Kļūt par ziemeļvalsti var izvēlēties.
No manas „mikroaptaujas” dalībniekiem 58% uzskatīja, ka Latvija ir ziemeļvalsts. Es to traktēju tā: pareizākais virziens Latvijas attīstībai būtu izvēle kļūt par Nordeiropas valsti. Tā ir arī mana pārliecība. Šis ieraksts ir par šo pārliecību – par to, kāpēc gudri ir šo jautājumu apspriest un, savukārt, muļķīgi ir to ignorēt, kā tas līdz šim brīdim Latvijas politiskās debates notiek.
Kāpēc Latvijā šo jautājumu ignorē?
Tāpēc ka vairums komentētāju Latvijā (spēcīgs tievu balsu koris, kas lielā mērā ietekmē sabiedrisko viedokli) paklūpot uz šī jautājuma nopūtas – „vai, vai, esam bedrē”, „mentāli nesanāks” utml. Ja sabiedrība pati apliecina savu mazspēju, politiķiem, protams, ir bail pieskarties sarežģītai un nepopulārai tēmai. Intelektuāļiem… Laikam vēl nav pienācis intelektuāļu laiks kaut kam pieskarties Latvijā.
Ignorē, bet taipat laikā arvien vairāk spriež par Igaunijas pieredzi. Kaut gan tas nav jaunums nav, zem krīzes zvaigznes uz ziemeļpusi lūkojas arvien biežāk un, šķiet, nopietnāk. Paldies Ir par aktualizāciju! Taču liela daļa latviešu joprojām kā joku uztver Igaunijas sevis pasniegšanu kā ziemeļvalsti. Joks tas nav.
Nordiskā identitāte
Diezgan liela Igaunijas sabiedrības daļa atbalsta savas valsts inteliģences ierosināto nordisko orientāciju – daudzi uzskata, ka Igauniju vairāk vieno ar Somiju, Zviedriju, Dāniju, Norvēģiju un Islandi, nevis ar Baltijas valstīm.
Tas, kas vieno Igauniju ar Nordeiropu, nav ekonomikas un sociālās drošības tīkla attīstības līmenis, EU vai Nato, ģeogrāfija, valoda vai pat vēsture. Viss no tā, izņemot valodu, Igaunijai ir kopīgs tieši ar Latviju un nedaudz mazāk ar Lietuvu; taču arī valoda vieno Igauniju tikai ar Somiju, kas, savukārt, pašu Somiju lielā mērā „nodala” no pārējām Ziemeļvalstīm.
Faktiski iznāk, ka ar Nordeiropu Igauniju ne pagātne, ne tagadne nebūt nevieno. Kas tad?
Ar Nordeiropu Igauniju vieno nākotne. Pasakot „mēs esam ziemeļvalsts, esam kopā ar Somiju, Zviedriju, Dāniju…”, igauņi izvēlas savas valsts stratēģiju, savu identitāti, savu nākotni.
Par valsts mērķi
Mēs Latvijā daudz sūdzamies, ka mūsu valstij nav mērķa un stratēģijas. Var, protams, strīdēties, vai valstij, kā „projektam”, ir vajadzīgs mērķis. Vai jūsu ģimenei ir mērķis vai jēga? Valsts mērķis, valsts jēga ir tā pati kā pašai dzīvei – dzīvot, attīstīties, attīstīt, nodrošināt, aprūpēt, likt pamatus un vajadzības gadījumā reformēt.
Bet tāpat kā cilvēkam vai ģimenei – valstij jāizvēlas paraugi, orientieri, ideāli, filozofija: pasaki, kas ir tavi draugi, es pateikšu, kas tu esi pats. Igaunija pieteikusies draugos ar izredzēto kompāniju, lai mācītos, nodrošināt labu reputāciju, kādreiz sasniegtu tikpat augstu, elitārajam valstu klubam cienīgo attīstības līmeni.
Vērtības, ideāli?
Ziemeļvalstu Ministru padome apkopojusi, ko par nordiskām vērtībām saka ziemeļvalstu viedokļu līderi. Kas izceļ Ziemeļvalstis uz pasaules fona? Vienlīdzība, uzticība, tuvība varai, iekļaušanās, elastība (jeb pragmatisms), cieņa pret dabu (vidi), protestantiskā darba ētika un estētika.
“The shared Nordic values are equality, trust, proximity to power, inclusion, flexibility, respect for nature, the protestant work ethic and aesthetics. These values are connected with our social system and contribute to many fundamental institutional similarities between the countries, with the balance between the community and the individual being of central importance.”
Jā, protams, ziemeļvalsts ir vispārējās labklājības valsts. Bet neatkarīgi no pieejamās labklājības līmeņa, kas gan Igaunijā, gan Latvijā, protams, nav Zviedrijas vai Somijas līmenī, – vispirms ziemeļvalsts ir valsts cilvēkam, veselā saprāta valsts, valsts draugs, solidāro cilvēku valsts.
Ir, uz ko tiekties. Man šķiet, šī izvēle būtu perfekta valsts attīstības stratēģija, ko ir viegli saprast un attiecināt uz sevi.
Nordiskā valstī nav obligāti pie varas jābūt sociāldemokrātiem, jo nordiskums nav politiska ideoloģija. Pastāv politiskā konkurence, un pie varas var atnākt gan sociāldemokrāti, gan konservatīvie, gan liberāļi. Tas nemaina lietas būtību, jo visa sabiedrība ir vienis pratis par savas valsts ideāliem.
Iznāk, ka nordiskums jāmeklē garā, pasaules redzējumā, paraugu izvēlē, ideālos. Sākumā vienmēr ir vērtības un brīvā izvēle. Un tad pēc tā visa nāk ģeogrāfija, valoda, etniskā tuvība, vēsture – pagātne, kuru neizvēlas.
No ārpolitiskā viedokļa
šī izvēle būtu jāizdara tagad. Jo vairāk paplašinās EU, jo skaidrāk iezīmējas nepieciešamība pēc EU reģionalizācijas. Eurozonas krīze pierāda, ka vienus un tos pašus likumus neizbēgami dažādi traktē pat „vecās” kodol-EU valstis, kurus vieno tikai formālā dalība, bet acīmredzami ne tik daudz vērtības un izpratne par labu finanšu vadību.
Topošais Nordeiropas reģions ar vismaz 33 miljoniem iedzīvotāju būs visticamāk ļoti konkurētspējīgs. Paplašinātā Nordeiropā var ietilpt arī Vācija, Nīderlande, Austrija un dažas citas disciplinētākās euro-valstis (vēl 120 miljoni). Ja tiks reformēta eurozona, tieši šis reģions kļūs par bāzi jaunajai EU valūtai.
Šis reģions arī no šī viedokļa šķiet ir ļoti labi piemērots Latvijai. Protams, lai kļūtu cienīgai šim reģionam Latvijai ir daudz jāmācās, jāmainās, jākļūst nordiskai.
Trešā ceļa nav
Ir jāmainās, jo citādi Latviju neizbēgami iesūks cits reģions, Austrumeiropa, bijušie Sovjeti, kam tāpat kā Latvijai tieksme meklēt savu identitāti pagātnē (kuru nevar izvēlēties, un kā orientieris tā vienmēr ved strupceļā). Austrumeiropas domāšana, paražas, kultūras paraugi dominē Latvijas mediju telpā. Bet Austrumeiropa eksistē Latvijā ne tikai virtuālā izskatā. Kā ofšorizēto feodāļu asinssūcēju ganības, Austrumeiropa ir plaši pārstāvēta Latvijas politikā.
Austrumeiropas kopīgā attīstības trajektorija ir no feodāļu bezierobežojumu laupīšanas no savu valstu kasēm līdz varas uzurpācijai, demokrātisko brīvību likvidēšanai (kas agri vai vēlu, ka mēs zinām, noved līdz asiņainiem mēģinājumiem no feodāļiem atbrīvoties). Neatkarīgi no tā, kurā valstī tas notiek, tas viss notiek pēc viena – agresīvās un tumsonīgās alkatības – parauga.
Mēs varam izvēlēties, kādi mēs gribam būt. Varam izvēlēties savu nākotni. Un ja mēs izvēlamies kļūt par ziemeļvalsti, mums jātiek vaļā no tiem feodāļiem, piemēram, nebalsojot vairs par partijām, kas pārstāv šauru beneficiāru loku privātās egoistiskās, īstermiņa intereses, – ZZS, Saskaņu, TP, LPP. Mums jāpieprasa no Latvijas televīzijām izslēgt lēto Krievijas teleprodukciju no Latvijas ētera un sadarboties ar ziemeļvalstu televīzijām, mācīties no tām, nevis nemitīgi propagandēt Zelta Ordas glamūru.
Tas, protams, nav viss, ko mēs Latvijā varētu sākt darīt nekavējoties. Tas, par ko mēs sevi uzskatām, nosaka, kā attīstās valsts.
21 thoughts on “Latvija un Nordeiropa”
Labhs vakars!!LABS, bet plašāks komentārs sekos lekcijas veidā Ziemeļvalstu birojā marta vidū un raksta veidā – bet visumā piekrītu Tavam stratēģiskajam redzējumam par visiem 1000%:) baltic and/or latrus identity leads us NOwhere!!!!!!!!!!!!!!!!!!!Veiko
I knew you would agree 🙂
ARGENTĪNAS TANGO:Ja aplūko Jūsu uzstādījumu par Ziemeļvalstīm lozunga līmenī, tad 100% Jums pievienojos.Ja šo pašu uzstādījumu aplūko jau nedaudz dziļāk, kontekstā ar, piemēram, ekonomiku, kur Jūs noraidiet, ka labklājība būtu primāra, ar sociāldemokrātiska politiskā spēka dominanci, tad atļaušos Jums oponēt ar internetā izlasītu aptuvenu citātu: \”Tur visas partijas lielākā vai mazākā mērā ir sociāldemokrāti….\”Es domāju, ka labklājība ir nepieciešama piedeva, lai \”equality, trust, proximity to power, inclusion, flexibility, respect for nature\” reāli funkcionētu…..Kādā Jūsu bloga ievadā esmu lasījis ļoti radikālu liberālisma slavinājumu iepretim sociāldemokrātijai un konservatīvismam. – Ja runā par tīri kulturālu liberālismu, es, protams, Jums pievienojos, jo arī es sevi tīri kulturāli uzskatu par modernu cilvēku, tomēr, ja Jūs šeit domājiet arī ekonomisko liberālismu, tad nedod Dievs, jo tas nekādi neiet kopā ar labklājības valsts modeli. Labākajā gadījumā tāds Honkongas variants. – Esmu bijis, man šī zeme patīk, bet tā nav Ziemeļvalsts…..Paldies par rakstu!;)
Pilnīgi pievienojos -Argentīnas Tango….,bet labi ,ka sākam beidzot runāt ,kā mēs gribam dzīvot…
ARGENTĪNAS TANGO: NELIELS PRECIZĒJUMSTātad, es gribēju teikt, ka, protams, Latvijai jāpieņem Ziemeļvalstu modelis, tomēr jāsaprot, ka visas partijas tur lielā mērā realizē sociāldemokrātiskus ekonomiskos uzstādījumus. Vai kāda nākusi pie varas konservatīva partija uzdrošinātos atkāpties no progresīvā nodokļa, piemēram?Tomēr vienu lietu es nesaprotu fundamentāli. – Kādēļ Jūs visi piesauciet Igauniju. Jā, es piekrītu, ka viņi tālāk tikuši! – Nu un tad? – Viņi ne tuvu nav tikuši, piemēram, Dānijai! Tad kādēļ nebraukt pie Dāņiem pēc pieredzes?
Argentīnas Tango, paldies par komentāru! :)Labi, ka Jūs tam pievērsāt uzmanību. Es nekādā gadījumā nedomāju, ka Latvijai nav jābūt vispārējās labklājības valstij. Tieši otrādi. Rindkopā par politisko konkurenci es rakstu, ka neatkarīgi no tā, kuras ideoloģijas pārstāvji ir pie varas, nemainīgas paliek valsts vērtības/ideāli. Labklājība ir, protams, viena no tām. Labklājības valsts liberāļi arī nav no mēness nokrituši. Arī viņi ir par progresīvo nodokli. Arī es esmu par to, jo uzskatu vienlīdzību par pamatu sociālajam mieram.Es īpaši neakcentēju labklājību tekstā, jo Latvijai līdz tai ir ļoti tālu. Un daudziem tas šķiet pietiekams iemesls, lai atmestu nordisko modeli ar roku kā pilnīgi nepiemēroto. Dodiet sākumā vispārējo labklājību, lai katram ir zelta tualetes pods, tad mēs runāsim par ziemeļvalstu modeli. Ļoti ierobežots, bet populārs skats uz lietām. Es gribēju parādīt, ka ziemeļvalstu modelis ir vērtības, nevis zelta podi.Tā ka, es domāju nedaudz otrādi 🙂 \”Equality, trust, proximity to power, inclusion, flexibility, respect for nature\” – lai funkcionētu labklājība. Jo labklājība ir krējuma krējums, kad cilvēks ir praktiski pilnīgi atbrīvots no rūpēm par izdzīvošanu un cilvēkam ir visas iespējas pašrealizācijai, sava radošā potenciāla pilnīgajai izmantošanai. Tas ir tas liberālais šajā modelī. Plus, protams, pašā pamatā – brīvā izvēle, atbildība par savu izvēli, sūrs darbs, lai to īstenotu. Un patiesība, vienalga cik nepatīkama. Patiesību parasti sabiedrībai acīs saka liberāļi.Kāpēc Igaunija. Jo veselīgāka ekonomika, jo mērķtiecīgāka ir valsts politika, jo tuvāka ir labklājība. Igaunija ir izdarījusi savu izvēli par labu nordiskajam modelim. Arī tāpēc.
Man skiet, ka problema ir taja, ka daudzi Latvijas pilsonji, nezin pat isti ko vinji grib. Jaa ir slikti, un ir primara velme, ka gribas, lai ir labak. Gribas, lai lietas notiek taisnigi un tadelj tiek runats, ka vajag stingru roku, kas ieved kartibu. Problema ir taja, ka \”stingras rokas\” politika reti kad ir taisniga un nekad nav taisniga pret visiem. Liberalisms nav beztiesiskums. Latvijas gadijuma viss celjas no privatizacijas laikiem. Privatizacijas rezultata notika sakotneji greiza ipashuma sadale. Kapitalisma apstakljos tas vienkarshi ekstrapolejas un tas kas \”prihvatizeja\” kaut ko mazvertigu – tagad tam ir lielaka vertiba. Tas ir vai nu parveidots nauda, vara, ietekme un Latvija ir saskelusies \”elite\” un parejas tautas masas. Ta privatizeta vertiba ir parveidojusies pat skietami attalinatas vertibas – cilvekiem, kas ir bijushi pareiza vieta un laika, vai vinju radiniekiem ir iespeja bijusi teiksim jau sen studet arvalstis, utt. No ta ari celjas sajuta, ka liberalisms ir slikti -jo kaut ka tie \”zaglji\” ir jasoda un jaatnjem vinjiem, to kas nepienakas. Manuprat, ko Latvijas publika palaizh garam ir tas, ka ta \”stingra roka\” un \”striktie likumi\” tagadejos apstakljos naks tikai no shis te \”elites\”. Visi apgrutinajumi un stingrie noteikumi pirmkart sitis pa tiem vienkarshajiem cilvecinjiem, kas gribes atvert savu maizes ceptuvi, vai uzturet savu mazo veikalinju. Tikai padarot specigu parejo tautas dalju un dodot tai iespejas palikt specigai, vares kaut ko mainit.
Robert, paldies, visumā piekrītu. Dialektika slēpjas tajā, ka neviens nevar padarīt tautu stipru un ļaut tai tādai palikt. Vai nu ir tā tauta, vai nu nav. Tāpat kā ar cilvēku – nevar ar varu padarīt laimīgu. Vai arī sakūdīt uz nekārtībām. Uz labu dzīvi sakūdīt arī nevar. Var toties iedrošināt, var mēģināt \”atvērt\” cilvēkam acis, likt darīt savus secinājumus. Ar to nodarbojas inteliģence, intelektuāļi, kuri Latvijā kaut kur pazuduši. Tā laikam runāt nebūtu pareizi. Nav viņi, protams, nekur pazuduši. Apmulsuši, zaudējuši optimismu, ticību, ideālus šajā jau 20 gadus notiekošajā lembergiādē, jeb feodalizācijā.
Piedosanu, ja var saprast tautu un tautas stiprumu.Laikam precizak formulejot savu domu – es runaju par pilsoniskas sabiedribas stiprinashanu un tautas vidusslanja stiprinashanu. Elementari runajot – ja vidusslanis klust particigaks un brivaks, rodas vairak iespeju tieshi plashakam lokam pilsonju ietekmet politiku un valsts parvaldi, neka ja visi iznjemot dazhus ir plikiem dibeniem un saujinja poze \”Privatajai Dzivei\”. Kaut vai elementari – balsojot ar savu finansialo atbalstu partijam. Ja saujinjai ir miljoni, bet parejie dzivo no rokas mute, tad protams tie kam miljoni nosaka,kas notiek valsts parvalde. Pavisam savadak butu, ja privatizacijas procesa ekonomiskie labumi, butu daudz maz vienmerigi sadalijushies un cilvekiem butu bijusi iespeja sakt no lidzigam starta pozicijam. Es par to – ka vidusslanis ir jastiprina ekonomiski, sociali un politiski. Un tas nav nekas nesasniedzams. Ekonomikai un politikai ir jabut pilniba atvertai jaunam progresivam idejam un uznemigiem cilvekiem. Un par to – kur iederas Latvija – neesmu tik liels piekritejs ta ielikshanai kados ramishos. Mana skatijuma ir jaskatas uz pirmo un otro atmodu. Pirmo atmodu – ka vispar izveidojas latvietiskums, un otro ka izveidojas valstiskums. Jo abos gadijumos tas sakas ne no ka – no labam, progresivam un taja laika liberalam idejam. Nebija nekadi ES, ANO un NATO no ka macities. Bet bija ideja par Latviju, par valodu, par tiesibam. Un nekas tads nebija bijis agrak, un tapec tas ir 2tik brinums, ka cilveki vispar nonaca pie tadam idejam, un kas satureja kopa un veidoja Latvijas, latvieshu identitati. Vel protams mani fascine turku identitate, it ipashi pec imperijas perioda (kemalisms utt.), bet tas ir cits stasts un tur ir daudz kas negativs un pozitivs.
Es nemācēšu tik gudri izteikties kā citi komentētāji, bet tikai divas replikas, kas pat pēc paviršas pārlasīšanas prasās atskaņojamas.1.neesmu pārliecināta, ka Jūsu nenosauktās partijas(politiskie spēki) ir mazāk egoistiskas un šauras privātās intereses pārstāvošas.2. kāpēc būtu \”jāpieprasa no Latvijas televīzijām izslēgt lēto Krievijas teleprodukciju no Latvijas ētera un sadarboties ar ziemeļvalstu televīzijām, mācīties no tām, nevis nemitīgi propagandēt Zelta Ordas glamūru\”? Vai tad šodienas tehnoloģiju laikmetā katram iedzīvotājam(skatītājam) pašam nav iespēja izvēlēties, ko skatīties? Vai Jūs uzskatāt, ka mūsu sabiedrība ir tik stulba, ka pati nezina, kas ir pareizi un tāpēc kādam šai sabiedrībai jāierāda pareizais piemērs, no kā būtu jāmācās? Visai apšaubāms uzstādījums. Pie kam, šķiet kādreiz kaut kur jau bijis. Vai tikai ne tajā pašā Jūsu kritizētajā sovietijā? Kad \”grupa biedru\” noteica, kādas filmas, raidījumi utt. cilvēkiem būs skatīties. Jūs ietiepīgi uzskatāt, ka vienīgā metode kā cīnīties ar Krievijas mediju ietekmi ir tos aizliegt, bet es uzskatu, ka vienkārši jāpastiprina pretējā ietekme.Jūs uzskatāt, ka Krievijas informācijas telpas ietekme ir saistīta ar to izmēru, bet es uzskatu, ka ar kvalitāti. Un visbeidzot. Ja izklaides raidījumu skatīšanās Krievijas TV spēj kaut kādi formēt sabiedrības pasaules uzskatus par labu Austrumu vērtībām, tad pie vainas ir nevis Krievijas TV, bet gan Rietumu vērtību propogandētāju vājums, nespēja šo vērtību vērtīgumu pamatot.Bet norobežošanās no Krievijas analītiskās informācijas tāpat ne pie kā laba nevarētu novest, kā jebkura norobežošanās. Kaut vai tāpēc, ka, lai varētu veiksmīgi cīnīties ar \”ienaidnieku\”ir jāpārzina viņa uzskati, viedokļi. Manuprāt, tās ir ābeces patiesības.
Piekrītu. Paldies par Jūsu rakstiem.
Paldies, ka lasāt 🙂
***1.neesmu pārliecināta, ka Jūsu nenosauktās partijas(politiskie spēki) ir mazāk egoistiskas un šauras privātās intereses pārstāvošas.———-Jūs par Vienotību un VL? Es Jums teikšu vairāk – esmu pārliecināts, ka tāds spēks kā V demokrātisko partiju konkurencē zaudētu otrā vēlēšanu kampaņas dienā. V nav domāta demokrātijai. Īstākais mazāks ļaunums. Bet šobrīd Latvijā tā ir vienīgā demokrātu partija. Kāda ir Latvija, tāda ir tās demokrātu partija. Ļoti sāpīgi. VL… populisti, kurus pat pieminēt ir garlaicīgi.***Vai tad šodienas tehnoloģiju laikmetā katram iedzīvotājam(skatītājam) pašam nav iespēja izvēlēties, ko skatīties? ———Technoloģijas pašas par sevi, smadzenes un ieradumi paši par sevi. Mēs, šķiet, jau daudz par to esam runājuši. Nezinu, cik daudz varat izvēlēties Jūs. Tādam skatītājam kā es, Latvijas tv paketēs izvēle ir mikroskopiska. Es pārdzīvošu, jo televīzija mani neizglīto, man ir citi avoti. Bet absolūtam vairākumam televīzija ir joprojām primārais info avots – ne tikai par aktuālajiem notikumiem, bet par dzīvi kopumā. Latvijā pieejamās televīzijas nemāca, neliek domāt, atstāj iespaidu ka pasaule griežas ap Krieviju un patiesībā neko citu zināt arī nevajag. Atrodoties Krievijas mediju telpā un ietekmes zonā, Latvija atrodas vakuumā, izolēta no ārpasaules. Krievija paliek par vienīgo paraugu Latvijai lietu kārtošanas, praktiskās dzīves ziņā. Atkārtošos: Latvija atrodas uz vienas mēness kopā ar Krieviju.***Vai Jūs uzskatāt, ka mūsu sabiedrība ir tik stulba, ka pati nezina, kas ir pareizi un tāpēc kādam šai sabiedrībai jāierāda pareizais piemērs, no kā būtu jāmācās? ——Yep, es uzskatu, ka visiem jāmācās. Jāmācās principā ir visu mūžu, bet Latvijai, latviešiem divtik, jo daudz ir nokavēts.***Visai apšaubāms uzstādījums. ——Pat ja Jums liekas, ka Jums vairs nav ko mācīties, Jūs mācāties. Katrā braucienā sabiedriskajā transportā, no katras noskatītās filmas, no katra sarunas.Sabiedrība stulba? Sabiedrība ir cilvēki. Ja cilvēkiem acu priekšā ir tikai lēts stulbums, gudri viņi noteikti nebūs. Vai viņi ir vainīgi par to, ka stulbi? Protams, bet daļēji. Bet ja par izvēle ir jācīnās? Tad potenciālam lūzeram būs vairāk iespēju realizēties kā īstam lūzeram, un izdzīvos stiprākais. Izvēli nedrīkst sašaurināt. Izvēlei jābūt vienmēr. Tāpēc daļēji vienmēr būs vainīgs tas, kas izvēli sašaurina vienalga kādu interešu vadīts.(turpinājums seko)
Turpinājums.***Pie kam, šķiet kādreiz kaut kur jau bijis. Vai tikai ne tajā pašā Jūsu kritizētajā sovietijā? ——Sašaurināta līdz nullei izvēle – protams. Bet Jūs tēmējāt uz mani un atkal sajaucāt plusu ar mīnusu.***Jūs ietiepīgi uzskatāt, ka vienīgā metode kā cīnīties ar Krievijas mediju ietekmi ir tos aizliegt, ——Atradiet man vietu manos rakstos (komentāros neprasu, jo tas ir neiespējami), kur tā saku. Nevienu reizi ne vārda par aizliegumiem. Jums tā, varbūt, gribas mani interpretēt. Bet tā ir Jūsu personīgā pasaules uztvere. ***bet es uzskatu, ka vienkārši jāpastiprina pretējā ietekme.——Par to arī runa.***Jūs uzskatāt, ka Krievijas informācijas telpas ietekme ir saistīta ar to izmēru, bet es uzskatu, ka ar kvalitāti. ——Atkal Jūsu interpretācijas. Izmērs? Kanālu daudzums? Es saku, ka skatoties tos kanālus skatītājs neko nedomā, košļā vienu un to pašu gumiju. ***Rietumu vērtību propogandētāju vājums, nespēja šo vērtību vērtīgumu pamatot.—–Mīļo Kāpēc, Jūs no mēness nokrītat, vai? Ja Jums būtu izvēle, kur dzīvot (strādāt, dzīvot kā nākas, kopā ar ģimeni utt.) – Penzā, Gulbenē vai Parīzē, kāda būtu Jūsu izvēle? Kur traucas, no krīzes glābjoties, Latvijas iedzīvotāji? Nevajag neko propagandēt. Viss ir skaidrs bez propagandas. Visiem ir skaidrs, kur labāk. Bet maz kas redz, kāpēc. Ka Sovokā nevar dzīvot labāk, nekā Sovokā var dzīvot. Vērtības ir tādas ačgārnas, nepietiekamas, nevelk. Rietumi neko nepropagandē. Bet Rietumi ir atklāti – nāc skaties, ja gribi. Nāc mācies, seko, atver acis un skaties. ***Bet norobežošanās no Krievijas analītiskās informācijas ——Kurš tad Jūs norobežo? Man nepietiek laika uztvert visu Krievijas analītiku, ko saņemu. Kādi ierobežojumi? Vienīgi nu televīzijai ar to nav nekāda sakara.
