fbpx
Search
Close this search box.
Avots: Businessinsider.com

Ir skaidrs, ka Brexit ir vājprāta triumfs. Jā, par izstāšanos no EU nobalsoja “depraved”, materiāli (un tie paši arī gara) nabagie.

Tad hei, jautājums ir, kādā velna UK, tirgus ekonomikas un liberālisma māteszemē, 2016. gadā 52% ir nabagi? Nabagi, kas ne tikai neprot saskaitīt viens plus viens, bet arī nevar neiedzert pirms balsošanas par savas rjumočnajas vēsturisko un ekonomisko likteni?

Kam šo jautājumu uzdot, Briselei vai tomēr pašiem britiem? Kur atrodas tas tumblers, kas pārslēdz domāšanas procesu no “vienas vietas” uz galvu? Vai tiešām Briselē?

Skairds ir arī tas, ka pēc pirmā shitstorm, ko mēs redzam pašu acīm šodien un kas kādu laiku, kādus mēnešus laikam, turpināsies, – pēc kāda laika viss nostāsies savās vietās. UK ilgi un sāpīgi šķirsies no EU. Notiks tas, ko prognozē ekonomisti – Pēteris Strautiņš ir iepostojis labi uzrakstītu gabalu savā blogā (šeit).

Bet pavisam drīz viss nostāsies savās vietās un turpināsies tas, kas bija vērojams līdz šim. Visticamāk nedaudz mainīsies akcenti. Brexit ir vējš eiroskeptiķu burās, jā, bet tas nav jaunums. Eiroskeptiķi vienmēr ir bijuši vērā ņemams politisks spēks visā EU. Un ja nelikt rjumočnajai šķēršļus, jā, rjumočnaja var turpināt uzvarēt. Vai kādam par to vēl ir šaubas?

Ir pienācis laiks EU izdomāt sevi no jauna – reinvent itself.

Es dvēselē vienmēr esmu bijis Eiropas federālistu pusē. Reālistu federālistu. Tas nozīmē, ka es personīgi neticu, ka esošā EU, tāda, kāda tā šobrīd ir, valstu pārvaldītā, ir federālizējama. Ne tikai tāpēc, ka valstis, “nacionālo” valstu birokrātija, nebūtu ar mieru izlaist no rokām kolosālo varu. Tas ir milzīgs, kolosāls arguments, bet man personīgi nepietiek iecietības to pat apspriest.

Galvenais un izšķirošais faktors, manuprāt, ir tas, ka esošā EU nespēj radīt motivāciju federalizēties sabiedrībām – sabiedrībām mainīt, paplašināt savu identitāti, saskatīt Eiropā kaut ko daudz lielāku un svarīgāku par varas un naudas centru.

Būtu labs sākums, ja Eiropas Komisija vienreiz izbeigtu to bezgaumīgo sevis promociju komjaunatniskā garā, kas nesas līdzi katram EU projektam. Jebkura promocija komjaunatniskā garā ir liekulīga – ja ne pēc satura, tad jebkurā gadījumā pēc sava izskata un smakas. Tas kopumā degradē EU tēlu.

Eiropas Komisijai tagad ir jāstrādā 24/7 pie jaunas komunikācijas stratēģijas izstrādes. Komisijai ir imanentās problēmas ar leģitimitāti. Tā saņem leģitimitāti nevis no mums, EU pilsoņiem, bet pastarpināti – caur mūsu valdībām. Šī problēma noteikti ir jārisina.

Uz šī fona Jean Claude Junckera, Komisijas vadītāja, izteikumus dienu pirms UK referenduma par to, ka “out is out” (šeit), es nevaru neuzskatīt par nepieņemamiem. Kāda joda pēc? Ja briti pēkšņi sagribēs neizstāties, es, kā EU pilsonis, to ar prieku atbalstīšu.

Šāda EU tikai spēcina eiroskeptisko rjumočnaju. Ir jāpaskatās patiesībai acīs un jāatzīst, ka tā jaukā vienotās Eiropas ideja pastāv tikai mūsu, eiropiešu, Eiropas “federālistu”, pārsvarā, jādomā, liberāli domājošo cilvēku galvās – vienkārši tāpēc, ka mēs spējam abstrahēties no Eiropas Komisijas nelāga tēla, tās nenormālās birokrātijas svariem uz EU kakla, neefektīvā starpvalstu lēmumu pieņemšanas modeļa – abstrahēties un saskatīt mežu aiz kokiem.

Atslēga ir identitātē. Kā vienmēr. Cilvēkiem ir jāzina, ka pasaule ir lielāka par viņu rjumočnaju, ka aiz rjumočnajas durvīm nebeidzas tas, kas viņus var interesēt. Es nezinu, kā pareizi celt eiropieša identitāti, jo pats šo identitāti apguvu pašmācības ceļā – par spīti, tā teikt. Noteikti jāveido Eiropas mēroga politisks process, ir jābūt nevis papīra “Eiropas” partijām, bet reālām partijām, kas darbojas Eiropas mērogā.

Ja tā nebūs, rjumočnaja, kas tagad ir uzvarējusi UK, kādreiz uzvarēs pār Eiropu, gan ģeogrāfiski, gan garīgi.

Nespēju atturēties un nenocitēt vienu absolūti precīzu FT lasītāja komentāru sakarā ar UK referenduma iznākumu:

“When the facts met the myths they were as useless as bullets bouncing off the bodies of aliens in a HG Wells novel (..) Can anybody tell me the last time a prevailing culture of anti-intellectualism has led to anything other than bigotry?” 

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *