Par tiem 57% krieviski runājošo, kam nav viedokļa par Putina noziegumiem. Cik lielā mērā viņiem var pārmest? Un pārmest tieši ko?
Tie ir cilvēki bez īpašas empātijas, vēlmes saņemt napatikamas ziņas un līdz ar to bez izteiktās nostājas. Tādu vienmēr ir vairākums. Pārmest kaut ko vairākumam nav reāli un stratēģiski ir ļoti neapdomīgi.
Un tomēr tieši neempātiskais vairākums ir visauglīkākā augsne totalitārai ideoloģijai. No sistemātiskās spēka kulta, ultrakonservatīvisma un archāisma propagandas 20 gadu garumā (patiesībā ilgāk) izaug tikai fašisms. Domāju, ka vienaldzīgais atbalsts – pašlaik 70% – diktatūrai un diktatora kara noziegumiem Krievijā ir izcils pierādījums tam, ka neempātiskais vairākums ir augsne fašismam.
Neskatoties uz šo smago pārmetumu, Latvijas krieviski runājošo 57-procentīgā vienaldzība vēl īsti nenozīmē, ka šie cilvēki “vēlas Krieviju” Latvijā. Un es nedomāju, ka Latvijā ir daudz tādu, kas vēlas Krieviju, pat to vidū, kas pauž skaidru atbalstu Putina noziegumam un viņa diktatūrai. Cilvēki parasti nevēlas upurēt savu komfortu (neatkarīgi no komforta līmeņa).
Pat tie, kas apzināti atbalsta Putinu, arī ne vienmēr ir cilvēkēdāji, kas paši ir gatavi šaut uz cilvēkiem. Atbalstot Putinu un visas viņa zvērības, viņi, varbūt, “vienkārši” realizē savu patriotisko pienākumu. Tā, kā viņi to redz: “dzimtene” nebūt nav abstrakts jēdziens, “dzimtenei” ir konkrētā cilvēka – “dzimtenes” īpašnieka – vaibsti.
Protams, tā ir archāika, viduslaiku vērtības. Un atkal, karš Ukrainā – dzīvojamo namu un slimnīcu apšaudīšana ar raķetēm, Mariupolē iznicināti 90% ēku, bēgļu skats pārsniedzis 3 miljonus – pierāda, ka politiskā Krievija, “dzimtenes” īpašnieks un viņa īpašums ir atgriezušies viduslaikos, jeb šajā gadījumā, ordas laikos, un pie ordas vērtībām.
Pie jau zināmajām ordas vērtībām – pirmkārt, cilvēks kā īpašums, prece, izlietojams materiāls, – pieder, visticamāk, arī postoši uzbrukumi kaimiņvalstīm bez jelkāda pamata, mērķa, stratēģijas un jēgas. Postīt postīšanas pēc. Kropļot kropļošanas pēc. Nest nelaimi miljoniem, miljoniem. Sēt naidu, radīt sev ienaidniekus bez jelkāda iemesla, bez mazākās domas.
Propaganda pēdējos 20-30 gados gandrīz bez pārtraukuma turpināja to, ko mums mācīja sovjetu skolā. Un absolūtam vairākumam cilvēku post-sovjetu sabiedrībās līdz šim brīdim nav bijis iespējams rast motivāciju mainīt savu viedokli par vērtībām – iziet ārā no izolācijas, no ļoti šaurās komforta zonas, sākt interesēties par pasauli, atbrīvoties no pārākuma sindroma. Karš Ukrainā ir izolācijas un pārākuma sindroma kroplais bērns, ultrakonservatīvās ordas triumfs pirms neizbēgamās bojāejas.