1.Man, piemēram, parastajā Lattelecom pamatpakā ir pieejami CNN un Euronews.Bet ja par izvēli vispār. Jā, diemžēl, tā ne vienmēr ir apmierinoša, bet cik saprotu viena no demokrātijas un tirgus ekonomikas pamatpazīmēm ir vairākuma vara pār mazākumu. Man ļoti bieži gadās, jautājot veikalā kādu mani interesējošu preci, dzirdēt, ka tā nav pieprasīta, tāpēc to neieved, nav izdevīgi. Es esmu mazākumā un man ir jāsamierinās ar šo situāciju…vai arī jāmeklē citi ceļi kā iegūt konkrēto preci. Pasūtīt katalogā vai internetā. Jā, tādā nozīmē var teikt, ka par izvēles brīvību jācīnās un to tiešām kāds ierobežo un ne tikai TV kanālu pieejamības ziņā. Par to vai tas ir pamatoti, apzināti, ļaunprātīgi vai nē, es īsti nevaru atbildēt.Kā Jūs piedāvājat piespiest televīzijas retranslēt tādus TV kanālus(piem., Skandināvu), kuri Latvijā apriori būs nerentabli, mazākums tos skatīsies? Jo īpaši, ja ir iespējas izmantot internetu.2.Jā Jūs nelietojat vārdu \”aizliegšana\”, bet gan \”izslēgšana\”.\”Mums jāpieprasa no Latvijas televīzijām izslēgt lēto Krievijas teleprodukciju no Latvijas ētera\”. Iespējams šī frāze Jūsu izpratnē nozīmē, ko citu piem., to, ka kanāli \”brīvprātīgi piespiedu\” kārtā neretranslēt Krievijas kanālus. Manā izpratnē tas ir viens un tas pats.3.Es neapgalvoju, ka nevajag mācīties, taču no Jūsu teksta man personīgi rodas priekšstats(iespējams atkal kļūdains), ka Jūs aicināt(būtībā pats tieši nosakāt) noteikt konkrēti no kā sabiedrībai būtu jāmācās. Lūk tas man šķiet strīdīgi un autoritārai sabiedrībai raksturīgi. 4.Ja jau Jūs pats apgalvojat, ka Rietumiem nekādas savas vērtības nav jāpropagandē, ja tie tāpat ir atvērti, ej un skaties, tad es pavisam nesaprotu, kur ir problēma? Ja jau Rietumu dzīvesveids un vērtības ir brīvi pieejami plašam sabiedrības lokam(un es arī tā uzskatu), tad kāpēc šīs runas par alternatīvu piemēru nepieejamību? Nav pretruna, vai atkal kaut ko nesapratu?
1. Ziemeļvalstu kanālus neviens neskatīsies, jo tikai pāris cilvēku Latvijā saprot tās valodas. Es runāju par produkciju, nevis kanāliem (jā, es personīgi būtu ieinteresēts arī kanālos, bet tas nav svarīgi) – tās televīzijas ražo ļoti kvalitatīvu produkciju, kura kopumā spētu piedāvāt daudz jaunu zināšanu par to, kā dzīvo, par ko domā, kā uztver notiekošo cilvēki kaimiņvalstīs, par kurām Latvija nezina absolūti neko – lielā, ļoti lielā atšķirībā no Igaunijas, kas par to interesējas un to info dabū.2. Skat. atbildi uz 1. jautājumu. Krievijas kanāli ar saviem murgiem taču nekur nepazudīs. Nesaprotu, kādēļ Latvijas televīzijām jādublē tos sūdus.3. Jūs sakāt, ka neapgalvojat. Es savukārt pilnīgi autoritāri apgalvoju, ka jāmācās ir no tiem, kuri dzīvo tā, ka gribi dzīvot pats. Var tupēt pielīmēts krievu televīzijās, bet tad nav ko brīnīties, ka pats esi primitīvs, gļēvs egoists un ciniķis, bet gļēvo egoistu sabiedrība kopā ar ekonomiku iet pa burbuli, jo tā ir ieprogrammēts paraugā. Ja gribi dzīvot labāk, tad jāmācās no tā, kam iet labāk. Vot, skatāties, kāds esmu autoritārs apgalvotājs.4. Nav pretrunas, ir tā informācija pieejama. Brīvi. Taču ne plaši. Es taču par to Jums rakstīju. Kā kāds cits komentētājs rakstīja, jākustina ir smadzenes, lai to brīvi pieejamo info uztvertu, pārstrādātu, likt lietā – jāzina valodas, jāgrib to uztvert, jāpārņem domāšanas veids. Ar to krievu gumiju nekā nevajag. Latvieši (es te domāju visus Latvijā dzīvojošos) baigi mīl lielīties, ka norma ir zināt vismaz trīs valodas. Meli. Tikpat kā nezin Latvijā angļu valodu, joprojām baigi slikti zina. Bet krievu iemācās ļoti ātri. Jo tās ir pilns televizors. Aplīc, redziet. Par to arī runa.
1.Kas ir par iemeslu tam, ka mūsu TV nepārraida Skandināvu produkciju? Ļaunprātīga kaitniecība? Sabotāža? Ekonomiskie iemesli? No iemesla ir atkarīgs secinājums, reakcija un rīcība. Manuprāt, tas nav ne tautas, un pat ne valdības jautājums. Varbūt Jūs zināt ko vairāk.2.Tur jau tā lieta, ka \”autoritāri\”.Tātad tomēr autoritārisms? Pat, ja domājat \”autoritāti\”, tomēr šķiet visai dīvaini, ka uzskatāt sevi par tik lielu autoritāti, lai noteiktu pārējiem kā ir pareizi dzīvot.3.\”jākustina ir smadzenes, lai to brīvi pieejamo info uztvertu, pārstrādātu, likt lietā – jāzina valodas, jāgrib to uztvert\”, tam pilnībā piekrītu , bet tam, ka būtu jāpārņem domāšanas veids gan- nē. Kas attiecas uz valodu zināšanām Latvijā. Man nav statistikas, bet no savas pieredzes un sajūtām tomēr varu secināt tā. Pensijas un tam tuva vecuma cilvēki, protams, dod priekšroku krievu valodai. Un ja pieņemam, ka šīs vecuma kategorijas cilvēki Latvijā sastāda diezgan lielu daļu, varbūt pat lielāko, tad Jūsu apgalvojumam var piekrist. Bet to, ka skolas vecuma jaunieši un nedaudz vecāki angļu valodu zina labāk kā krievu, varu apgalvot diezgan \”autoritatīvi\”. Jo lielā daļā skolu krievu valodu vispār vairs nemāca(nemācās)un krievu raidījumus uzreiz pārslēdz. Bet nu tie ir tīri lokāli un personīgi novērojumi. Varbūt ir kādi statistiskie dati par šo tēmu?Un pēdējais. Acīmredzot,galvenais punkts, kur atšķiras mūsu viedokļi, ir tas, ka Jūs galveno lomu piešķirat TV, es tā neuzskatu. Atkārtošos, tas, ko Krievu TV pārsvarā skatās \”parastā tauta\”ir izklaide, kura vienkārši ir kvalitatīvāka par Latvijas TV piedāvāto. Un tas ir fakts. Kas attiecas uz dzīves veidu, stilu un līmeni vienā un otrā pusē, uzskatu, ka par to jau sen pat dziļāko lauku iedzīvotājs var pārliecināties uz personīgā piemēra, nevis caur TV. Pat lauku iedzīvotāji masveidā izceļo uz dzīvi un darbu uz Rietumeiropu(nevis uz Krieviju)un dzīves līmenis Krievijā arī nav noslēpums nevienam sākot ar lielu vairumu, kam radi dzīvo Krievijā un beidzot ar uzņēmējiem, kas ar Krieviju sadarbojas. Un visbeidzot. Galu galā valsts attīstību un ekonomisko politiku veido, plāno un realizē valdība, kuras pārstāvji jau nu noteikti vairāk kontaktējas un ir informēti par Rietumeiropas, tajā skaitā Skandināvu vērtībām un dzīves līmeni, kā ar Krievijas. Tā ka es neredzu, ka TV saturs Latvijā būtu tik būtisks šķērslis \”pareizā piemēra\”ieviešanai Latvijā, kā to rādāt Jūs.Vismaz pēc loģikas tā nevajadzētu būt. Laikam iemesli ir dziļāki.
