Galvenā problēma ir tā, ka Latvija atrodas Krievijas (putiniešu manipulētajā) informācijas telpā, tās ietekmē. To dabiski veicina izplatītās krievu valodas zināšanas un vājās angļu u.c. Rietumeiropas valodu zināšanas. (Anonīms, 2012. gada 5. septembris, šeit pēc šī ieraksta)
Tā ir ļoti liela problēma, bet vai galvenā? Es domāju, ka tā nevar būt galvenā tāpēc, ka vēsturiskais mantojums ir objektīva realitāte. Ne ar mūsu pagātni, ne ar krievu valodas zināšanām neko nevar izdarīt.
Te man jāpiebilst, ka es neredzu nekā īpaši bīstama tajā, ka latviešu jaunieši vairs nepārvalda krievu valodu tajā pašā līmenī, ka viņu vecāku paaudze. Krieviski nerunā ne somi, ne zviedri, arī poļi ne īpaši, un tā praktiski visa Eiropa – nerunā – un tas ne par mata tiesu nemazina somu, zviedru, poļu utt. konkurētspēju salīdzinājumā ar latviešu konkurētspēju, kura kā bija zemāka par somu, zviedru, poļu, tā arī paliek. Krievu valodas zināšanu negatīvo ietekmi Latvijas apstākļos var raksturot šādi:
– Krievu valodas zināšanas nekādi nepalīdz Latvijai ekonomikas un sabiedrības attīstībā, kas izriet no novērojuma salīdzinot latviešu un citu Eiropas tautu konkurētspēju starptautiskajā darba sadalē. Pasakot „darba sadale”, es nebūt neizslēdzu, ka varbūt kādreiz nākotnē Latvijai izdosies ieņemt lukratīvu nišu, atrast savu „naftu”, pateicoties labām krievu valodas zināšanām. Tas nozīmē, ka pagaidām šīm zināšanām nav ekonomiskā efekta, jo nav tā starptautiskā klienta, kuram šis faktors spēlētu izšķirošu lomu. Uz Latvijas krievu valodas zināšanām nav pircēja.
– Krievu valodas zināšanas acīmredzami nepalīdz arī ārpolitikā, tai skaitā attiecību veidošanā ar to pašu Krieviju, jo Krievija uztver ārvalstu partneru gatavību runāt krievu valodā nevis kā cieņas izrādīšanu un draudzības žestu, bet kā gatavību pazemoties dižvaras priekšā. Tās valstis, kuru viedokli Krievija ievēro un ciena, runā ar Kremli ar tulka palīdzību. Bet tam jānāk kopā ar pašu Krievijas ārvalstu partneru pašcieņu un, tā teikt, pašcieņas vēsturi. Latvijai tādas vēstures pagaidām nav un tā vēl nav pat sākusies.
– Krievu valodas zināšanas bremzē Latvijas, latviešu tuvināšanos rietumu kultūras domēnam, mācīšanos no labākajiem attīstītāku, avansētāku sabiedrību paraugiem.
Kas attiecas uz jauniešiem, viņi var, protams, nerunāt krieviski paši, bet, es domāju, viņi lielākoties labi saprot krieviski. Un zombēšanai ar to lieliski pietiek. Zombēšana neparedz atpakaļsaiti.
Ar to, ka cilvēki saprot krieviski, neko izdarīt nevar. Taču var mazināt krievu valodas zināšanu negatīvo ietekmi uz latviešu (visu Latvijas cilvēku) pasaules uztveri.
Te varbūt būtu vietā paskaidrojums, ko es, kam krievu valodas ir dzimtā, īsti saprotu ar šīs valodas negatīvo ietekmi. Protams, pati par sevi valoda ir intelektuāla bagātība, neitrāls sazināšanās līdzeklis, iespēja ieskatīties kādas konkrētas kultūras cilvēku domāšanas veidā. Kā jebkurš līdzeklis, valoda sniedz iespējas. Kremlis nekaunīgi izmanto šīs iespējas, lai turētu kopā virtuālo impēriju, praktiski noskaņojot lētticīgākus savas propagandas patērētājus pret viņu pašu interesēm attīstīt pašu neatkarīgās valstis, rūpēties par pašu labklājības pamatiem, kuru starpā ir turēšanās pa gabalu no Krievijas korupcijas un schemošanas eksporta.
Starp citu, rakstot krieviski, es gribu parādīt, ka arī krievu valoda nav tikai noziedzīgs ierocis cilvēku zombēšanai. Ka tā var darboties arī pretējā virzienā. Es gribu, lai tās domas skan arī krieviski, arī Latvijā, – ne visi Latvijas krievi ir propagandas piemuļķoti.