Tas, ka par to raksta Le Monde, ir zīmīgi, jo par to vairās rakstīt pašā Latvijā. Trūkst pierādījumu vai noklusē patiesību? Kāpēc?
Kā zināms — vismaz man pateicoties Paula Raudsepa blogam — ietekmīgais franču laikraksts Le Monde savā internetversijā publicējusi ziņu par oficiālās Maskavas, pat izmantojot Krievijas Federācijas vēstniecību, mēģinājumiem tiešā veidā iespaidot demokrātijas mechānismu, politisko konkurenci un valsts pārvaldi Latvijā. Tiešā veidā iesaistoties Latvijas politiskajā procesā, finansējot konkrētus politiskos spēkus — Saskaņas Centru un PCTVL.
Tās ir aizdomas. Aizdomas par Saskaņas politiskās darbības finansēšanu no Krievijas ir bijušas vienmēr un izklausās visai pamatotas. Nekāds pārsteigums tas nav. Taču ja tas tiešām tā ir, tas tomēr šo to maina Latvijas politikā.
Tas, ka par to raksta Le Monde, ir zīmīgi no tā viedokļa, ka par to vairās rakstīt pašā Latvijā. Trūkst pierādījumu? Ļoti iespējams. Bet iespējams arī tas, ka patiesība kaut kādu iemeslu dēļ tiek noklusēta. Jo ja jau par to izsakoties Latvijas izlūkdienesta pārstāvji, kā Le Monde, tad laikam ne bez iemesla. Tad laikam kaut kur, kaut kam, par kaut ko ir labi zināms, vai ne?
Un ir bijis zināms kādu laiku? Un tas, kas zināms izlūkdienestam, ir zināms arī valsts vadītājiem, vai ne? Vismaz par politiskajiem konkurentiem. Un ja tiešām ir bijis zināms, tad bija jābūt arī iemeslam, kādēļ šo informāciju ne tikai nepubliskot, bet arī neizmantot publiskajā politikā — un tagad pat visā nopietnībā sēsties ar Saskaņu pie viena sarunu galda.
Var secināt, ka visticamāk pastāv politiska vai kāda cita interese neizpaust Saskaņas saites ar saviem sponsoriem, un šī interese vieno plašāku valsts elites loku. Tas nozīmē arī to, ka Kremļa grupējumu ietekmes aģentu tīkls Latvijā nekoncentrējas tikai ap kādām atsevišķām partijām.
Ok, sazvērestības teorijas. Taču tur, kur ir Bizantija — un Kremlis ir tīrākā 21. gadsimta Bizantija —, tur ir arī sazvērestības. Putina Krievija nav ne lielvara, ne totalitāra diktatūra ar dzelžainu disciplīnu un vienotu politisku kursu, Tāpat kā Latvijai tai līdz šim ir klājis grūti ar nacionālo interešu formulējumu un aizsardzību. Putina Krievija ir feodāla kņaziste ar lielām problēmām valsts pārvaldē, iekšējā politikā, ekonomikā un tagad arī budžetā.
Tāpēc nevar viennozīmīgi pateikt, kādas intereses pārstāv tā iedomājamā finansējuma plūsma ietekmes aģentiem Latvijā, par kuru runā Le Monde. Nevar viennozīmīgi iedomāties arī to, kā tieši, cik lielā mērā iedomājamo politisko mērķu sasniegšanai tiek izmantots šis finansējums Latvijā. Baumo, ka Putina Bizantijā otkatiem „novirzās” ne mazāk kā puse no valsts budžeta finansējuma, un daudz vairāk budžeta slepenajās sadaļās, kuras laikam kontrolē tikai paši otkatu saņēmēji. Visticamāk, Bizantijas filiālē tepat kārtība ir tāda pati.
Te svarīgi, man liekas, apzināties vēl vienu lietu. Brūkošās Bizantijas gigantiskie korupcijas apjomi un tikpat gigantiskā plaisa starp sociālajiem slāņiem un starp pašiecelto varu un padoto tautu Krievijā neliecina par to, ka varas kasta būtu īpaši norūpējusies par savu pilsoņu labklājību. Tā ka ne ietekmei gatavo tautiešu labklājībai un viņu brīvību aizstāvēšanai Latvijā būtu ar mieru novirzīt savus miljonus šī Bizantija. Kam tad? Laikam kādam „biznesprojektiņam” šo to atmazgāt, piemēram.
Esmu pārliecināts, ka ja ir politiskā griba un funkcionējošais speciālais dienests, ar šo slimīgo ainu vajadzētu viegli tikt galā.
No otras puses, ja tie visi ir slima suņa murgi, būtu jauki pārliecināties, ka nekāda finansēšana no Maskavas nevienai partijai Latvijā nenotiek.