Loti isi par TV un Co.TV ir un paliek musdienu ietekmigakais masu sazinjas lidzeklis. Tas laiks, ko cilveki pavada pie TV un ko uztver no TV audovizuali ir ljoti nozimigs.Krievijas TV ir valsts un ar to ar to saistitas populistikas kontrole. Atceraties PSRS laika filmas un raidijumus, kur tika raditi ar \”pareizo varonju ideologiju\”.Apgalvojums, ka jaunieshi nezin krievu valodu var but patiess, tachu tad vel jo vairak kada velna pec ir pilns ar raidijumiem un filmam, ko nesaprot nozimiga sabeidribas dalja, uz ko jabalstas valsts nakotnei???Bedigakais ir tas, ka vel pavisam nesen bija Latviajs prese zinjas, kas apstiprinaja, to ko esmu pats noverojis. Latvijas jaunieshiem ne tikai nemaca krievu valodu, bet ari anglju valodu vinji saprot ljoti, ljoti slikti.
Robert, piekrītu. Pēdējā laikā (Krievijas debatēs gan) bieži runā par divām \”īstajām\” partijām – \”televīzijas\” un \”interneta\”. Ka Putins esot tās \”televīzijas partijas\” neapšaubāmais dižais kimirsens ar 80%-īgo reitingu. Latvijā taču tāpat. Un \”tv-partija\” ir ļoti liela. Tā ir tā \”vienkāršo ļaužu\”, banāninieku, lukašenkiešu-lembergiešu partija. Tie ir tie, kas Krievijā balso par Putinu un Žirininovski, Francijā par Le Pen'u, Dānijā par populistiem Dansk Folkeparti, Somijā par Perussuomalaiset (pavisam jauns sindroms), Zveidrijā par Sverigedemokraterna, Ukrainā par Janukoviču, Baltkrievijā par Lukašenku, Latvijā par smadzeņu pūderējiem – kuru Latvijā ir pilns politiskais spektrs, bezmaz vai tā ka citu nemaz nav, tikai pūderēji, bet čempions, protams, ir Lembergs.Šis fantastiskais Latvijas intelekts no televizora neizlien. Tur Latvijas zemes sāls ir ka uz naglas. Tur, kur smadzeņu darbība nav nepieciešama, kur apziņas plūsma ir kā uzkožamais iedzeramajam, – tur televīzijai ir kolosāla vara. Nu ne velti, ne velti Krievijas junta burtiski pašu rokām kontrolē visas televīzijas, to stop-listes (ko drīkst aicināt uz raidījumiem, ko ne) un raidījumu tēmas.
