Ir dažas ļoti tipiskas valodas lietošanas kļūdas, kuras rodas visdrīzāk nesevišķi veiksmīgu valodas lietošanas paraugu izvēles dēļ. Es izceļu tieši šīs kļūdas, jo tās, diemžēl, „griežas ausīs”. Man ir ļoti žēl, bet tiešām tā ir.
„Ихний” un visu tā formu vietā jālieto nelokāmais vietniekvārds „их”. Jāatzīmē, tā ir supertipiska latviešu kļūda krievu valodā. Vārda „ихний” vārda krievu valodā nav, jeb, pareizāk sakot, ir pirmsskolas vecuma bērnu valodā (kas droši vien izskaidro, kad šī kļūda tikusi aizgūta un cik ilgi netika labota) vai arī maz- vai nu pavisam neizglītoto slāņu valodas lietošanā. Mūsdienu krievu sarunvalodā, jau nerunājot par literāro valodu, šo kļūdu sastapt ir praktiski neiespējami.
Un divas uzsvara kļūdas:
„Средства”, kas ir vārda „срЕдство” daudzskaitļa forma, ir jāizrunā tāpat kā vienskaitlī ar uzsvaru uz pirmo zilbi – „срЕдствa” (срЕдств, срЕдствaм, о срЕдствах). Šī kļūda nav bērnišķīga atšķirībā no iepriekšējās, un to pieļauj, diemžēl, arī daži labi izglītotie cilvēki, kam krievu valoda ir dzimtā, bet izklausās drausmīgi. It īpaši, ja šo vārdu lieto tik bieži, ka tagad Krājbankas krīzes laikā.
„Звонит” un visas pārējās darbības vārda „звонить” tagadnes un nākotnes formas jāizrunā tāpat kā infinitīvā un pagātnē ar uzsvaru uz galotni – звонИшь/позвонИшь, звонИт/позвонИт, звонИм/позвонИм, звонИте/позвонИте, звонЯт/позвонЯт.
“По большому“, jeb “pa lielam”, ko latviski pirms gada valodnieki atzina par nevārdu 🙂 Burtiski šis izteiciens sarunvalodā ir sinonīms darbības vārdam “kakāt”. Toties ir izteiciens “по большому счету“, kas nozīmē “patiesībā”, “tiešajā nozīmē”. Sajūtiet atšķirību 🙂
Vienkārši draudzīgs ieteikums 🙂
1 thought on “Latviešiem, kam jārunā krieviski, it sevišķi medijos”
Your point of view caught my eye and was very interesting. Thanks. I have a question for you.