 |
| www.sab.gov.lv |
No Satversmes Aizsardzības Biroja pārskata par 2012. gadu (šeit)
Ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes Latvijā galvenokārt tiek īstenotas zem diplomātisko pārstāvniecību piesega. Ārvalstu izlūkdienestu virsnieku skaits diplomātiskajās pārstāvniecībās var būt 15-40 procenti no kopējā diplomātu skaita.
Pēdējos gados ar Latvijā dzīvojošo kopienu Baltkrievijas Valsts drošības komiteja strādā īpaši aktīvi. Šo aktivitāšu mērķis ir kontrolēt, lai diasporā neveidotos opozicionāra nostāja un diaspora atbalstītu dienesta pārstāvētās valsts režīmu. Lai to nodrošinātu, izlūkdienesta virsnieks, kas strādā zem vēstniecības piesega, uztur regulārus kontaktus ar praktiski visiem aktīvākajiem diasporas organizāciju līderiem, lūdz informēt par pasākumiem, kuros varētu notikt diskusijas par politisko situāciju un cilvēktiesību problēmām dienesta pārstāvētajā valstī, kā arī prasa noskaidrot un ziņot, kādas personas šādos pasākumos piedalās.
Pēdējos gados konstatēti arī vairāki gadījumi, kad diaspora tiek iesaistīta izlūkdienesta organizētu aktīvo pasākumu īstenošanā, kuru mērķis ir demonstrēt ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalstu to izcelsmes valsts īstenotajai politikai un pastāvošajam režīmam. Piemēram, diasporas organizācijas rīko attiecīgu konferenci un pieņem rezolūcijas, bet patiesie pasākuma iniciatori un rezolūciju tekstu autori ir izlūkdienesta pārstāvji.
Papildus darbam ar diasporu režīma atbalstam tiek īstenots aktīvs darbs ar medijiem. Zem vēstniecības piesega strādājoši izlūkdienesta virsnieki veido noteiktu žurnālistu loku, ar ko tiek uzturēta pastāvīga sadarbība, piedāvājot tiem iespēju doties pieredzes apmaiņas tūrēs, saņemt īpaši sagatavotus materiālus, ekskluzīvas intervijas. Lai arī izlūkdienesta virsnieki tiešā veidā nenosaka, kādi raksti vai sižeti žurnālistiem būtu jāveido, tomēr attiecības tiek turpinātas tikai ar tiem mediju pārstāvjiem, kuru materiāli ir ieturēti draudzīgi.
SAB izlūkošanas un pretizlūkošanas uzdevums ir identificēt slēptā vai maldinošā veidā īstenotas, pret Latviju vērstas ārvalstu aktivitātes, kas ir pretrunā ar Latvijas interesēm vai pat var radīt valsts drošības apdraudējumu. Krievijas Federācijas viens no galvenajiem ārpolitikas mērķiem ir lielvaras statusa nodrošināšana un uzturēšana starptautiskajās attiecībās. Saskaņā ar 2013.gada februārī prezidenta apstiprināto Krievijas ārpolitikas koncepciju šī mērķa sasniegšanai attiecībās ar kaimiņvalstīm tiek izmantotas tautiešu organizācijas, “maigās varas” metodes, kā arī ideoloģizēta cīņa par vēstures jautājumu interpretāciju atbilstoši Krievijas interesēm.
Pārskata periodā SAB uzmanības lokā nonāca vairākas organizācijas un personas saistībā ar dažādām, pret Latviju vērstām aktivitātēm, kas bijušas orientētas uz Latvijas iekšpolitikas ietekmēšanu, konkrētu procesu un notikumu iniciēšanu un virzīšanu, kā arī negatīvu Latvijas tēla veidošanu. Tāpat tika novērotas vairākas pret Latviju vērstas mērķtiecīgas propagandas kampaņas, kuru īstenošanā bija iesaistīti ārvalstu mediji un speciāliem uzdevumiem veidotas organizācijas.
2012. gada pirmajā pusē vairākas Krievijas institūcijas turpināja īstenot aktīvos pasākumus, kuru mērķis bija sabiedrības un lēmumu pieņēmēju noskaņošana pret dalību Visaginas AES projektā. Viena no organizācijām, kas īstenoja pasākumus negatīva sabiedrības viedokļa veidošanā šajā jomā bija Sanktpēterburgas sabiedrisko attiecību kompānija “Krievijas Baltijas mediju centrs”. Kompānijas pārstāvji meklēja sadarbības partnerus reģionālo mediju vidū, lai sadarbībā ar tiem izvērstu pret Visaginas AES celtniecību vērstas kampaņas.
Cits aktīvo pasākumu virziens bija veicināt sabiedrībā diskusijas par Latgales reģiona atšķirību no pārējās Latvijas. Diskusijas tika veicinātas, organizējot atsevišķu ekspertu izteikumus par šī reģiona etniskajām, ekonomiskajām vai vēsturiskajām atšķirībām, un veidojot publicitāti šiem izteikumiem. Zīmīgi, ka Latvijas krievvalodīgo tiesību aizstāvja A.Gapoņenko grāmatas “Latgale: citas esības meklējumos” prezentāciju, kurā tika popularizēta doma par latgaļiem kā patstāvīgu tautu, kas aktualizē autonomijas nepieciešamību, Maskavā organizēja un vadīja SAB identificēts Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta virsnieks Dmitrijs Jermolajevs, par kuru SAB ir informējis iepriekšējos pārskatos.
Tradicionāli Krievijas institūciju īstenotu informācijas kampaņu tematika ir mēģinājumi Latviju apsūdzēt nacisma ideju atbalstīšanā, cilvēktiesību neievērošanā, kā arī mēģinājumi Latvijai piedēvēt ekonomiskas neveiksmes, kas saistītas ar dalību Eiropas Savienībā. Veidojot propagandas kampaņas, Krievijas mediji, eksperti un amatpersonas savus izteikumus nereti pamato ar dažādu nevalstisku organizāciju veidotiem faktu apkopojumiem. Savukārt šādu apkopojumu veidošanai finansējums nevalstiskajām organizācijām tiek piešķirts no Krievijas budžeta līdzekļiem tautiešu atbalstam.
1 thought on ““Izlūkdienesta virsnieki veido noteiktu žurnālistu loku…””
Thanks for sharing. I read many of your blog posts, cool, your blog is very good. https://accounts.binance.com/es/register?ref=T7KCZASX