Dožili. “Latvijas tauta”, redz, domājot, ka Saskaņai jābūt valdībā (šeit). Dievs ar tā domā?
Es, pārstāvot tikai sevi, domāju, ka “Latvijas tauta” domā ļoti, ļoti dažādi. Visticamāk var droši apgalvot, ka “tautas” – jeb pareizāk sakot, sabiedrības – vairākums nemaz nedomā, ka vienai konkrētai partijai obligāti jābūt valdībā. Politikāņi ir pārliecināti, ka žonglēšana ar jēdzienu “tauta” atbrīvo no jebkādas atbildības – ej nu sazini, kas tā par tautu, ko viņa domā.
Vienu secinājumu var izdarīt droši: kur retorikā parādās “tauta”, tur beidzas atbildība un argumenti. Vai tas attiecas tikai uz Saskaņu? Nē! Bezatbildības retorika Latvijā ir ik uz soļa – visiem “tauta” kaut ko čukst, mediji pārpildīti ar anonīmiem komentāriem “tautas” vārdā. Vai šis fakts kaut cik Saskaņu atvaino? Skaidrs, ka ne.
Fakts paliek fakts, ka līdz šim neviens par varu konkurējošs politisks spēks nav mēģinājis sabiedrībai iestāstīt, ka viņu valdībā gribot “Latvijas tauta”. Tas ir unikāli pat tādai nepieradināto anonīmu un chroniskās bezatbildības sabiedrībai, kā mēs paši. Izklausās jau pēc nākamā politiskās bezatbildības līmeņa. “Latvijas tauta” grib haļavu – brīvbiļeti un lai latviski nav jārunā, – un vēl “Latvijas tauta” grib vienu partiju.
Nākamais līmenis laikam ir ein Führer un tad noskaidrosies, kas te būtu domāts ar ein Reich.