Kāpēc:1. Kas ir par iemeslu, ka nepārraida? Kā es varu zināt? Es zinu, ka tas nenotiek, un ka tas nav pareizi. Visticamāk, ka televīzijās strādā tādi paši „vienkāršie ļaudis” – ar piebremzētu analītiskumu, sliktu gaumi, svešvalodu zināšanām „sarunvalodas līmenī” (neprot divus vārdus kopā salikt). Ko šitie „profiji” zina par nekrievisko pasauli? Elementāri, skaidrs, ka viņi pat telefona klausuli nepacels, lai kaut ko ar nekrieviski runājošiem sarunāt. Viņi to vienkārši nemācēs. Kā tas notiek viņu biznesā, es nezinu. Bet rezultāts ir tāds, it kā tās televīzijas pārvalda banda „troječniku”, jeb ļoti vāji izglītoti un profesionāli nesagatavoti cilvēki. Televīzijas kā medija politika nav valdības jautājums līdz brīdim, kad paliek skaidrs, ka televīzija pārkāpj ētikas robežas. Autoritāra režīma propaganda, meli, patiesības noslēpšana ir pietiekams iemesls, lai uzskatītu Krievijas televīzijas produkciju par amorālu un neētisku.Latvijā, diemžēl, tas nav valdības jautājums, pat ja Latvijas, EU un Nato dalībvalsts, iedzīvotāji par EU, Nato un Latvijas sabiedrotajiem saņem praktiski bezalternatīvas vienpusīgu, Latvijas interesēm naidīgi noskaņoto informāciju no vienas un tās pašas valsts puses – un šī valsts nav Latvija. Mums taču abiem ir skaidrs, ka Latvija nekontrolē savu mediju telpu praktiski nemaz.Tas par to, vai es zinu ko vairāk. Zinu. Mēs abi zinām vairāk.2. ***šķiet visai dīvaini, ka uzskatāt sevi par tik lielu autoritāti, lai noteiktu pārējiem kā ir pareizi dzīvot.——Jūs nopietni? Paldies. Bet paldies, nē. Kā, Jūs domājat, lai es „nosaku pārējiem kā ir pareizi dzīvot”? Caur blogu vai? 🙂 Jūs taču negribat apgalvot, ka tiešām neredzat starpību starp ierosinājumu un mēģinājumu kaut ko kādam noteikt? Un nē, protams, es sevi neuzskatu par kaut kādu autoritāti. :)3. ***bet tam, ka būtu jāpārņem domāšanas veids gan- nē. ——Redziet, kas par lietu. Krievu domāšanas veidu taču pārņem uz urrā, vai ne? Pārņem, jo pašidentifikācija ir ļoti vāja. Saistītās lietas, kuras uzskatu par centrālām. Ja gribat, varat paskatīties „Apakšbikses jāuzvelk pašiem. Par nacionālismu”. Atvainojos, kas pats sevi promotēju. Vienkārši negribu ilgi atkārtot nesen uzrakstīto. Nav trešā ceļa. Tāpēc labāk pārņemt to, kas dod labu rezultātu. Rezultāts nav garantēts, process ir ilgs un sarežģīts, bet tā ir iespēja. Galu galā pat tie krievu feodāļi, tie arābu feodāļi, visādi gaddafi un lukašenkas zog naudu, lai pēc kāda laiciņa apmesties kādā klusā vietiņā kur? – tajos pašos Rietumos – un noēst to salaupīto. Ja ne paši, tad bērni, ģimene, tas viss notiek pilnā sparā. Tas taču nav šokējošs jaunums Jums, es ceru? Vienkārši banāli noēst, klusi un mierīgi, padzīvot sev par prieku. Tikai Rietumos, jo nekur citur – ne Krievijā, ne Irānā, ne Ķīnā, ne Venecuēlā, ne Lībijā, ne Ziemeļkorejā – to nez kāpēc nevar. Jo nekur citur cilvēktiesības – lasi vērtības – nav garantētas. Jo vērtības nespēj garantēt pat ļoti liela nauda. Vērtībām jābūt tur, kur mūsu dārgiem sazombētiem „vienkāršajiem ļaudīm” ir melns caurums, kurā zūd veselais saprāts.
\”Kā, Jūs domājat, lai es „nosaku pārējiem kā ir pareizi dzīvot”? Caur blogu vai? 🙂 Jūs taču negribat apgalvot, ka tiešām neredzat starpību starp ierosinājumu un mēģinājumu kaut ko kādam noteikt?\”Kontaktējoties virtuāli bieži ir grūti saprast kaut kādas nianses, nedzirdi intonāciju, tāpēc bieži rodas pārpratumi par kuriem nav saprotams vai sarunbiedrs tiešām nesaprot vai tikai izliekas. Es nedomāju, par to, kā Jūs kādam kaut ko varētu noteikt, es komentēju Jūsu\”ierosinājumu\”. Kāpēc gan dažkārt cilvēki apvainojas, kādu pat vēlas saukt pie kriminālatbildības par kaut kādiem vārdiem(ierosinājumiem) izteiktiem publiski. Un neuztveriet to tiešā veidā. Vien kā ilustrāciju tam, ka dažkārt \”ierosinājumi\” ir uztverami ne mazāk nopietni kā darbība.Krievijā TV ir valdības kontrolē-slikti, Latvijā, DIEMŽĒL, tas nav valdības jautājums. Abi varianti slikti. Dilemma? \”Ko šitie „profiji” zina par nekrievisko pasauli?\” Jūs te runājat tieši par krievvalodīgajiem TV vai visiem Latvijas TV? Vai tad Vairākos latviski runājošajos Tv kanālos un presē nestrādā īsteni latviski žurnālisti,šķiet pat Rietumos stažējušies, strādājušie vai vispār no Rietumiem nākušie, kas dikti smuki prot iekļauties dažādās demonstratīvās akcijās par neatkarību un vārda brīvību, demonstratīvi pametot TV kanālus, avīžu redakcijas, cīnoties par savu cieņu un godu sarunu noklausīšanās skandālos utt. un tā joprojām. Vai par šiem žurnālistiem Jūs sakāt \”Visticamāk, ka televīzijās strādā tādi paši „vienkāršie ļaudis” – ar piebremzētu analītiskumu, sliktu gaumi, svešvalodu zināšanām „sarunvalodas līmenī” (neprot divus vārdus kopā salikt).\”?Īsti tagad nezinu, ko Jūs domājat ar krievu domāšanas veidu. Ir aizdomas, ka šim \”veidam\” piemīt nevis nacionālā, bet gan kāda cita identifikācija. Tas izriet kaut vai no Jūsu pašu komentāra iepriekšējam komentētājam, kurā velkat paralēles TV negatīvai ietekmei arī demokrātiskajās Rietumeiropas valstīs. Neesmu arī pārliecināta par to\”pārņemšanu uz urrā\”.Savā apkārtnē neko tādu nenovēroju.Un vēl. Šaubos, ka alternatīvas ir tikai divas. Valsts sociālpolitiskajā uzbūvē varbūt. Bet domāšanas veidā un pasaules uztverē jau nu gan nē.