Jā, Bērziņa kungs! Politiķi ir jāsit!

Jau otro gadu pēc kārtas partija(s) ar nepārprotamu vēlētāju mandātugudrai un godīgai politikai, screw up sabiedrības uzticību un koalīcijas veidošanas procesu. Man šķiet arvien simpātiskāk, kā lietām pieiet Andris Bērziņš, prezidents. Politiķi ir jāsit!

Partiju vēstījumi ir identiski, it kā rakstījis viens cilvēks. Jā! Varbūt rakstījuši divi, piemēram, viens Jedinaja Rossija konsultants un viens no vietējiem gurušiem, nav svarīgi – jo parādiet man kaut vienu racionāli domājošo cilvēku Latvijā, kas atļautos balsot pēc partiju t.s. „programmām”, „vēstījumiem”.

Kamēr partijām nav ideoloģiju, neprofesionālo un mazkompetento (un citu mums nav) politiķu dalīšanās partijās ir visai nosacīta un atspoguļo tikai un vienīgi šo konkrēto indivīdu privātās ambīcijas un simpātijas.

Kamēr partijām nav ideoloģiju, mēs balsosim par vai pret tam vienīgam, kas šajos politiķos ir īsts – par vai pret frizūrām. Labākajā gadījumā par vai pret to, ko viens vai otrs ambiciozs klauns reāli darījis iepriekšējā sasaukuma Saeimā vai valdībā.

Kamēr nebūs ideju un ideoloģiju konkurences, Latvijas politikā turpināsies dresēto mērkaķu izrādes. Un nestāstiet man par ideoloģiju krīzi visā pasaulē (paklausījos kādu inteliģences pārstāvju pēcvēlēšanu diskusiju Latvijas Radio Krustpunktā) – Latvijai līdz tai krīzei vēl jāiziet ilgs pirmskrīzes posms. Lai kaut ko pārēstos, tas vismaz jāsāk ēst.

Kamēr nav ideoloģiju konkurences, Latvijas politiķu solījumi nebūs graša vērti. Neideoloģiskā politika pārvērš par krāpniekiem pat tos, kas ieiet politikā ar cēliem nodomiem. Pat ar 120 partijām „par visu labo un skaisto, pret visu slikto un neglīto” Latvijā nesāksies īstā, atbildīgā politika.

Par kādu racionālu un veselajam saprātam atbilstošu pieeju koalīcijas veidošanai var runāt, ja pretējās savos uzskatos partijas – VL un SC – tiek izskatītas kā alternatīva cita citai – ne deguna urbšanas sacensībām – valdības veidošanai!? Ne racionālā pieeja, ne veselais saprāts nav jāmeklē tur, kur to nav. Jau nerunājot par to, cik racionāli ir zaudēt laiku, apspriežot sadarbību ar Jedinaja Rossija filiāli, kas vēlas Latvijā ieviest „kārtību” līdzīgi tai, kas valda bankrotējušajā kleptokrātijā Baltkievijā un bankrota virzienā ejošajā megakleptokrātijā Krievijā.

Sabiedrotie skatoties uz Latviju ar raizēm un cerību. Nav brīnums. Jau otru gadu pēc kārtas partija(s) ar nepārprotamu vēlētāju mandātu gudrai un godīgai politikai, screw up sabiedrības uzticību un koalīcijas veidošanas procesu. Mērkaķu spēles ir mērkaķu spēles. Mērkaķi nemainās, neaug, nekļūst gudrāki un nepārstāj mūs apkaunot.

Bērziņš lūgs KNAB un SAB atzinumus par potenciālajiem ministriem un premjeram jānāk no politiķiem, kas piedalījušies vēlēšanās. Jā, jā un jā!

Jā, Bērziņa kungs! KNAB un it īpaši SAB. Nevar būt, ka SAB nav nekādu ziņu par dažu labu superpopulāru šuleru un visādu politisko krāpnieku idejiskām un, ļoti, pat ļoti-ļoti iespējamām, pat var pat teikt drošām finanšu saistībām ar Latvijai naidīgām diktatūrām. Jau nerunājot par ļoti iespējamu „konvertā noformēto” finansējumu no vietējiem feodāļiem.

Ja SAB tādu ziņu nav, tad ir noticis tas, no kā modernai sabiedrībai jābaidās ir visvairāk – esam palikuši bez darboties spējīgiem institūtiem, tad mums tik tiešām ir milzīgas problēmas. Tad viss, kas mums palicis no tiesiskuma un kaut minimālās kārtības, ir sabiedrības sirdsapziņa, tā vārgā morālo vērtību apziņa, kas mirst ar pēdējo ideālistu cinisma pārņemtajā nelaimīgo vergu pūlī. Tad mūsu tiesiskums ir tiešām izjūtu līmenī.

Jā, Bērziņa kungs! KNAB un it īpaši SAB. Jā, tie pašapmierinātie auni ir jāsit.