu diktatūrai. Full stop, citādi to interpretēt nevar un nevajag. Kurš no diviem – Putina fašisms vai Dozhd – apdraud Latvijas drošību? Kurš no diviem apdraud Latvijas demokrātiju un neatkarību? Salikām lietas pa plauktiem?
Nedaudz mazāk viennozīmīgi šķiet iespējama atbilde uz citu jautājumu. Vai drošība un demokrātija Latvijā ir viens un tas pats? Vai Latvijas elitē pastāv viedoklis, ka apdraudējums demokrātijai nemaz nozīmē apdraudējumu drošībai? Varbūt demokrātija ir apdraudējums drošībai? Varbūt izdabāšana Putinam ir daudz vēlamāka, nekā Dozhd, Latvijas tēls, vārda brīvība, demokrātija? Varbūt pat vēlamāka par drošību? Par neatkarību?
Demokrātija, vārda brīvība, neatkarīgie mediji tik tiešām var būt un noteikti ir apdraudējums drošībai. Pilnīgi noteikti ne sabiedrības drošībai un ne valsts drošībai, ne Latvijas neatkarībai. Kādu konkrētu cilvēku drošībai. Piemēram, korumpēto politiķu un visādu citu likumpārkāpēju drošībai.
Jā, es lieku vienādojuma zīmi starp Dozhd padzīšanu no Latvijas un politisko korupciju Latvijā.
Ar korumpētu politiķi ir ļoti viegli manipulēt. Ar naudu vai ar kompromātu. Tieši tāpēc ka Latvijas politika ir korumpēta, Latvijā ir iespējams pasūtīt un izpildīt kampaņu pret Dozhd – pret neatkarīgu mediju, kura darbības traucēšana ir viennozīmīgi tikai viena aktiera – Putina diktatūras – interesēs.
Kas vēl ir šīs diktatūras interesēs, ko būtu gatava izpildīt izpalīdzīgā Latvijas politiskā korupcija?
Vārda brīvība un demokrātija
Kampaņa pret Dozhd ir tā teikt showcase, ko var izdarīt būtībā ar jebkuru citu mediju. Visas kampaņas laikā uzmanības centrā atradās Dozhd pārkāpumi, kurus nenoliedza ne Dozhd, ne tā draugi un līdzjutēji. Kas paslīdēja maz apspriesta garām, ir lēmuma pieņemšanas algoritms.
“Mēs saņēmām atzinumu no VDD,” saka amatpersona, kura kopā ar vēl trim savas komisijas locekļiem pieņēma lēmumu padzīt no Latvijas apdraudējumu Putina kara propagandai, kas ir vērsta arī pret Latvijas neatkarību un demokrātiju.
Dažu cilvēku komitejas nedrīkst pieņemt lēmumus par mediju vajāšanu uz drošības – tātad politiskiem – pamatiem. “Nedrīkst”, ne tikai tāpēc ka es tā uzskatu, jo ar politisko atbildību neapveltītās komitejas nedrīkst pieņemt politiskus lēmumus. “Nedrīkst”, arī tāpēc ka tam jēgas un neviens, kam ir vara un ietekme politikā, šīm komitejām to arī neļaus. Un tāpēc tās komitejas to nedara. Tāpēc mēs īsti neko nezinām par to, kā tika pieņemts lēmums izpildīt to, ko būtu varējis pasūtīt tikai Kremlis.
Kā jau teicu, apdraudējums vārda brīvībai un demokrātijai un apdraudējums drošībai ir savstarpēji cieši saistītas lietas.
Tāpēc demokrātijā likumi nedrīkst paredzēt politiskās nozīmes lēmumu pieņemšanu politiski bezatbildīgās iestādēs.
Lietderīgi idioti
Lieliski saprotu, ka par Dozhd padzīšanu līksmo ne tikai Kremlī vai tiešie Kremļa ietekmes aģenti Latvijā, bet vairāki patriotiski noskaņotie cilvēki, kam tiešām šķiet svarīgi zināt, vai Dozhd ir nodrošinājis valodas celiņu, lai gan pašiem nav ne mazākās jausmas par kanālu, un kam vienkārši rieb viss krieviskais. Un loģiski viņi no visas sirds jūsmo par iespēju padzīt no Latvijas kaut ko krievisku. Man personīgi nav iebildumu pret šiem viedokļiem. Viedoklis ir viedoklis, kamēr tas ir tikai viedoklis.
Te ir svarīgi saprast, ka Dozhd vērtība nav krieviskumā. Dozhd misija nav saistīta ar valodu. Dozhd misija ir nodrošināt savu auditoriju ar cenzūras neierobežotu informāciju un analītiku par notikumiem Krievijā. Pašā Krievijā to darīt nav atļauts. Un zināt kāpēc? Tāpēc ka tas apdraud, jā jā, pašu diktatūru un tās fašistisko propagandu. To pašu propagandu, kas ir vērsta arī pret Latviju, un to pašu diktatūru, kas uzskata Latvijas neatkarību par labojamo kļūdu. Jā, kas apdraud Latviju.
Par ko tad jūsmo patriotiskie Dozhd nīdēji? Domāju, ka viņi nemaz neapzinās, ko viņi atbalsta. Tāpēc arī idioti. Lietderīgi idioti.
Latvijas tēls
Ceru, ka pēc visa augšminētā, nav vajadzības plaši klāstīt Dozhd kampaņas negatīvo ietekmi uz Latvijas tēlu. Nē, Latviju vēl neuzskata par Putina sabiedroto. Cita lieta ir, vai Latvija savas politiskās korupcijas un manipulējamības rezultātā ir:
– sīks Kremļa satelīts
– vājš Rietumu alianses posms
– viegls laupījums Putinam
– un jā, neizdevusies demokrātija
…ņemot vērā, ka Latvija jau gadu desmitus jau bez tā ir pēdējā visos reitingos savā reģionā. Un atpaliek arvien tālāk.
No ārpuses tas tieši tā arī izskatās: nu protams, Latvija nenoturēsies no vēl vienās glupības, ja vien ir iespēja to izdarīt.
Es to interpretēju nedaudz citādi: nu protams, Latvijas politika nenoturēsies pārdot un nodot to, ko vēl var pārdot un nodot: lēmumu, neatkarīgu mediju, vārda brīvību. Vai ir robeža tam, ko Latvijas korupcija vēl var pārdot un nodot?
Par ko īsti jūsmo “patriotiski” noskaņotie lietderīgie idioti? Vai viņi apzinās, ka paši ir saknes un augsne tai korupcijai un nodevībai? Vai mēs apzināmies, ka idiotisms ir augsne korupcijai, nodevībai un atpalicībai?
Lai gan Dozhd skandāls ir tikai viena, bet jāatzīst, ļoti nozīmīga, epizode Latvijas demokrātijas praksē, šis skandāls izgaismo apdraudējumu Latvijas medijiem, vārda brīvībai, demokrātijai, pašai Latvijas neatkarības drošībai. Skandāls ir arī nodarījis zaudējumu Latvijas tēlam. Dozhd ir aizgājis, bet apdraudējums paliek. Tāpēc es ceru, ka šis gadījums paliek pētniecisko mediju un likumus sargājošo iestāžu uzmanības lokā, un ka agri vai vēlu mēs uzzināsim, ko pārstāv spēki, kas ir veiksmīgi izdzinuši Dozhd no Latvijas.